Personisks Dievs

Mūsu attiecības ar Dievu ir personiskas, jo mūsu Dievs ir personisks Dievs. Viņš nav visu, bet mūs katra.. Mans Dievs. Tavs Dievs, Ineses un Kārļa Dievs. Šīs attiecības ir tik personiskas, ko varētu izteikt līdzībā, kad sajūtas, kas rodas vasarā skraidot pa pļavu visu dienu, vakarā tev jāiet uz autobusu, lai brauktu mājās un tu nepaspēj nomazgāt pēdas, un steigā uzvelc kājās zeķes un apavus. Runa ir par sajūtām, kuras zini tikai tu, ko neviens neredz, un pat ja redz, neviens nezina kā tas ir. Neviens cits nezina kas un kāds tu esi iekšienē, zem sabiedrības pieprasītā, zem apkārtējo skatījuma, neviens nezina, ko tu iekšējais cilvēks jūti un domā. Es nerunāju par negatīvu skatu uz kaut ko, bet par brīvību jebkurā jomā, kā bērni, viņi jau nedomā kas viņiem mugurā, cik dārgs ir šis svīteris vai jaunās botas, vai cikos pasniedz vakariņas, pat nezina kurā dienā tiem ir dzimšanas diena un kurā datumā Kristus dzimšanas dienā tie saņems dāvanas. Bērni zina tikai to, ka ir lietas, kas notiek reizi gadā vai dienas laikā, tie jau nejūt, cik reizes dienā pusdienojuši, jo ir nepārtrauktā procesā. Viņus arī nesatrauc fakts, kad neizkāpjot no smilšu kastes tie smilšainām rokām ēd savu pusdienu maizi ar krējumu un cukuru. Viņi nedomā, ka netīrie pirksti atstāj smilšu nospiedumus uz sviestmaizes garoziņas. Ir lietas, kuras tiek piesegtas ar citu nozīmīgāku prioritāti. Vēlāk, sabiedrība iemāca uzvesties pareizi, kas ne vienmēr ir pareizi, jo norobežo personības individualitāti, stereotipi, ka puikas neraud, neļauj vīriešiem izpaust emocijas un tie tur problēmas sevī, un var uzsprāgt vienreiz un pamatīgi, ja nesatiekas ar Yahshua, kurš ir vienīgās durvis un patiesība. Reizēm cilvēkiem tiek iemācīts viedoklis kāds ir Dievs, kā Viņš uzvedas, ko teiks un ko būtu darījis. Patiesībā, līdz neesam Viņam pašam uzdevuši šos jautājumus par tēmu kā būtu ja būtu, mēs dzīvojam maldīgos priekšstatos, citu viedokļos un domājam ko itkā būtu domājis otrs, principā, domājam Viņa vietā un sev atbildam ar atbildēm no sava skatu punkta un atrazdamies savas paša nezināšanas ierobežotajā domāšanā. Dievs nekad nav un nebūs tieši un tikai tāds kā stāsta citi. Neviens nespēs tev izstāstīt šīs smalkās lietas un katra vārda paplašinājumu, ko ietver Radītāja, Svētā Gara un Yahshua būtība, jo neviens vārds, ko izteikt spēj cilvēks, neviens teikums, nekad nespēs izstāstīt to, kāds ir Viņš, kas sēž debesīs, savā tronī un valda, kurš mīl mūs katru atrazdamies augstienēs, kaut patiesībā būdams pie mums, ar mums un mūsos. Mīlošs līdz bezgalības malai, saprotošs kā neviens cits, pilnīgs un maksimāls visās viskrāšņākajās un taisnākajās izpausmēs. Mīlošs un nosodošs. Nesdams priekus un asaras. Žēlastību dodams gan bagātam un tikpat nabagam. Lietu izliedams pār taisno un pār grēcinieku. Priecādamies par katru nožēlotu grēku, neatkarīgi no to smaguma pakāpes un sāpju līmeņa. Mīlestību dāvinādams katram, kas ilgojas, atgriezdams mazumu pazaudētajā Viņa lielumā, pēc apsolījuma katram no mums, kas mīl, kas pilda baušļus, to svētīdams un žēlastību dodams līdz tūkstošajam augumam. Tāds ir mans Dievs, kuram es ticu un kurš dod man spēku iziet cauri dzīves problēmām, kurš paceļ mani kad nokrītu, kurš ir kopā ar mani priekos un bēdās, kurš neatstāj, pat kad mana māte un tēvs mani atstāj, kurš mīl, kad apkārt nav neviens, kas sniegtu mīlestību. Es ticu, ka ar tevi ir kaut kas līdzīgs, bet ticu, ka tev Viņš atklājies citādi, ka ar tevi Viņš runā savādāk. Ja neesi vēl Viņu atklājis, tad meklē, sauc, runā uz Viņu un zinu, ka ir kas kopīgs visiem, tās ir atbildes, Viņš vienmēr atbild uz patiesiem saucieniem, kas nāk tīri un no sirds dziļumiem.
/ 2. Mozus 20:6 / / 5. Mozus 4:31 / / Lūkas 11:9-10 /