Arvien vairāk, skatoties uz to, kas notiek apkārt, es saprotu, cik viss redzamais ir nenozīmīgs un nesvarīgs, ja tas dzīvē nostādīts pirmajā vietā. Arvien vairāk es nonāku pie atziņas, ka būtiskākā lieta, kas ir pamats manai dzīvei un uz kā visam jābalstās ir personiskas attiecības ar Dievu. Tā ir vienīgā lieta, kuru tev neviens nekad nevarēs atņemt. Pats būtiskākais, man liekas ir tas, ka ja ir šīs personiskās attiecības, tad var teikt, ka tev ir pilnīgi viss pārējais un ne pēc kā vairs nav jāskrien, jādzenas vai jābēg. Nē, tas nenozīmē, ka tava ikdiena kļūst par medus un piena upēm ar bagātībām, laimi un mīlestību. Nevajag mērīt garīgas lietas ar materiāliem lielumiem. Tavas domas nav Manas domas. Ne vienmēr, kad domājam, kas nozīmē labi mums, būs labi Dieva acīs. Man patīk doma, ka nav sliktu cilvēku. Tāds apzīmējums vispār ir pilnīgā nevietā. Jautājums ir par skatu uz problēmām, tās paceļ lietas, atver to, kas mums jāizmaina, jāierauga, jāpieņem vai jāiemīl. Man tīri pie sirds iet doma, ka esmu ceļā un daudz ir jautājumu uz kuriem šodien nav atbilžu. Paldies Dievam, ka es neesmu Dievs un man nav jādodas cita teritorijā. Ja būs jautājumi, būs saruna un pāri visam -Dievs zina labāk.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru