otrdiena, 2017. gada 26. septembris

gavēņa piezīmes / 4

Jā, es tiecos uz to, man tas ir svarīgi, pat ļoti. Es negribu būt smalkais teorētiķis, bet labprātāk būtu skrandainis, darītājs, kas ieradies mājās noguris un nosmērētām drēbēm, dienā saskaroties ar visu veidu sinusoīdiem, no smalkām niansēm garīgajā restorānā līdz brutālām ielas līmeņa diskusijām, kas pārpildītas ar Dieva doto dvesmu un šķaida no sevis mīlestību, veselīgu attieksmi, patiesumu, sava veida realitāti, darbu starp materialitāti un fizisko racionālismu. Un kas pāri pārklāts ar smalkākajām skaņām, kas ietrīsina sirds jūtīgākās membrānas, ko aizkustināt spējīgs tikai Svētais Gars, jo uz zemes vēl neviens nav radījis tik smalkus jūtu mūzikas instrumentus.
Ikdienas brutalitāte, patiesībā ir vēl viens tik smalks un sarežģīts mehānisms, ko neviens gribēdams nespētu radīt vai atdarināt. Jebkura lieta, jebkura izteikta doma ir pilnīgi neatkārtojama savā būtībā. Tie ir neatkārtojami pierādījumi Dieva radošuma izpausmei, jo neviens cilvēka prāts nav salīdzināms ar otru. Katra personiskā orbīta, planetārijs ir burvīgs, neatkārtojami skaists un pēc būtības mūžīgs. Tajā pat laikā, tas atkarīgs no izvēles, ... laikam jau no Dieva izvēles. Par to man nav tik daudz skaidrības kā tikpat - kāds sastāvs ir Snicker šokolādes batoniņam. Mēs ikdienā, ik mirkli, lietojam tik daudz elementu, ka uzskatām par saviem un zināmiem, pierastiem, kaut par to reālo sastāvu un ietekmi nezinām pilnīgi neko. Tāda nu laikam ir cilvēka daba un būtība. Labākais un vienīgais, ko mēs varam darīt- ir pieņemt, mācīties mīlēt, pētīt Bībeles rakstītās Svētā Gara iedvesmotās rindas, ciparus, burtus un to savienojumus un doties tālāk šajā ceļojumā kopā ar savu vislabāko pavadoni dzīvē, Svēto Garu, kas gatavs būt mūsu aizsegs tuksnesī. Bez kura neviena kristieša dzīves pieredze, smalkie prieki, piedzīvojumi, realitātes skatījums nevar būt īsts un patiess.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru