svētdiena, 2017. gada 3. septembris

bailes vs sievietes būtība

Izlasot kādas sievietes feminismā iedvesmotu skatījumu, tāpat no rīta saņemot brāzienu par nepareizi izdarītu darbu, atmiņā uzpeld kāda slavena sportista stāstījums par bailēm. Plus tam visam sajūta, ka esi kā tāds mazs kucēns, kas paņemts aiz čupra un pielikts purns pie sava saplosītā dīvāna nedarba- ... nu, .. kas to izdarīja?... Jā, viss ir taisnība, ir lietas, kuras iznāk nekvalitatīvas dažādu apsvērumu dēļ. Es mēģināju visādi, man vienmēr likās, ka 70% no darītā, kas tiek saražots ar pieejamo tehniku ir bijis maniem standartiem neatbilstošs. Un šoreiz es nemaz necēlu trauksmi. Jā, es redzēju. Jā, es padomāju, ka nav vērts. Jā, un diemžēl nesaprotu kāpēc šoreiz tas neizgāja cauri. Un tagad es baidos. Vai es baidos kā bērnībā, kad tētis prasīja, kurš to izdarīja un kad neviens neatzinās, tad visi aizdomās turētie dabūja pa dibeniem. Tagad es, kā pieaugusi persona jūtos vainīga un man ir bail prasīt brīvu stundu. Tātad, kāpēc es pieminēju feministes rakstu?. Latvijā sievietes par identisku darbu ar vīriešiem saņem 14% mazāku algu. Fakts. Raksts piedāvā dažādus iemeslus un viens no tiem, ka sievietes kautrējas paprasīt vairāk. Nu lūk, tagad esam šeit. Vai tā ir sievietes daba- neapmierināta profesionāļa vadītāja priekšā vienkārši klusēt un neuzdot jautājumus, .. samierināties ar esošo, .. nepieprasīt valstī pienākošos atvaļinājumu, brīvu dienu pēc asins donora dienas, prasīt izmaksāt algu laikā, ... ir daudz lietas, kuras es nevaru paprasīt. Jā, ja esi vīrietis, tad dosi derīgus padomus,- kas tur tāds, ko tu baidies, tev tas pienākas, tās ir tavas tiesības... Jā, es arī zinu ko darīt, bet tas jau nedod risinājumu. Es redzu, ka katram ir savas vājības. Mana mamma nevar piezvanīt savai māsai, kad viņai kaut ko vajag. Manas draudzenes vīrs neaicina savus vecākus uz savu dzimšanas dienu, jo viņam kauns kādi viņi ir. Mēs visi esam vienādi. Vai bailes ir vienkārša lieta, ko pārvarēt, kad tevi iedrošina- vienkārši dari to? Toties tās pašas bailes mani dod man spēku un dzen doties vienatnē pārgājienā cauri vairākām svešām valstīm, kuru valodā es varu pateikt tikai Hola! Cits baidās un nespēj nopirkt  internetā pat autobusa biļeti uz tuvāko pilsētu mūsu valsts robežās, nerunājot par ceļojuma biļeti apkārt planētai. Eh, mans secinājums- mēs visi esam tik sarežģīti. Nav vienotas atbildes vai padoma, kas derētu mums visiem.
Es zinu, ka ir lietas, kuras vienkārši ir jāpārvar, tās ir tās iekšējās cīņas, kuras jāuzvar. Feminisms ir izdarījis daudz, bet mūsdienās nav jākļūst par feministi, lai kaut ko sasniegtu. Pareizāk sakot, tas ir sevi pārsātinājis. Saēdoties pārāk daudz labumu, tas sāk mums kaitēt. Visu ar normu, meitenes. Tām sievietēm, kurām vēl jo projām liekas, ka vīrieši negodīgi valda pār pasauli, iesaku paskatīties kādas lekcijas, kur profesori ir analizējuši feminisma rezultātus mūsdienās un nerakt tikai pa virspusi. Egles ēd pa virsu un to sakņu sistēma ir sekla, toties nākot lieliem vējiem tās viegli tiek izgāztas. Pirms sevi moderni un skaļi nosaukt par feminisma pārstāvi, vēlams painteresēties, kas tas ir un kādus attīstības ciklus ir izgājusi šī ideja un kur tā ir pašlaik un ko tā spēj dot mūsdienās un izanalizēt vai to ir nepieciešams reklamēt un aizstāvēt. Tā lūk ar tām sieviešu tiesībām.
Apskatot rakstus sieviešu sadaļās, tiešām jāpiekrīt, ka man paveicies un esmu ietaupījusi daudz pārdzīvojumus, neizraujoties ar diētām. Izskatās, ka ir meitenes, kuras pār mēru sasirgst ar diētu slimību. Protams, ģenētika dara savu, bet speciālisti saka, ka nevis maz sportošana ir par iemeslu, bet uzturs un medikamenti dara daudz, lai aptaukošanās kļūtu par nekontrolējamu procesu. Tāpat interesanti ir šodienas dažāda veida atklājumi par cukuriem, kuri tiešā nozīmē baro mūsu organisma sēnītes un vēža šūnas. Pilnībā izslēdzot cukuru un gaļu- 45 dienu laikā iespējams izārstēties no vēža, uzturā lietojot sulu, kura sastāvā ir bietes, burkāni, selerijas sakne, kartupeļi un redīsi. Interesanti, bet fakts. Kāpēc cilvēki skeptiski nevēlas izmēģināt ārstēties ar pieejamiem produktiem, bet maksāt 10 kārtīgas algas apmērā summas par preparātiem, no kuriem neviens nav izārstējies un ņemot vērā faktu, ka zaudēt jau tāpat nav ko..?!! Pat fakti runā, ka farmācijas vairumtirdzniecības bāzēs medikamentu uzcenojums sasniedz sākot no 100%, nerunājot par veikalu +- 600% uzcenojumu !!! Kāpēc par to maksāt, kad divi soļi uz priekšu, bet trīs uz atpakaļu-  tā tak nav augstākā matemātika, lai saprastu, ka kopsummā esi pagājis soli mīnusā un neesi ticis nevienu soli uz priekšu.. Šodienas sāpīgā tēma ir cukurs, kas pastiprina emocijas un mistiskos laimes, baudas sajūtas. Skarbi atzīt, bet es patiešām nezinu ko es ēdu, apēdot dažādus saldumus, pat visu gatavo, kas nopērkams kā parastais ēdiens lielveikalā vai bistro. Sastāvdaļas ir dīvainas, tur nav ko brīnīties. Tas jau nav nekas jauns, bet varbūt man vajadzīga pārtikas tehnologa izglītība un prakse, lai saprastu, kāpēc salātiem ar divām sastāvdaļām vēl ir vajadzīgs irdinātājs. Tāpat skaidrs, ka tas nepagarina ēdiena termiņu. Visi zina, ka gatavi salāti pie ideālas temperatūras neglabājas ilgāk par 3 dienām. Vai tiešām pievienojot vēl trīs parastiem cilvēkiem mājās nelietojamu pulveru, ko pat nav zināms, kur tādus nopirkt, ēdienu varēs svaigu ēst nedēļu vai divas..? Tā pamazām un nemanot būsim nonākuši līdz atbildei, kāpēc mūsdienās mirušie zem zemes nesadalās vairs tik ātri kā kādreiz? Paši esam kļuvuši par barību ar garāku lietošanas derīguma termiņu?

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru