otrdiena, 2017. gada 26. septembris

gavēņa piezīmes / 4

Jā, es tiecos uz to, man tas ir svarīgi, pat ļoti. Es negribu būt smalkais teorētiķis, bet labprātāk būtu skrandainis, darītājs, kas ieradies mājās noguris un nosmērētām drēbēm, dienā saskaroties ar visu veidu sinusoīdiem, no smalkām niansēm garīgajā restorānā līdz brutālām ielas līmeņa diskusijām, kas pārpildītas ar Dieva doto dvesmu un šķaida no sevis mīlestību, veselīgu attieksmi, patiesumu, sava veida realitāti, darbu starp materialitāti un fizisko racionālismu. Un kas pāri pārklāts ar smalkākajām skaņām, kas ietrīsina sirds jūtīgākās membrānas, ko aizkustināt spējīgs tikai Svētais Gars, jo uz zemes vēl neviens nav radījis tik smalkus jūtu mūzikas instrumentus.
Ikdienas brutalitāte, patiesībā ir vēl viens tik smalks un sarežģīts mehānisms, ko neviens gribēdams nespētu radīt vai atdarināt. Jebkura lieta, jebkura izteikta doma ir pilnīgi neatkārtojama savā būtībā. Tie ir neatkārtojami pierādījumi Dieva radošuma izpausmei, jo neviens cilvēka prāts nav salīdzināms ar otru. Katra personiskā orbīta, planetārijs ir burvīgs, neatkārtojami skaists un pēc būtības mūžīgs. Tajā pat laikā, tas atkarīgs no izvēles, ... laikam jau no Dieva izvēles. Par to man nav tik daudz skaidrības kā tikpat - kāds sastāvs ir Snicker šokolādes batoniņam. Mēs ikdienā, ik mirkli, lietojam tik daudz elementu, ka uzskatām par saviem un zināmiem, pierastiem, kaut par to reālo sastāvu un ietekmi nezinām pilnīgi neko. Tāda nu laikam ir cilvēka daba un būtība. Labākais un vienīgais, ko mēs varam darīt- ir pieņemt, mācīties mīlēt, pētīt Bībeles rakstītās Svētā Gara iedvesmotās rindas, ciparus, burtus un to savienojumus un doties tālāk šajā ceļojumā kopā ar savu vislabāko pavadoni dzīvē, Svēto Garu, kas gatavs būt mūsu aizsegs tuksnesī. Bez kura neviena kristieša dzīves pieredze, smalkie prieki, piedzīvojumi, realitātes skatījums nevar būt īsts un patiess.

pirmdiena, 2017. gada 25. septembris

gavēņa piezīmes / 3

Es varu būt šis dvēseļu zvejnieks. Dievs tagad jautā  būt par šo pļaujas vācēju. Par kūlīšu vācēju. Izmest tīklus, kur nemaz nebija domāts, kur nav būts. Aiziet un tur pasludināt, uzrunāt, mierināt un redzēt- tur dzīvo tādas zivis, kuras neviens nebija gaidījis. Tā kā par tādām neko nezināju, tad arī nebiju informēta, ka viņas kā reizi tieši tagad, vācas baros un dosies meklēt barību, un tās jau barojas pašlaik. Es nekad neuzzināšu, ja nedošos tur, ja neriskēšu. Jēzus saka, izmet tur tīklus. Reizēm pietiek tikai turp doties. Tam nav speciāli jātaisa sapulce, vienkārši nedomāt un iet, iet un darīt, ko darām parasti, jo esam pieredzējuši zvejnieki. Mēs zinām visu par tīkliem. Un par zivīm. Mēs visi zinām. Algoritms ir identisks. Es esmu kopā ar savu tīklu, jo esmu zvejnieks. Bez tīkla, es pat neesmu es un neesmu zvejnieks, jo man nav tīkla. Bet patiesībā taču es tas esmu. Es esmu speciālists savā jomā, tas kur esmu un kas esmu. Jēzus vienmēr grib mani uzrunāt. Ir laiks apstāties un ieklausīties Viņā. Viņš mūs mīl. Arī, ja mēs Viņu nemīlam.
Es cenšos sevi uzturēt gavēņa atmosfērā. Es zinu, ka tas nav biblisks apzīmējums, bet manis izdomāts. Kā es to saprotu? Es ievēroju zināmu regularitāti gavēņos. Es cenšos piedomāt pie visām lietām, lai mērenība būtu visur. Nedzīrot bez Dieva. Pieturēt sevi domās un darbos. Zini, ka eņģeļi, Svētais Gars, Jēzus, Tēvs debesīs mūs vēro. Velns arī mūs kaut kur novēro.
Gavēnis pēc aicinājuma. Tas produkts, no kura ir visgrūtāk atsacīties, tas ir pirmais, caur kuru cenšos sevi izaicināt. Grūtākais no kungu galda. Es esmu tas, ko es ēdu. Kūkas un mākslīgie saldinātāji. Arī es tāds kļūstu,  kā mākslīgs saldinātājs, darbos un vārdos priekš citiem. Cepts un vārīts, atkārtoti cepts. Eļļā pārgrauzdēts, pārdedzināts ēdiens, kas ne pēc garšas, ne smaržas, ne skata, krāsas vai apveida, satura, neatgādina produktu, kāds tas bijis pirms tika likts uz pannas. Apstāties un ieklausīties, līdzībā, dzirdi.. pēc kā tas izklausās. Kāds es esmu, ja es kļūstu kā mans ēdiens.. Tas, kas no dzīva produkta ar savu sulīgo smaržu un garšu, kļuvis par dedzinātu taukos, kas līdzīgs oglei, pelniem, kraukšķīgiem, grauzdētiem, cietiem veidojumiem, ... ar ko cenšamies barot savu jūtīgo, sarežģīto organismu. Ko šie dedzinātie produkti, pelni, var mums dot? Iz-sautētas, iz-vārītas organiskās vielas, molekulas, kuras nesatur nekādu pozitīvu enerģētisko informāciju un saturu, - tādi paši arī mēs pamazām kļūstam. Es kļūstu īgna, ne cepta ne vārīta, reizēm nedabīgi hiperaktīva, mākslīga, uzpūsta, neadekvāta, emocionāli nestabila, neprognozējams, ilgtermiņā neuzticama, dzīvību nenesoša, slinka, lēna, kā piespiesta pie zemes, kā saulē pārkarsusi, bez motivācijas, reizēm neatjaunojama, reizēm mākslīgi laipna un salda, kā izdegusi.. nu gluži kā mans ikdienas ēdiens. Vai patiesi tam nav līdzības ar mani, kāds kļūstu? Redzu apkārt mākslīgi uzvedībā un izskaistinājumos, maskās, spēlējot teātrus, scēnas, izlikdamies, pārspīlēti mīlētāji, mūžīgi izsalkuši pēc visa, pārspīlēti asi un pārspīlēti saldi, agresīvi, stresaini un aizmiguši visur malu malās. Paļaudamies uz mūsu organisma "dabīgā" pieprasījums, itkā zinot, kas organismam būtu vajadzīgs, pēc tā ka esam pastāvīgi lietojuši šīs pārveidotās un nedzīvās produkta molekulas, ..!!!.. pat dažs pārtraucis ēdināt sevi ar dzīvām salātu lapām, kas kļuvis jau kā apsmiekls sabiedrības ložās.
Gavēnis no kafijas, gaļas, ceptiem ēdieniem, no cigaretēm, alkohola- es audzinu sevi uz to. Asinis saturoši ēdieni. Asins ir mūsu pulsējošā cirkulējošā informācija par mums. Tās, patiesi, DNSsatur  visu informāciju par mums. No tām var pateikt, kas esam, kur dzīvojam, ko elpojam un ēdam. Beigu galā, ja būtu atšifrēts mūsu DNS, tad pēc pāris pilieniem būtu iespējams mūs klonēt, atjaunot mūs no jauna. Vai tas neliek domāt, kāpēc Bībele aizliedz uzturā lietot asinis? Asinis ir tik specifiska informācijas bāze, ka iespējams nolasīt gan stresu, gan mīlestību, vairāk to, kas noticis pēdējā sarunā, pirms nokļuvis līdz tavam šķīvim. Tad es gan nedomāju, ka tur būtu kas labs nolasāms.
// pieraksti no gavēņu laikā veiktajām piezīmēm

svētdiena, 2017. gada 24. septembris

gavēņa piezīmes / 2

Gavēnis ir personiska satikšanās ar Jēzu. Ar Dievu. Ar Svēto Dieva Garu. Kad tu ēd attiecībās ar Dievu. Kad tu atdali, apzīmē Dievam ieročus, laiku Viņam. Ziedošanās. Gavēnis ieiet tavā ķermenī. Tu esi tas, ko tu ēd. Ja tev ir griba ievērot Dieva principus, tad Dievs palīdzēs arī izpildījumā. Viņš dos spēku. Es nevaru teikt, ka esmu gavētājs, bet cenšos sekot un klausīties ko Gars uz mani runā. Kā Daniēls izsakās- gavēnis ir kā sēras. Jo, .. tu sevī ierobežo miesas priekus. Viena no mūsu dvēseles, miesas daļa vēlas dzīvot brīvi, vieglprātīgas izpausmes formā. Daļa mūsos cenšas nedomāt un līksmoties bezatbildībā. tad miesa sēro par zaudējumiem. Mūsu otra daļa, harmoniski cenšas visu izlīdzināt, būt atbildīgiem, apdomīgiem, pacietīgiem līdz sīkumam, izpausties mīlestībā, dot otram no visas sirds, iestāties pretī sliktajam un ieiet dziļā iekšējā mierā. Kas ir miers? Gavēnis palīdz apdomāties, jo tad sanāk piedomāt par lietām, par kurām citādi nekad nepadomātu. Sanāk tāds algoritms, kad pieķeries gavēnim, kas ir ierobežošana, daļēja vai pilnīga atteikšanās no organisma ikdienas pārtikas uzņemšanas, kas kļuvis mums kā superpierasts vispārnepamanāms apstākļu, darbību kopums, tad to kustinot, aktivizējas un sāk atvērties, tas kas ir pārdabiskais, pārikdienišķais, jo ir izdevies aizskart ārpus fizisko zonu. Ko nozīmē iziet no komforta zonas? Tas nozīmē darīt to, ko tu nedari katru dienu.

sestdiena, 2017. gada 23. septembris

es gaidu, kad..

Es gaidu jaunu rītu, kas pārsteigtu mani, kas rādītu saullēktu. Kad kaimiņi nedzīvo man uz galvas. Kad nezog neviens manas krāsas. Kad prieks visos ir īsts. Kad dzirdi kā izplaukst mandeļu koka ziedi, .. Kad putnu spārnu švīkas runā ar tevi. Kad nebaidies moskītu, vilku un čūsku. Kad asins piles nekad nepilst lejā uz zemes. Kad negaisa laikā vari pacelties spārnos. Kad aiztaisi acis un lejā droši laidies. Kad brīvi okeāna dzelmē varu smelties un nenoķers mani, lai naudu tiem pelnu. Kad savējie netirgos to, ko es protu. kad ienaidnieks neslēpsies kalna alās, un zem lapām, uz ceļa, nebūs paslēpts man slazds. 

piektdiena, 2017. gada 22. septembris

pieprasot zīmes



Kaut kādā neizprotamā veidā, bet cilvēka dabā ir meklēt zīmes. Pieprasīt. Gaidīt. Ilgoties pēc tām. Tas ir kā doties ceļā un meklēt tās, lai pārliecinātos, ka neesat apmaldījies. Reiz dzirdēju izteicienu, kas no manas galvas neiziet arī pēc kādiem desmit gadiem- lūk, ka zīmju uzdevums ir mūs novest nost no ceļa uz kura atrodamies. Gan jā, gan nē. Tas atkarīgs no mērķa, kur dodamies. Nu redzi, ir zīmes, kuras ir lielākas un nozīmīgākas par ceļa zīmēm Annenieki starp Liepāju un Rīgu. Ko lai saka, Jēzus ir viena no šīm zīmēm, kas rāda ceļu mūsu dzīvei. tas nav stundas vai pus stundas jautājums, kurā izšķirsies mūsu pagrieziens, pēc kura būsim nākamās zīmes meklējumos. Tas ir lielais dzīves norādījums. Zīme, kas reiz nolikta, lai nemainītos mūsu dzīves laikā. Zīme, kuru atrast varam vien kad pēc tās meklējam. Tas ir kā kompass, kurš darbojas pateicoties tikai vienam virzienam. Kur vēl labāk? Ir tikai tas jāatrod un jāsaprot tā darbības princips un vari lietot savu ceļa zīmi, katru dienu, lai nenomaldītos ikdienas mazo zīmju džungļos.

FOTO: Zīmes kokā, kaut kur Spānijas džungļos. Nu tur aiz tā pagrieziena lauku ceļā. Tālāk bija kukurūzas lauks. / 2016 / september

trešdiena, 2017. gada 20. septembris

tam jābūt tieši šeit un tagad

Saulaini lietaina diena. Rudens. Pāršķirstot rakstus no avotiem, kuros es smeļos iedvesmu, šodienas uzmanību piesaistīja paša bloga "galvenes" teksts. Tur bija sacīts šis: Mēs vēlamies un rosinām visus mūsu rakstu autorus izteikt savas domas no sirds un piedzīvotā. / We encourage our writers to write from their hearts. Everything  you read here is coming out of a personal life expierence. / Vai tas nav skaisti?! Tas man lika uz visu skatīties pilnīgi citādāk. Šis viens teikums man lika domāt, ka katrs, kurš ir dalījies ar rakstu ir darījis to no sirds. Ziniet, man reizēm par sevis izteikumiem gribas attaisnoties, bet- es taču ļoti labi apzinos, ka viss, ko es rakstu ir kāds mazs skatījums uz kādu, reizēm, globālu jautājumu. Es ceru, ka neviens, izlasot ieraksta virsrakstu, nesagaida visas iespējamās atbildes zinātniski pētnieciskā darba līmenī. Es dalos un varu dalīties tikai ar to, ko esmu piedzīvojusi, redzējusi un arī dzirdējusi. Tā ir praktiskā un teorētiskā apvienojums. No viena cilvēka skata, nekas nekad nevar tikt aptverts pilnīgi. Ja zinātnieki saka, ka cilvēka smadzenes darbojas  3-7% apmērā, tad šķiet jautājumiem vairs nevajadzētu būt. Tāpat, cilvēks nevar piedzīvot visas iespējamās situācijas. Tikai Dievs viens vienīgs spēj būt visur vienlaicīgi. Ko es ar to gribēju teikt? Man ļoti patika šis komentārs, tas atklāti parāda, ka viss, ko mēs lasām ir cilvēcīgs. No tā mēs varam daudz ko iegūt. Jā, reizēm šķiet, ka pateikts ir tik maz, bet atzīstot godīgi, es taču zinu, ka ar vēlmi ko atrast, taču nav vajadzīgs nemaz tik daudz?! Par to pat liecina izteiciens: Dod tik iemeslu! Tāpat, katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda. Salamans mācītājs 3:1  /  For everything there is a season, and a time for every matter under heavens. Ecclesiastes 3:1 /
P.S. Avots: www.ywamasheville.org / blog

otrdiena, 2017. gada 19. septembris

kā redz tava acs?

Miesas spīdeklis ir acis. Ja acs ir laba, tad arī visa tava miesa ir gaiša, bet ja acs ir samaitāta, tad visa tava miesa ir tumša. / Lūkas evaņģēlijs 11:34 /  Tas varētu nozīmēt ko/ Mūsu skatījums uz lietām ir saistīts ar redzi. Kad mūsu acis redz kaut ko un prāts pieslēdzoties raisa domas, tad zināms, ka domas var būt dažādas. Tās ir saistītas ar atmiņām, ar pieredzi, ar teoriju ar praktiku, ar to ko esam dzirdējuši, lasījuši, baudījuši, ar citiem cilvēkiem un ar tiem saistītām emocijām. Ar kādām domām mēs skatāmies un redzam lietas. Vai tās redzam līdz pusei pilnas vai līdz pusei tukšas. Tas ir saistīts ar mūsu acīm un ar sirdi. Būs tik tiešām taisnība, ka mūsu spīdeklis ir acs. Ja tā redz labas lietas, tā atspoguļos labas lietas. Ja tā redz sliktas lietas. tā visu samaitās. 

ceturtdiena, 2017. gada 14. septembris

pirms ļaunums nāk




FOTO: Far far away.. / sept / 2017 / 

otrdiena, 2017. gada 12. septembris

Viņš aizsedz zemes tiesnešu acis..



FOTO: Church Art / sept / 2017

pirmdiena, 2017. gada 11. septembris

Grāmatu lasījumi / Tu un es uz mūžu / Frensiss Čens un Līsa Čena





FOTO: Painted Art Walls / sept / 2017
Grāmata: Tu un es uz mūžu // laulība Mūžības gaismā / Frensiss Čens un Līsa Čena / Amnis 2017

ceturtdiena, 2017. gada 7. septembris

rudens noskaņās






FOTO: Dundaga / Latvia / 2017 / sept

trešdiena, 2017. gada 6. septembris

Dieva Vārds






FOTO: Art Studio / 2017 / sep

otrdiena, 2017. gada 5. septembris

plūdi sākušies ?





Novērojot, kas notiek uz planētas Zeme, teksasā, Indijā, Mumbajā, Nepālā, Bangladešā, Hjūstonā, pat Latgalē nolijis nopietns lietus... tas ir nopietni. Laikmetā kad ziņu portāli atklāj visu, kas notiek, tādos brīžos varam sajust realitātes sajūtu. Kāds var pat nobīties paskatoties pasaules apskatu 4. septembra ziņās. Un tomēr, Dievs savējiem ir apsolījis, tos neizdeldēt ar plūdiem vairs nekad. Tāpēc mēs tik bieži redzam varavīksini, jo būs, plūdi būs. Tie būs nopietni, ka mums būs vajadzīga šī varavīksnes derības zīme. Ne velti par to rakstīts Svētajos Rakstos. Bībele liecina, ka mums ir cerība, ne visi aizies bojā. Kāds aizies. Kāds vienmēr aiziet un to lemj Pats Dievs. Un uz to skatoties, no vienas puses ir labi dzīvot Latvijā, te ir relatīvi droši. Gaidu piepildāmies pravietojumu, kad no Latvijas un Baltijas valstīm izplūdīs misionāri. Tagad mēs paliksim šeit, lai no šejienes viss sāktos, kam jānotiek. Paliec ticībā un visu ieraudzīsim, tas tomēr un vienīgi ir laika jautājums, jo visa radība jau gaida...

FOTO: Riga / 2010 / aug

pirmdiena, 2017. gada 4. septembris

ikdienas ainiņa

Kurā brīdī sieviete pārvēršas kafijas pļāpu tantē? Jau toreiz, lasot Lorenca Ceļojuma piezīmes, pirmo reizi aizdomājos, jā- patiesi, ir jaunas sievietes un ir biroja klaču tantes, kuras sasniegušas pilnbriedu, zina ko grib un pie pusdienām smalki pasūta vīna glāzi, jo tas veicinot asinsriti un uzlabojot veselību. Vai tikpat šodien redzēta ainiņa, kur vīna glāzi var pasūtīt vietējā bistro pie fri kartupeļiem ar salātiem un pacelt glāzi tostam, lai sliktās lietas aiziet prom no mūsu dzīves. Hm.. Es domāju, viņas jau nav tādas bijušas vienmēr. Jaunas meitenes pusdienās nepasūta vīna glāzi. Nu, protams, cilvēki ir dažādi. Bet, varbūt tas ir saistīts ar dzīves bezjēdzību? Ikdiena bez mērķa, redzējuma un ar domu, ka "kaut kā jānovelk tie gadi", "lai tie jaunie skrien", "kas tad mums vairs", "bērni palaisti uz skolu, tagad var dzīvot arī sev". Ir tik daudz jautājumu, uz kuriem nav atbilžu un kuros es varu iekrist nemanot. Dzīve ir tāda interesanta lieta. Un tomēr, ir šis tas definēts- cilvēka dzīves mērķis ir atrast dzīvību jeb dzīvi. Raksti saka, ka Es Esmu dzīvība, kas Mani atradis atradis dzīvību. Tātad, ja atrodam Jēzu, atrodam dzīvi. Pēc būtības tas ir pavisam vienkārši. Jo, uzvar tikai tas, kas aiziet līdz finišam, līdz galam. Nevainago sākums, bet gan beigas. Tās ir tās dzīves patiesības no gudrām grāmatām, kuras sevī jāiesakņo un pēc kurām jānodzīvo līdz dzīves beigām. Ko lai saka, Pāvils visu jau sen zināja. Un nekas jauns nav jāizgudro, tik katram pašam jāierauga, kur pie personiskās situācijas iespējams pielāgot šīs pamācības, lai nepalaistu tās garām. Lai dzīvi nepalaistu nepareizajā skrejceļā. Lai man izdodas, jo reizēm tas nemaz nav tik vienkārši. 

svētdiena, 2017. gada 3. septembris

bailes vs sievietes būtība

Izlasot kādas sievietes feminismā iedvesmotu skatījumu, tāpat no rīta saņemot brāzienu par nepareizi izdarītu darbu, atmiņā uzpeld kāda slavena sportista stāstījums par bailēm. Plus tam visam sajūta, ka esi kā tāds mazs kucēns, kas paņemts aiz čupra un pielikts purns pie sava saplosītā dīvāna nedarba- ... nu, .. kas to izdarīja?... Jā, viss ir taisnība, ir lietas, kuras iznāk nekvalitatīvas dažādu apsvērumu dēļ. Es mēģināju visādi, man vienmēr likās, ka 70% no darītā, kas tiek saražots ar pieejamo tehniku ir bijis maniem standartiem neatbilstošs. Un šoreiz es nemaz necēlu trauksmi. Jā, es redzēju. Jā, es padomāju, ka nav vērts. Jā, un diemžēl nesaprotu kāpēc šoreiz tas neizgāja cauri. Un tagad es baidos. Vai es baidos kā bērnībā, kad tētis prasīja, kurš to izdarīja un kad neviens neatzinās, tad visi aizdomās turētie dabūja pa dibeniem. Tagad es, kā pieaugusi persona jūtos vainīga un man ir bail prasīt brīvu stundu. Tātad, kāpēc es pieminēju feministes rakstu?. Latvijā sievietes par identisku darbu ar vīriešiem saņem 14% mazāku algu. Fakts. Raksts piedāvā dažādus iemeslus un viens no tiem, ka sievietes kautrējas paprasīt vairāk. Nu lūk, tagad esam šeit. Vai tā ir sievietes daba- neapmierināta profesionāļa vadītāja priekšā vienkārši klusēt un neuzdot jautājumus, .. samierināties ar esošo, .. nepieprasīt valstī pienākošos atvaļinājumu, brīvu dienu pēc asins donora dienas, prasīt izmaksāt algu laikā, ... ir daudz lietas, kuras es nevaru paprasīt. Jā, ja esi vīrietis, tad dosi derīgus padomus,- kas tur tāds, ko tu baidies, tev tas pienākas, tās ir tavas tiesības... Jā, es arī zinu ko darīt, bet tas jau nedod risinājumu. Es redzu, ka katram ir savas vājības. Mana mamma nevar piezvanīt savai māsai, kad viņai kaut ko vajag. Manas draudzenes vīrs neaicina savus vecākus uz savu dzimšanas dienu, jo viņam kauns kādi viņi ir. Mēs visi esam vienādi. Vai bailes ir vienkārša lieta, ko pārvarēt, kad tevi iedrošina- vienkārši dari to? Toties tās pašas bailes mani dod man spēku un dzen doties vienatnē pārgājienā cauri vairākām svešām valstīm, kuru valodā es varu pateikt tikai Hola! Cits baidās un nespēj nopirkt  internetā pat autobusa biļeti uz tuvāko pilsētu mūsu valsts robežās, nerunājot par ceļojuma biļeti apkārt planētai. Eh, mans secinājums- mēs visi esam tik sarežģīti. Nav vienotas atbildes vai padoma, kas derētu mums visiem.
Es zinu, ka ir lietas, kuras vienkārši ir jāpārvar, tās ir tās iekšējās cīņas, kuras jāuzvar. Feminisms ir izdarījis daudz, bet mūsdienās nav jākļūst par feministi, lai kaut ko sasniegtu. Pareizāk sakot, tas ir sevi pārsātinājis. Saēdoties pārāk daudz labumu, tas sāk mums kaitēt. Visu ar normu, meitenes. Tām sievietēm, kurām vēl jo projām liekas, ka vīrieši negodīgi valda pār pasauli, iesaku paskatīties kādas lekcijas, kur profesori ir analizējuši feminisma rezultātus mūsdienās un nerakt tikai pa virspusi. Egles ēd pa virsu un to sakņu sistēma ir sekla, toties nākot lieliem vējiem tās viegli tiek izgāztas. Pirms sevi moderni un skaļi nosaukt par feminisma pārstāvi, vēlams painteresēties, kas tas ir un kādus attīstības ciklus ir izgājusi šī ideja un kur tā ir pašlaik un ko tā spēj dot mūsdienās un izanalizēt vai to ir nepieciešams reklamēt un aizstāvēt. Tā lūk ar tām sieviešu tiesībām.
Apskatot rakstus sieviešu sadaļās, tiešām jāpiekrīt, ka man paveicies un esmu ietaupījusi daudz pārdzīvojumus, neizraujoties ar diētām. Izskatās, ka ir meitenes, kuras pār mēru sasirgst ar diētu slimību. Protams, ģenētika dara savu, bet speciālisti saka, ka nevis maz sportošana ir par iemeslu, bet uzturs un medikamenti dara daudz, lai aptaukošanās kļūtu par nekontrolējamu procesu. Tāpat interesanti ir šodienas dažāda veida atklājumi par cukuriem, kuri tiešā nozīmē baro mūsu organisma sēnītes un vēža šūnas. Pilnībā izslēdzot cukuru un gaļu- 45 dienu laikā iespējams izārstēties no vēža, uzturā lietojot sulu, kura sastāvā ir bietes, burkāni, selerijas sakne, kartupeļi un redīsi. Interesanti, bet fakts. Kāpēc cilvēki skeptiski nevēlas izmēģināt ārstēties ar pieejamiem produktiem, bet maksāt 10 kārtīgas algas apmērā summas par preparātiem, no kuriem neviens nav izārstējies un ņemot vērā faktu, ka zaudēt jau tāpat nav ko..?!! Pat fakti runā, ka farmācijas vairumtirdzniecības bāzēs medikamentu uzcenojums sasniedz sākot no 100%, nerunājot par veikalu +- 600% uzcenojumu !!! Kāpēc par to maksāt, kad divi soļi uz priekšu, bet trīs uz atpakaļu-  tā tak nav augstākā matemātika, lai saprastu, ka kopsummā esi pagājis soli mīnusā un neesi ticis nevienu soli uz priekšu.. Šodienas sāpīgā tēma ir cukurs, kas pastiprina emocijas un mistiskos laimes, baudas sajūtas. Skarbi atzīt, bet es patiešām nezinu ko es ēdu, apēdot dažādus saldumus, pat visu gatavo, kas nopērkams kā parastais ēdiens lielveikalā vai bistro. Sastāvdaļas ir dīvainas, tur nav ko brīnīties. Tas jau nav nekas jauns, bet varbūt man vajadzīga pārtikas tehnologa izglītība un prakse, lai saprastu, kāpēc salātiem ar divām sastāvdaļām vēl ir vajadzīgs irdinātājs. Tāpat skaidrs, ka tas nepagarina ēdiena termiņu. Visi zina, ka gatavi salāti pie ideālas temperatūras neglabājas ilgāk par 3 dienām. Vai tiešām pievienojot vēl trīs parastiem cilvēkiem mājās nelietojamu pulveru, ko pat nav zināms, kur tādus nopirkt, ēdienu varēs svaigu ēst nedēļu vai divas..? Tā pamazām un nemanot būsim nonākuši līdz atbildei, kāpēc mūsdienās mirušie zem zemes nesadalās vairs tik ātri kā kādreiz? Paši esam kļuvuši par barību ar garāku lietošanas derīguma termiņu?

sestdiena, 2017. gada 2. septembris

HM piezīmes no nometnes runas vīriem

  • Dāvids spēlēja savu lomu, bet tā nav loma, kura ir uzrakstīta tev. Tev ir sava loma, kura jāspēlē. Tavs scenārija, kurš jālasa un jāizdzīvo tev.
  • Tev ir Redaktors kurš zina, kur tev jābūt konkrētā vietā un laikā, tas ir neapstrīdami.
  • Zombijs iet uz bāru, lai piepildītu sevi ar dažādiem gariem. 
  • Dievs nebaidās no tumšām vietām- jo Viņš Pats ir gaisma.
  • Trakais apsēstais- tas ir cilvēks. Tas ir viens no Maniem vīriem. Iemācies saskatīt cilvēku.
  • Viens no maniem vīriem- Jēzus.
  • Kad tu mēģināsi visu izdomāt - tu nekad neklausīsies Svētā Gara balsis, tu sajauksi balsis.
  • Man ir sirds priekš tevis.
  • Dievs tevi rada un ir izvēlējies kas esi. Tev nav jāizvēlas un to nemaz nevari.
  • Jer 29:11
  • Vīrietim vajag to ko tikai sieviete var piedāvāt.
  • Mēs esam radīti, lai  būtu Dieva draugi.
  • Jebkurš vīrietis kā draudzes loceklis ir Kristus līgava. Vīrietis ir līgava. Jo viņam jāsaprot nianses par sievieti un sieviešu sadaļa.
  • Lietas nenotiek 3 mēnešos, bet ja klausies sava sirdi, tad gan var ātri notikt. Attiecību jautājumi.
  • Dievs ir radījis PAR vīrieti vai sievieti. Abu identitātes jau IR radītas, tās nav jāizgudro, bet jāpieņem.
  • Viņš zina, kādi esam, tāpēc viss jāprasa Viņam.
  • Eļļas no kurienes rodas? Tās tiek izspiestas no sēklām.
  • Mūsu organismam, no ķīseļa, par labu  nāks augļu sula, tā glāze, kas pievienota, nevis lielais ūdens apjoms.

piektdiena, 2017. gada 1. septembris

kas šodien par dienu?




FOTO: Technical Art Draw / Xara Draw / 2017