otrdiena, 2016. gada 23. augusts

Ponferrada- Pieros

Doties ceļā un tai pat laikā doties cauri visai dzīvei, bērnībai, atmiņām, sen aizmirstiem notikumiem. Nesen notikušiem stāstiem, darbam. ... šodien mācījos jaunus vārdus- machote spāniski nozīmē pateikt vīrietim, kurš tev simpatizē tas pats kā vīrieši uzrunā meitenes sakot - chicaas : ). Staigāju kopā ar Spānietēm. Katra kultūra ir tik savādāka, bet tai pat laikā visi meklē vienu un to pašu. Šodien apmetos veģetāriešiem un jogas mīļotājiem iecienītā vietā ar veiksmīgu meditācijas telpu un ekselentu veģetāro virtuvi. Aizdedzināju līdzņemamos kvēpināmos kociņus, ceru nevienam nav iebildumi, jebkurā gadījumā tiem šeit ir paredzēta speciāla vieta. Jā, viennozīmīgi ir nepieciešamas šādas relax alberges, kur koncentrēt un savākt domas, mierīga vieta, kur visi sarunājas čukstus un respektē otra telpu. No rīta satiku kādu Beļģi, ar kuru runājām par alkohola ietekmi, vientulību un pašnāvības tieksmēm, tas viss uz drosmīguma, pazušanas un veiksmīgas vadības fona. Jā, mēs visi tomēr esam būvēti no viena materiāla un meklējam atbalstu un drošību, lai kur atrastos un lai cik daudz zīmju būtu uz ceļa, kā šis Beļģis apmaldījies no rīta, jo sekojis piligrimiem, kuri paši nav zinājuši ceļu. Dīvaini, bet pirms viņa satikšanas pamanīju, ka kāds seko man, jo arī veica liekus metrus, kad vēlējos apskatīt ko otrpus ceļam tie izdarīja tieši to pašu. Esam saistīti un vēlamies tādi būt, būt droši par to kur dodas citi un nezinot ceļu doties tieši turpat.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru