Kaut kādā neizprotamā veidā, bet cilvēka dabā ir meklēt zīmes. Pieprasīt. Gaidīt. Ilgoties pēc tām. Tas ir kā doties ceļā un meklēt tās, lai pārliecinātos, ka neesat apmaldījies. Reiz dzirdēju izteicienu, kas no manas galvas neiziet arī pēc kādiem desmit gadiem- lūk, ka zīmju uzdevums ir mūs novest nost no ceļa uz kura atrodamies. Gan jā, gan nē. Tas atkarīgs no mērķa, kur dodamies. Nu redzi, ir zīmes, kuras ir lielākas un nozīmīgākas par ceļa zīmēm Annenieki starp Liepāju un Rīgu. Ko lai saka, Jēzus ir viena no šīm zīmēm, kas rāda ceļu mūsu dzīvei. tas nav stundas vai pus stundas jautājums, kurā izšķirsies mūsu pagrieziens, pēc kura būsim nākamās zīmes meklējumos. Tas ir lielais dzīves norādījums. Zīme, kas reiz nolikta, lai nemainītos mūsu dzīves laikā. Zīme, kuru atrast varam vien kad pēc tās meklējam. Tas ir kā kompass, kurš darbojas pateicoties tikai vienam virzienam. Kur vēl labāk? Ir tikai tas jāatrod un jāsaprot tā darbības princips un vari lietot savu ceļa zīmi, katru dienu, lai nenomaldītos ikdienas mazo zīmju džungļos.
FOTO: Zīmes kokā, kaut kur Spānijas džungļos. Nu tur aiz tā pagrieziena lauku ceļā. Tālāk bija kukurūzas lauks. / 2016 / september
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru