Pabeigt, kas iesākts. Ja jāsaka godīgi, tad pēc katras sasniegtās virsotnes negribas samazināt augstumu. Varbūt izvirzīt citu mērķi. Mēģināt ar citu aprīkojumu. Varbūt bez aprīkojuma. Tātad, sasniegts kājām 400 km gājiens. 1-15. maijs 2016. Tagad tas vairs neliekas tik daudz. Nu vismaz ne neiespējami daudz, jo vienreiz jau bijis iespējams. Būs grūti skatīties un atzīt, kad apkārtējie neticēs tam ka tas bijis. Katrā ziņā, ir svarīgi skatīties sevī un saprast - ko darīt tālāk un kāpēc. Pirmās 12 dienas bij vieglas. Līdz apstājos. Es domāju, kāpēc es apstājos. Sākumā meklēju tam atbildi, tad redzēju, ka tam bija nozīme, pat vairāk. Varbūt pat dēļ tā tikai tika iets tas viss. Šodien ir Jerusalem day. Kādam ir dzimšanas diena, kādam vārda diena un man šodien ir pārpratuma diena, kura izvērtās par negaidītu piedzīvojumu dienu, emociju dienu, satikšanās un nesatikšanās dienu. Pārpratuma dēļ es nokļuvu uz kino. Kino stāsts par godīgu atklātību, par šķiršanos un zaudējumu, bet tajā pat laikā kļūstot par nenovērtējamu ieguvumu un galvenais ne tikai sev.
Varbūt šodien man vajadzēja veikt papildus apli, lai ieraudzītu vērtību tam cik nedrošā pasaulē es dzīvoju un cik lielu drošību es jutu atrodoties vietā, kur man vajadzēja būt. Nē, es nevaru teikt, ka nakšņošana teltī, kur pagadās, būtu kļuvusi man par ierastu lietu. Bet es šajā visā ieraudzīju cik tomēr Dievs ir tuvu un klāt. Es katru reizi jautāju Viņam - kurp lai es nakšņoju šonakt? Kur lai es palieku droši? Un tikai tagad es redzu, cik tuvu es biju, cik lielā mierā es biju. Ceļš grib, lai pa to iet, tam tas arī ir domāts. Klausies, sadzirdi un dodies. Katram būs citādi, katram būs cits maršruts. Svarīgi arī būs katram kas cits. Bet uzvarēt bailes, celties un iet, uzsākt katru dienu no jauna, pilnīgi tukšā un dienu to pildīt lai atkal no- būtu kur biji, bet citā vietā no jauna. Tātad, secinājums pēc ceļa: domājams, šogad nesanāks būt bieži dārzā, bet kādam arī tas būs kā ceļš. Ja tas ir mērķis, tad vienkārši ej, bet meklē ko Dievs saka, jo bez tā viss ir nieks. Bez Radītāja atzīšanas nav pilnīgs tas, kas ir radīts. Bez nekā nav itin nekā, bet tomēr būs kas un paliks un tas ir Dievs.
FOTO: 1-10 may / 2016
Varbūt šodien man vajadzēja veikt papildus apli, lai ieraudzītu vērtību tam cik nedrošā pasaulē es dzīvoju un cik lielu drošību es jutu atrodoties vietā, kur man vajadzēja būt. Nē, es nevaru teikt, ka nakšņošana teltī, kur pagadās, būtu kļuvusi man par ierastu lietu. Bet es šajā visā ieraudzīju cik tomēr Dievs ir tuvu un klāt. Es katru reizi jautāju Viņam - kurp lai es nakšņoju šonakt? Kur lai es palieku droši? Un tikai tagad es redzu, cik tuvu es biju, cik lielā mierā es biju. Ceļš grib, lai pa to iet, tam tas arī ir domāts. Klausies, sadzirdi un dodies. Katram būs citādi, katram būs cits maršruts. Svarīgi arī būs katram kas cits. Bet uzvarēt bailes, celties un iet, uzsākt katru dienu no jauna, pilnīgi tukšā un dienu to pildīt lai atkal no- būtu kur biji, bet citā vietā no jauna. Tātad, secinājums pēc ceļa: domājams, šogad nesanāks būt bieži dārzā, bet kādam arī tas būs kā ceļš. Ja tas ir mērķis, tad vienkārši ej, bet meklē ko Dievs saka, jo bez tā viss ir nieks. Bez Radītāja atzīšanas nav pilnīgs tas, kas ir radīts. Bez nekā nav itin nekā, bet tomēr būs kas un paliks un tas ir Dievs.
FOTO: 1-10 may / 2016
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru