Skatījos filmu ` The Secret Life of Walter Mitty`, tad pauzes starplaikā apdomāju, ka man pienācis brīdis, kad varētu sarūpet sev papagailīti vai kādu mājas minku, ko varētu vakaros kā ome paglaudīt, kad sēdēšu pie krāsns un .. sapratu, ka vēlās vakara stundās labāk atrastos Grenlandē vai uz kādas mājas jumta, kur dzertu karstu šokolādi un vērotu sarkano mēnesi. Tad ieslēdzu skatīties tālāk filmu, kurā ieraugu atbalss... Tas ir dīvaini. Tas notiek speciāli? Visur viss atsaucas, apkārt, katru dienu, vairākas reizes, 2, un 3, .. Kā filmā var būt uzrakstītas mans šī brīža domas. ???? Īstenībā, es sapratu, ka dienas sapņi notiek, kad nedzīvo pa īstam, bet kā sākt dzīvot pa īstam, es nesapratu. Ko darīt, ja tavi nākotnes kadri jau ir iepriekš nofotografēti un kāds tev tos ik pa laikam atsūta meilā zem kategorijas important!!!? Man ir samulsums. Jā, tā ir patiesība un neredzu jēgu to slēpt, es reizēm jūtos viena. Mēs katrs esam viens, atbildam viens katrs par sevi, mostamies viens, ejam viens, ēdam viens, jo neviens cits viens nevar to izdarīt tavā vietā. Tas ir tieši tikpat nenozīmīgi cik nozīmīgi. Tāpēc, es dzīvošu tālāk, kā Tas Kungs man būs un bija paredzējis. Paldies Viņam par to; Un vēl viena lieta no filmas. Reizēm nevajag visus mirkļus nospiest kadrā, lai atdotu tos citiem. Ja to darīsim vienmēr, - tā būs mūsu taisnošanās, .. bet mums nevienam nav nekas jāpierāda. Labākos kadrus neskaties caur kameru, bet izdzīvo sevī, jo tas ir domāts tev.
FOTO: online movie ` The Secret Life of Walter Mitty`/ Today 2015
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru