ceturtdiena, 2014. gada 19. jūnijs

Mums daudz vairāk dots

Mēs esam daudz vairāk kā tikai zieds,  kas šodien zied, bet rīt jau nozudis no skatiena, jo saule to izdeldējusi, jo apstākļi to aizdzenājuši. Mums ir daudz vairāk kā viena manna katru dienu, daudz vairāk kā viena drēbju kārta mugurā, daudz vairāk kā viens cilvēks, kas saucas ģimene, kas vēlas tikt mīlēta, daudz vairāk kam varam dāvāt to, kas mums ir, mums ir tik daudz iespēju, darbā, uz ielas, mājās, pulciņos, hobijos, ..daudz vairāk kā lilijai, kas vienu dienu zied un iepriecē, daudz, daudz vairāk. Kā tev liekas- vai kāds pamanījis šos ziedus, kas zied pļavā, kalnu nogāzē? Vai kāds piegājis klāt, tuvu klāt un sasmaržojis, ievilcis pilnu elpu, lai sajustu maigumu, sajustu prieku, ko spēj dot šīs smaržas, šie mazie neredzamie elementi, no kā sastāv šie burvīgie ziedi, kas uzaug un rada emocijas, kas liek ietrīsēties tavai sirdij labpatikā, Dieva sajušanā, kaut kā augstāka saprašanā, pieskārienā,..
Vai kāds apzinās līdz galam, ko nozīmē būt ziedam uz vienu dienu? Ko nozīmē pastāvēt pilnā radības košumā, kad nezini, vai kāds pienāks, vai kāds paskatīsies, vai kāds baudīs, .. bet mēs- mēs pieprasām, mēs raudam, lai iegūtu, mēs nepriecājamies par to, kas mums ir...
Pat, ja mums nebūtu nekā, pat ja mums nepiederētu nekā, ne mājas, ne velosipēda, ne istabas, ne rotaļu lelles, vai šūpuļa zirdziņš, ?
Kāpēc mēs nespējam priecāties, ka mums ir kur dzīvot, ka mums nav parādu, un pat ja ir, ka mums neviens neuzbrūk parādu dēļ, ka neviens ar varu mūs nemet uz ielas ziemas laikā, ka nepazemo mūs tūkstošu vai viena priekšā, ka mums ir veselība, ka temperatūras pazemināšanās par vienu grādu ir sīkums salīdzinot ar to, ka mums ir mīloša sirds, ka mums ir jūtīga sirds, ka mums blakus ir mūsu bērni, ka mums ir vecāki, nav svarīgi kādi viņi ir pašlaik, nav svarīgi ko viņi par tevi domā, bet ir svarīgi, ka viņi tevi mīl. Visi vecāki mīl savus bērnus. Nestāsti man pretējo. Nemelo man un sev. Viņi mīl. Iespējams, viņi  nemāk to izrādīt, iespējams, viņus dzīve daudz ir situsi, iespējams, ka tā, bet ... tam nav nekādas nozīmes, jo viņi Tevi ir laiduši pasaulē, lai tu dzīvotu, lai tu elpotu, lai tu iemācītos būt labāks par viņiem, lai tu atrastu, ko tie pazaudējuši, neredzējuši, vai noraidījuši. Lilijām nav iespēju pārvietoties, kā tas ir mums, tām nav iespēju runāt, kā tas ir mums, tām nav izvēles iespēja un nav iespējas ar vārdiem un darbiem paust savu mīlestību uz Radītāju, Dievu un savu tuvāko. Tāpēc, izmantosim šo lielisko un vienreizējo iespēju, katru mīļu brīdi pateikt savam tuvākajam, ka mīli to. Es tevi mīlu, mans draugs, ceļabiedrs un tuvākais, kurš ir man blakus manās grūtībās, pārbaudījumos, salā un karstumā. Tas, kurš vienmēr ir pelnījis atkal un atkal dzirdēt pateicības un mīlestības vārdus atkal un atkal. Es tevi mīlu.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru