Un, kad tās pārbijušās nolaida acis uz zemi, viņi tām sacīja: "Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem? / Lūkas 24:5 / Dzīvo starp mirušiem. Kurš ir dzīvais un kurš mirušais? Kurš atzīs ka viņš ir mirušais? Vai kāds atzīs, ka nav dzīvais? Vai tas, kurš redzējis dzīvo, sajutis to, vai pats uz brīdi bijis atdzīvojies..vai tas ir dzīvais, vai tas ir tas, kurš atzīs, ka sajutis, ka tomēr miris? Vai tomēr, Bībele runā par Dieva Dēlu, kurš tikai vēstures nostāstos un cilvēku atstāstos miris un tad augšāmcēlies? Varbūt domā, ka runāt par pārdzimt nav jēgas, jo pārāk no gaisa šī tēma? Vai pārāk dziļi tā rakta, ka bez pamata tā? Vai tu atzīsti, ka Viņš bija gan cilvēks, gan Dieva Dēls? Vai tomēr, tas domāts līdzībā par katra dzīva cilvēka atdzimšanu garā? Vai atzīsti, ka cilvēkam ir gars? Ka eksistē cilvēka gara dzīve? Vai cilvēks ir tikai fizisks mehānisms, kura miesa tiek vadīta no cilvēka paša smadzeņu centra?.. Un tomēr, ..kari un mirušie katru dienu. Vai tiešām šis ir mirušo laikmets? Es nedomāju šeit fiziska kara sekas. Vai tiešām mani arī tas varētu skart? Vai mani varētu sākt grauzt šie dzīvie miesas nāves mielotāja gari? Es runāju ne par miesu un asinīm. Cilvēks ir daudz vairāk par ķermeni vien. Cilvēks ir ietvars garam. Katrs ir gara mājoklis. Piecelties no mirušajiem ir kā tauriņa kokonam pārdzimt, kas gaida piedzimšanu no jauna. Ko teiksi par to- vai viņš miris vai no jauna dzimis? Mirsti, lai piedzimtu. Ne fiziski, bet nomirst lai elki, lieki hobiji, tukšas runas, tukši skatījumi un tenkas. Lai skati beidzas, kas zvīņām bij klāti, kam sirdis savos mūros likti, lai neredzu es sāpes šīs, ko katrs pats sev virsū licis, jo atteicies tas bij no Yahveh un dzīve tad kursu uzņēma lejā. Kur esi tu? Atgriezies un atdzimsti! Ne fiziski. Es nerunāju te par miesu un asinīm. Es atgriežos- meklēju dzīvo starp mirušiem! Tad tomēr: kurš ir dzīvais un kurš mirušais?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru