Uzmanību! Audzēts siltumnīcā.

Ko es ar to gribēju teikt?! Mēs esam daudz atkarīgi no citiem cilvēkiem un viņi ir atkarīgi no mums. Mēs veidojam atmosfēru. Un,  ir dažāda tipa siltumnīcas, kas katra pilda savu specifisku uzdevumu un ir dažādi augi. Ko es gribēju teikt ar siltumnīcām? Vispār to, ka pārāk bieži vecāki savus bērnus audzina tā itkā tie būtu siltumnīcas augi. Kad bērniem jau ir padsmit gadu, vēl joprojām dzirdami teksti, par aizliegumiem iet uz tusiņiem vai braukšanu uz lielpilsētu. Tas taču ir smieklīgi. Piecpadsmit gadi jau ir nopietns vecums. Tīņa psihe ir nostiprinājusies. Kad jūs domājat viņu pieradināt pie āra apstākļiem? Pasargāsiet līdz kāds gādīgs onkulis vai tante viņu paņems pie sevis? Mani skumdina šī tēma. Mīļie vecāki, Jums nepieder šī jaunā cilvēka dzīve. Tiem jāļauj pašiem salikt savu ceļasomu ekskursijai un vakariņas pašiem jāsagatavo. Vai tiešām no 17 gadīga cilvēka tas būtu par daudz prasīts?  Es ļoti nesen sastapos ar gadījumu, kad šāds trausls un skaists, tīrs un jauks, mīksts un pūkains, mazs stādiņš ar šausmām uzņem tuvāko izteikumus. Saskatīju viņa sirdī bailes, draudus ko uztvēra tas ārpus ģimenes. Vēl mirklis un  tas ļausies noplūkties un taps iznests ārā no mīlīgās stiklotās verandas, kur apkure vasarā un ziemā. Sašutums? Nu ja. nevajag pārāk aizsargāt savu mazuli no ļauniem cilvēkiem, kas ārā staigā, ka parkā tie staigā, tumsā tie staigā, pa ielām tie staigā, tie domā sliktas domas.. šis bērns baidās no visa. No pasaules. Tas ir- no visa. Kur tad jūs esat paredzējuši to iedēstīt? Var būt visādi. Var. bet ja apkārtējiem paliek grūti komunicēt, jo daudz tiek uztverts kā draudi. Žesti, mīmika, ka ļaunums, sliktas domas, par mani par tevi. Lūk tas ir tas, kas ir skumji. Tas ir tas, par ko ir sašutums. Jā, siltumnīcas ir dažādas. Ar tiem, kas nāk uz vienu sezonu ir vieglāk. Tos paturi, pārlaid pa ziemu un kad saulīte nes ārā un stādi, tas lai aug. Tālāk jau maz kas. Skaties kā tas pieaug un priecē. Ir skaistas kultūras, kuras vajag sēt siltumnīcā dēstu kastītē, tad stādīt ārā un tie iztur bargākos apstākļus. Es to pastiprinu tamdēļ, ka mēs paši nosakām, izvēlamies pozīciju, ko tad mēs te audzēsim. Cik daudz darba un pūļu tas prasīs. Vienu gadu vai 30. Un tāpat, mēs nevaram paļauties uz apstākļiem. Cilvēks ir pārāk mazs, lai regulētu sauli, lietu vai mēnesi. Atdodiet Dievam to, kas Dievam pieder. Uzticieties Viņam.