ceturtdiena, 2017. gada 29. jūnijs

pat mīļākais ēdiens


Reizēm liekas, ka nu bez ēšanas gan nevaram iztikt.. tomēr, .. ir mirkļi, kad apstākļi mūs iedzen stūrī un tad pat mūsu mīļākais ēdiens, kas agrāk sildīja mūsu sirdi,.. vairs nespēj aizkustināt dziļākās maņas. Atzīstu, ka ēdiens vienmēr ir bijis un būs mans ikdienas vājākais punkts, ar ko mana miesa saaugusi vienotā neatdalāmā pikucī. Vienu dienu, atrodoties publiskā pasākumā novēroju satraucošu dzīves ainiņu, kad māte savai meitiņai piešķīrusi čipsu paku un viņai blakus sēdošais puisītis pastiepis rociņu, no kura kārumu paka attālinājās līdz meitenes pazodei un nekas no tās neizgāja tālāk par pašas muti. Mammīte, redzot situāciju, raidīdama nosodošus skatienus, kas šķiet nostiprināja pakas sažņaugšanu dūrē un demonstratīvu lūpas sašķobīšanos.. Iemesli tādai ainai noteikti varētu būt pamatoti, bet tikpat patiesi secinu, ka vērotājam no malas nepatīkami un lieki. Reizēm liekas, ka bailes no vienas konfektes ziedošanas, no iemīļotās konfekšu kārbas vai viens maza izmēra čipsa zaudējums varētu neatgriezeniski mūs iznīcināt.

FOTO: Streetlife in Liepaja / jun / 2017

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru