otrdiena, 2016. gada 24. maijs

durvis / ceturtā daļa no sienas

31 Un iekšējai svētnīcai viņš pierīkoja durvis - divviru durvis no olīvkoka. Durvju stabi kopā ar aizvērtajām durvīm bija piektā daļa no sienas. 32 Un šīs divas durvis bija no olīvkoka, un viņš tanīs izgreba ķerubus un palmas, un uzplaukušus ziedus. Un viņš tos pārklāja ar zeltu, arī ķerubiem un palmām viņš pārvilka zeltu. 33 Un tāpat viņš pierīkoja durvis arī priekšējam namam. Šīs durvis aizņēma sienas ceturto daļu. 34 Šīs abas durvis bija no ciprešu koka. Katrai bija divi spārni. 35 Arī šais durvju spārnos viņš lika izgrebt ķerubus, palmas un uzplaukušus ziedus un lika pārklāt ar zeltu, kā bija izgrebts. / 1. Ķēniņu 6:31-35 / 

Durvis vienmēr ir un būs bijis svarīgs elements ēkas struktūras arhitektūrā. Tās nepieciešamas funkcionālu apsvērumu dēļ. Kā Grāmatā raksta: kas neienāk pa durvīm, tas ir zaglis un laupītājs. Durvis kā elementu nemaz nav iespējams aprakstīt. Tās ir kā pats pamatelements. Viens no jautājumiem dažādībai ir par to lielumu. Ceturtā daļa no ēkas sienas šķiet salīdzinoši daudz, kas norāda cik svarīgi ir būt ar iespēju tikt atvērtam un būt atvērtam. Mazliet mazākas durvis iekšējam pagalmam un lielākas ārējam. Intīmāks, privātāka ieeja iekšējā telpā, un lielāka pretim pasaulei, apkārtējiem cilvēkiem, sarunām, darbiem, attiecībām, lūgšanai, saskarsmei. Kopumā tas nemaz nav tik vienkārši, svarīgs ir materiāls, katras durvis izgatavotas no atšķirīga materiāla, tas nav viss liekams vienā kategorijā. Svarīga ir katra detaļa, katrs sīkums, katrs raksturs, stingrība, izturība, ieguldāmais apstrādes daudzums un laiks. Dievs ir kārtības Dievs un Rakstos minētā informācija nav sīkumi, kas būtu tik neievērojami, lai tos nepieminētu.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru