Labels
trešdiena, 2018. gada 23. maijs
piektdiena, 2018. gada 18. maijs
ceturtdiena, 2018. gada 17. maijs
trešdiena, 2018. gada 16. maijs
Lasot "Debesu vīrs"
Ir dažādas grāmatas un dažādi periodi. Ir iedvesmojoši personāži un likteņi, bet tai pat laikā, ne visām grandiozām idejām ir lemts piepildīties. Katrā ziņā, ne vienmēr, kad ienāk prātā un ne vienmēr, kad gribas. Ne no cilvēka gribēšanas un varēšanas ir viss atkarīgs. Un, domājams, jebkurš zina, ka izlasot kaut ko no biogrāfijas grāmata, kas noticis kāda cilvēka dzīvē, tāpat ar mums drīzāk nenotiks. Katrai lietai ir savs noteikt laiks. Atmoda. Revolūcija. Pamošanās. Tas viss notiks ar katru citādāk un citā laikā. Kā lai es zinu, cik ļoti viņš to gribēja, lai tas tā notiktu, ... un cik ļoti man tas būtu jāsagrib (hm... ?). Ķīnā, toreiz bija traģiski grūti apstākļi ticīgajiem. Nopietno vajāšanu, no valdības puses, dēļ. Bet. Šodien Latvijā ir nopietni grūti koncentrēties, lai cilvēki apmeklētu lūgšanas. Šķiet, tas ir vispārzināms, ka lūgšanas ir nozīmīgs aspekts ticīga cilvēka dzīvē. Tāpat gavrnis un liecība. Un. Kas tad no tā? Kāpēc šodien lūgšanu sapulces ir salīdzinoši maz apmeklētas? Kāpēc regulārs gavēnis ir maz populārs draudžu locekļu vidū? Kāpēc mūsu kursa biedri var nezināt, ka esmu ticīgs? Vai tas viss ir zaudējis mūsdienās aktualitāti? Es domāju, un tās ir tikai manas domas, ka šodien esam mājās,lūgšanu laikā, jo apkārt mums notiek nopietnas vajāšanas. Jā, tieši to es arī domāju. Šāda veids spiediens, nekad agrāk nav bijis. Nekad. Tāds stress, ko mēs rīt ēdīsim, cik daudz es varu nopirkt ēdiena, lai no manas algas sanāktu samaksāt komunālis rēķinus; cik liela alga mums būs šomēnes; kad beidzot mans telefons būs saremontēts; kompjūtera cietais disks ir nobeidzies, dienu pirms diplomdarba nodošanas; es taču nevaru vilkt vienu un to pašu kleitu uz 4. kāzām; kad es varēšu pastaigāt pa veikaliem, jo man jau tā katru dienu darbs beidzas tikai 7. vakarā.... āā.. jūtos tik nogurusi no šī visa, ka es negribu vairs pilnīgi neko! Un lūgšana... ierasyies pl. 7.no rīta ir vatonisms!
Šī milzīgā jautājumu, izpatikšana sabiedrībai gūzma ir milzīga vajāšana, kas mums gāžas virsū un dzenas pakaļ. Nu jā, bet ja es neaiziešu pēc salabotā telefona, kā tad es varēšu rīt pamosties, lai paspētu uz darbu? Ja neizņemšu savu 4.gadīgo bērnu no hokeja treniņa- vai kāds saprot, kas tad notiks?!?! Arguments uz argumenta. Un tā būs vienmēr. Par ikdienas rūpēm jau Bībelē, kā smaga problēma, ir bijis aprakstīts jau 1000 gadus atpakaļ. Vai tas neliek par ko aizdomāties? Klau, tas nav nekas jauns! Kādreiz dzīvoja bez telefoniem un neviens tā dēļ nav nomiris. Pie visa var pierast. Arī pie rutīnas un ikdienas skriešanas- diemžēl.... bet tam tā nav jābūt vienmēr. Vienmēr, taču varam apstāties un izvērtēt, kas ir svarīgi un kas tomēr nav.
pirmdiena, 2018. gada 14. maijs
piektdiena, 2018. gada 11. maijs
ceturtdiena, 2018. gada 10. maijs
trešdiena, 2018. gada 9. maijs
six things God hates
otrdiena, 2018. gada 8. maijs
Salamana pamācības 1:17-19
Ir jau nu gan veltīgi izstiept tīklu putnu acu priekšā, bet viņi kāro pēc pašu asinīm un tīko paši pēc savas dzīvības. Tā klājas negaušiem, kuri dzenas pēc negoda peļņas; viņu skopums un negausība atņem dzīvību viņiem pašiem.
/Message bible tulkojums ir tik atklāts it kā tas runātu pilnīgi citā, t.i. - cilvēku valodā. Pastāv dažādi viedokļi par visa veida paplašinātajiem tulkojumiem, bet es redzu, ka caur šo es spēju ieraudzīt taisnību, kuru saprašana dod man papildu dimensiju. Cik esmu lasījusi šo angļu tulkojumu, tik varu teikt, ka mana klasiskā Bībele ir tāda pati, tikai melnbaltā versija, toties šajā ir krāsu versija. Cik atceros bērnību, kad visi jau bija nomainījuši melnbaltos ekrānus un foto uz krāsainajiem, bet mums bija vecais labais TV.. tomēr, atradu tajā dažāda veida labumus, kā ,piemēram, redzei tas bija labāks, tas bija neitrāls un pēc būtības, nemaz nepieprasīja nomaiņu. Tāpat, mēs esam tā apraduši ar krāsainajiem foto, bet tai pat laikā, apzināmies, ka melnbaltais foto vienmēr atklāj dziļāku būtību un patiesas vērtības. Visam sava sezona un laiks, iespējams, reiz savu klasisko versiju atkal vērtēšu kā kaut ko daudz dziļāku un vairāk saprotamu. Varbūt, pašlaik, tā ir tikai manas valodas neprasme un zināšanu vai vērtību trūkums.
Nobody robs a bank with everyone watching, Yet that's what these people are doing— they're doing themselves in. When you grab all you can get, that's what happens: the more you get, the less you are.
/ Neviens neaplaupa banku, kad kāds to novēro, jo tas ir tas, ko cilvēki dara- viņi to dara tieši šādā veidā. Kad tu zodz visu, ko vien vari paņemt, tad skat kas notiek: jo vairāk tu iegūsti, jo mazāks tu paliec.