pirmdiena, 2016. gada 25. jūlijs

Lyon / Bordeaux / 12 ā diena / go Santjago

Šodien pat esot svētā Jēkaba diena un šo viņa vienu no ceļiem taisos doties. Vispār šie ceļi ir 12, manējais skaitās Francijas, iesākas Pirenejos Francijā un beidzas pasaules malā Spānijā kādus 60 km aiz Santjago, kurā esošā katedrāle skaitās ceļa noslēgums kur arī apglabāts pats Jēkabs. Nu lūk, pēc maniem plāniem, kuros augstāka vara ievieš nepārtrauktas korekcijas, šovakar ar bla bla car sistēmas palīdzību, "pa ceļam" no Lyon līdz Bordeaux aizved kāds puisis Adrien ar savu auto, jo mums ir vienā virzienā. Vēl mums kompānijā ir kāda francūziete, pēc skata ļoti patīkama dāma gados, bet nerunā anglaize un es nerunāju franse. Šoferis, paldies Dievam, paveicās tā teikt, "uz dullo" atrasts meklētājā franču valodā, bet runā ļoti labi saprotamā anglaize. Tātad, pašlaik pavadu laiku auto, ar kuru nobraucami plus mīnus 500 km. Izbraucām 14:20, pēc google informācijas būtu jābrauc 5 stundas, mēs pašlaik esam ceļā 4, vēl atlikuši kādi 150km. No rīta saņēmu info, ka ar booking.com rezervētā viesnīca nav akceptējusi manu maksājuma karti, bet saglabājot rezervāciju. Redzēsim, redzēsim. Šis mazais stresa uzdevums man vēl priekšā, kaut neesmu vispār pārliecināta, ka nakti varētu pavadīt zem tilta, tātad, pēc sirds barometra stāvokļa spriežu, ka viss būs kārtībā. Rīt plānoju apskatīt botānisko dārzu un pilsētu un iegādāt pēdējā ekstra civilizācijas posma vilciena biļeti līdz st. Jean, no kurienes gatavojos uzsākt savu ceļu ar svarīgo piligrim pasi uz rokas. Jāatzīst, ka šodien mazliet apskatītais jardin Tete d'or bij ekstra skaists un pārdomāts, iegāju tropu mājās ar visāda veida kontinentu augiem, ārpusē kolosāla un iespaidīga izmēra un patīkama kompozicionālā izkārtojuma balanss. Turklāt apvienots ar atvērto zoo, bērnu karuseļiem, rotaļu smilšu kasti un, rožu kolekciju, parku ar zālienu un ezeru, līdz kuram pat nesanāca aiziet, jo nepietika tam laika. Turklāt tas viss jebkuram pieejams un vislielākais mans izbrīns, ka par velti. Zoo bija tik dabīgi izkārtots, ka nelikās dzīvnieki ne iesprostoti ne izbradājušies, bet gandrīz kā brīvdabas apvidū. Žēl, ka Lionā nebiju ieplānojusi vairāk laika, jo līdz Bazilik pat nesanāca aiziet. Jāsaka, ka kanāli ar tiltiem, ko apskatīju vakar bija vienkārši romantiski un skaisti. Tur patiesi būtu ko apskatīt kā minimums 4-5 dienas. Būs vien taisnība, kad no rīta izčekojoties no viesnīcas, puisis sacīja- es jums iedošu 5 Eur, ja paliksiet vēl vienu nakti. Par hosteli jauniešiem arī varu teikt tikai to labāko, nebiju radusi ņemt viesnīcas kopīgajās istabās, bet šoreiz parakstījos uz 12 vietīgu meiteņu istabiņu, teikšu, ka esmu pārsteigta cik viss izdevās labi. Kopumā arī saprotu, ka tā ir sava veida sagatavošanās ceļam, kur pusotru mēnesi vai mazāk vai vairāk, tādās dzīvošu katru dienu. Tāpat jau mazliet ietrenējāmies Taize, dzīvojot tur pa 6.  Apbrīnojami, ka tad ir pilnīgi citas prioritātes un nepieciešamības, jādomā kā izrādīt cieņu apkārtējiem, lai netraucētu un neielauztos otra privātumā, kas jārespektē visvairāk. Nezinu kāpēc, bet man visvairāk tas atsauc atmiņā pantu bo Bībeles, - kad es biju izsalcis vai jūs mani paēdinājāt, bai kad biju cietumā vai apciemojāt, saģērbāt / Mateja 25:35 /. Te droši vien pietrūkst pilnam stāstam apraksts par poļu meiteni, ar kuru dalot divstāvu gultu, tikko iepazīstoties, nolēmām kopā iet pastaigā pa pilsētu un sameklēt aptieku, bet to šķiet pietaupīšu citai reizei vai visumā, kad satiksimies, to uzzinās visi.
+ vakara piezīme - ar viesnīcu viss ir kārtībā, tik vien kā ierados tur ap 21 vakarā.

FOTO: Parc de la Tete d'Or / Zoo / bla bla car liecinieks / central station train Bordeaux interior / Clasical Home Architecture / New Architecture Outside City Centre / 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru