trešdiena, 2018. gada 3. janvāris

jaunu bildi liekam


(..), ja kviešu grauds nekrīt zemē
un nemirst, viņš paliek viens; 
bet ja viņš mirst,
viņš nes daudz augļu. 
Jāņa 12:24

Kas gan ir meistars līdzību izteikšanā uz dabas piemēru fona? Kāds, kurš labi pārzina dārza lietas. Mūsdienās tas tiktu tāpat saukts kā toreiz, - par dārznieku*. Nu, .. gan jau vēl ir arī ainavu arhitekti, kuriem tajā virzienā arī ko gudru vajadzētu zināt (tas tāds ultra moderns apzīmējums). Nu labi, vismaz izprast dabā sastopamās sakarības jau nu vajadzētu. Tātad, ir skaidrs katram, ka sēkla, lai tā uzdīgtu, lai izlauztos asns, - kas arī būtu jaunas dzīvības pazīme, tā pārrauj augļapvalku. Skatoties, kādu dīgļlapi, mēs atrodam par novērojamu, tad pēc kādām nedēļām vai mēneša, parokoties zemsedzē vai palūkojoties uz mitrās diedzējamās salvetes, varam redzēt, ka iepriekš iesētā sēkla ir kalpojusi par barības bāzi un dzīvības uzturētājas kodolu. Tātad, lai kas uzdīgtu, ir nepieciešams materiāls un nepieciešams uz tā bāzes pārveidoties jaunam radījumam. Var teikt, ka vecā sēkla mirst. Tas ir tā ļoti vienkāršoti un apstrakti skatoties iztulkots variants. Šo Jēzus izteikto līdzību var piemērot dažādās dzīves jomās, gan gatavojoties uzsākt darba karjeru, gan gatavojoties laulībai, draudzībai, .. gan citos līdzīgos piemēros. Un, beigu galā, es ar to gribēju teikt, ka kaut kam no mums ir jānomirst, t.i.- jāpārveidojas pilnībā līdz nepazīšanai, lai radītu jaunas sēklas, augļus un process spētu pats sevi atjaunot un turpināt dzīvību.
* Jēzus Rakstos minēts kā dārznieks

FOTO: Art for Mug  / Dec / 2017

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru