Es teikšu, ka šodien varu svinēt savu mazo uzvaru, kas patiesībā
nemaz nav tk maza. Es neieslēdzu TV screen, bet uzdrošinājos
palikt pielūgsmes fona atmosfērā, uzrakstīt kādas rindas, un
palikt pārdomu brīdī ar sevi un meklēt iekšējās balss tuvumu.
Par to es varu teikt, ka vakara mirklis nav aizlaists vējā kā
iepriekšējie divi, kas pavadīti mirkļus šķaidot ar ekrāna
izstrādājumiem, pēc kuriem pat nesajutu nekādu patīkamas morāles
pēcgaršu. Vienkārši izklaides gabali, svešu likteņu atskats bez
pamācības skolas. Noskats uz to, kas reiz bijis, vai ka kādam tā
bijis vai iztēlots kāds vieglprātīgs izklaides stāsts. Bet
šodien es svinu uzvaru par to ar sevi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru