Caharijas grāmata saka- gavēņiem jākļūst par prieku un līksmību namam un lai tie kļūst par priecīgiem svētkiem. Gavēnis, iespējams, ir veids, kā saglabāt savu iekšējo gara cilvēku līdzsvarā, kad apkārt daudz vilinošā, kad grūti pretoties kārdinājumiem, kad atrodies nepareiza svaidījuma teritorijā, bet pats nespēj cīnīties un kontrolēt to. Ko es ar to domāju? Nepareiza motivācija draudzē, kurā tu dzīvo, nauda, rūpes, ikdiena, kas pārņem, kad paši nejūtam. Tas liekas sīkums, bet tas ved mūs maldos, tas atņem spēku, drosmi un ticību, tas neļauj mūsu lūgšanām tikt ieraudzītām, tas neļauj mums piedzīvot prieku brīvībā. Gavēņi padara mūs jaunus, jo atjaunojamies garā un nekļūstam veci, nelietojam metodes, kas pacēla mūs pirms 10 gadiem, kad spējam lasīt un baroties no vārda, kas atbilst mūsu garīgajam vecumam, kad spējam būt mierīgi, kad vidē neesam izcilākie un citi mūs zākā ik dienas. Patiesība ir tā, kas atjauno, miers ir tas, kas meklējams katru dienu it visā. To meklēt starp skrienošiem darba kolēģiem, starp programmām, nepareizu vārdu, kliedzošiem cilvēkiem, iestigušiem radiem un kaimiņiem, meklējiet tur, kur liekas tā visvairāk trūkst- tur tas mājo un vēlas tikt atrasts.
FOTO: / Estonia / Muhu / 2011 /
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru