Domājams atmiņā paliks tas laiks, kad gaidīt mīļoto likās ilgāk kā nakts. Tad vakaros tumsa un rīti aizķeras slinki. Un šis periods koša kā opārta glezna, kas piekārta izceļ sevi kā koši tvīkstoša roze. Ir skaidrs, ka tanī maz patiesas lietas, jo skatu jauc leņķi un līnijas liektas. Ja apstākļi svarīgi un sirds pie tā tiecas, tad rezultāts ikreiz var iziet viegli no vietas. Bet ieraugot ainu, kas paveras pāri pār esošās dūmakas leņķi ir skaidrs, ka apstākļus nākotnē iespējams bīdīt cik vietas. Ja uzliktu pārsvaru pusē kur saule, tad viss zaļais tur uzplauktu un ziema kā kūla, tad pazustu dienā kā ods odu barā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru