otrdiena, 2018. gada 13. februāris

darīt labu

(20) Bet ja tavs ienaidnieks ir izsalcis, paēdini viņu; ja tas cieš slāpes, dod viņam dzert. Tā darīdams, tu uz viņa galvas sakrāsi kvēlojošas ogles. (21) Ļaunums lai tevi neuzvar, bet pats uzvari ļaunu ar labu! // Pāvila vēstule Romiešiem 12:20-21 //

Kaut arī, es reiz dzirdēju, kāpēc tad Dievs saka zobs pret zobu, toties Jaunā Derība saka mums atmaksāt ar labu, tādā veidā uzvarot ļaunu ar labu. Teksts un konteksts. Bieži vien jāielūkojas plašākā mēroga kontekstā. Bet kopumā, es tagad zinu, kā man rīkoties man nepatīkamā situācijā- atmaksāt ne ar to pašu, bet censties izdarīt ko labu. 

trešdiena, 2018. gada 7. februāris

Travel Hustle Interview // padomi no intervijas ar ceļotājiem,kas jau 15 gadus ceļā

  • We`ve been traveling for 15 years now, and have visited somewhere between 60 and 70 countries.
  • We`re Pat, Ali, Ouest and Lowe Schulte.
  • If you really want to travel, you`ll do it whether you have a 2 pound backpack or a 22 pound pack.
  • Don`t buy anything until you`ve needed it three times.
  • I`d suggest that one of the biggest reasons we have been able to travel the world so widely, and on so many different modes of transportation, has been our ability to live light.
  • bumfuzzle / interview with
  • Pētot pilna laika ceļotājus, atklāju šādas tādas sakarības. 
  • Tulkojot no iepriekš minētā- ceļotāji, kas jau 15 gadus atrodas kustībā, apmeklējuši kopumā no 60-70 valstīm. Ģimene ar 2. bērniem- Pat, Ali, Ouest un Lowe.
  • Ja tu patiesi gribēsi ceļot, tad tev nebūs svarīgi, vai tev ir 2 eur vai 22 eur vērta ceļasoma.
  • Nepērc neko, līdz tev 3 reizes pēc tā nav bijusi vajadzība.
  • Lielākais iemesls, kāpēc viņi ir varējuši ceļot ar tik dažādiem veidiem ( daudzus gadus dzīvojuši uz jahtas burājuši apkārt, dzīve busiņā ) ir spēja dzīvot viegli un visu atstāt, pārdot un sapakot pāris mantas, lai dotos tālāk.
  • bumfuzzle / intervija ar ceļotājiem / angļu valodā
  • // Gan Nate un Kara atklāti dalās ar padomiem, kā viņi var atļauties ceļot , tāpat arī šis pāris. Kaut arī loģisku apsvērumu dēļ, abi izstrādājuši maksas programmu, kur doti precīzi padomi, kā apmaksāt izdevumus nestrādājot klasisku darbu birojā. Tāpat, ir iedvesmojoši saņemt ļoti noderīgus komentārus, kas noder maziem braucieniem, pat ja neesi ceļotājs uz pilnu slodzi.
  • ak jā, galvenais, kas jāatceras- jo vairāk cilvēks ceļo, jo vairāk viņš ir gatavs kompromisiem un atteikties no komforta. Ticiet man- cik es lasu, viņi meklē hosteļus nevis viesnīcu pēc zvaigžņu skaita un ceļo ar vienu mugursomu, kas ir vienīgā vienība rokas bagāžā; un otrs galvenais- ceļojuma mērķi izvēlēties nevis pēc galamērķa, bet būt elastīgiem doties, kur ir labāks piedāvājums. :)

otrdiena, 2018. gada 6. februāris

dzīvības jēdzīgums un dzīvīgums

Salamana pamācības saka 8:35 // Kas mani atrod, tas atrod dzīvību un iegūst labpatiku Tā Kunga acīs.

Psalmi 90:10 // Mūsu dzīvības laiks ir septiņdesmit gadi un, ja kāds ļoti stiprs, astoņdesmit gadi, un mūža ieguvums ir grūtums un bēdas. Tas paiet ātri, un mēs aizlidojam kā ar spārniem. 

Psalmi 63:4 // jo Tava žēlastība ir labāka par dzīvību, manas lūpas lai Tevi slavē.

Ījaba grāmata 33:4 // Mani ir radījis Dieva Gars, un Visuvarenā dvaša piešķir man dzīvību.

5. Mozus grāmata 30:20 // mīlēdams To Kungu, savu Dievu, paklausīdams Viņa balsij un Viņam pieķerdamies, jo Viņš ir tava dzīvība un tavu dienu garums, ka tu dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs taviem tēviem, Ābrahāmam, Īzākam, ar zvērestu ir apsolījis dot.

Šī nedēļa, priekš manis,  ir pārdomu  un apstāšanās laiks. Šādu tādu dzīves satricinājumu dēļ, es aizdomājos par dzīvi un dzīvību- kas to dod, kas un kad ņem, kam tā pienākas, vai mums ir kādas izvēles, cik svarīga ir dzīve un dzīvība, kas ir piešķīris tai cenu, utt. Reizēm gribas visā ikdienas gūzmā saprast, kas ir tas svarīgais, ar ko man vajadzētu kavēt savas dienas, jo šķiet mirkļi aizskrien ātri un svarīgākais vēl nemaz nav pat sākts darīt. Sērfojot Bībeles meklētājā, kas tiešo vārdu "dzīvīb" atrod vismaz uz 403 sērkociņiem, tad cenšoties visas saiknes izlasīt, dažas no tām īpaši atsaucās manā lietu izpratnē un domas apstājās, lai to visu sakārtotu pa plauktiem. Augstāk minētās ir izceltas dažas no tām. Cik es saprotu, ka Dievs ir cilvēkam noteicis robežas, un ir lietas, par kurām diskusijas ar Dievu ir pilnīgi liekas. "Nedzīvojam Āfrikā, sals nāks un dzels..." Nu labi, nopietni runājot, 500 gadus nenodzīvosim nu nekā, .. kas stiprāks, tas dzīvos ilgāk par 70. Hm, kopumā ņemot, varu izsecināt, ka viss atkarīgs no Dieva gribas, Viņa labvēlības, pieķeršanās Viņam, pamatojoties uz Viņa apsolījuma... Cik tālu mēs paši varam ko ietekmēt, tas gan man nav zināms, bet mūsu izvēle, pazemība var daudz ko mainīt. Jo Viņš taču ir tava dzīvība un tavu dienu garums. Un tomēr, es laikam apsvērtu domu, ka zūdīšanās par to, kas notiek un notiks un ko vilkt un ēst, to vajadzētu atlikt malā un mēģināt iziet no šīs super ierastās sistēmas. Mūsdienās tas ir praktiski neiespējami, jo sākot no bērna piedzimšanas, mēs iekļūstam sistēmas modelī, kur visi cilvēki dara un liek dzīvot visiem vienu un to pašu scenāriju. Par piemēru, lai saprastu par ko es runāju, minu- piedzimšanas procesu kontrolē valsts, tev jāiet tur tur un tur, jāreģistrējas, jāpotējas, jāatrādās; tālāk shēma bērnudārzs, klases tādas un tādas, programma noteikta pa vecumiem un bez jebkādām atkāpēm, valsts kur piedzimt noteikta, nodokļi noteikti. Tālāk, dzīvo uz vietas, tur dārziņš un skola, neko nedrīkst mainīt, citiem tas liekas aizdomīgi, ... Tā var turpināt, saprotiet paši. Pieņemsim, kaut vienu punktu izlaid, valstij pa lielam kaut kur ir vienalga, bet tad sāk uzbrukt draugi, radi, kolēģi, .. skaidro kas un kāpēc, kam tev tas vajadzīgs?? Tas ir manā izpratnē zūdīšanās ceļš- sekot līdzi un ievērot kā dzīvot. Ja es nestrādāju, tas visiem liekas aizdomīgi un pašam nogurdinoši, ne jau izvēles, bet visu pieraduma un apkārtējā spiediena dēļ. Es tikai un vienīgi gribēju ilustrēt piemēru, ka dzīve, ja nu tā ir kaut kas daudz vairāk par noteikumiem, kā jāuzvedas darba intervijā un kas man jāatbild uz katru konkrētu jautājumu. Dievs dod dzīvību un svarīgāks ir laiks, ko varētu pavadīt ar viņu, nevis pārspīlējot ar iepirkumiem, izglītību, prestižu darbu un mājas remontu, jeb cik skaisti mēs katrs izsakāmies un izskatāmies. Raksti saka, ka vispirms jāmeklē debesu valstība un viss pārējais pieliksies. Tā teikt, ka nesanāk, ka skatāmies uz lietām pilnīgi ar kājām gaisā. No tā taču ir atkarīga mūsu dzīve mūžībā.