nocietinājuma vērtība

Vispirms iekaro sirdi un iesākumā dzīvo savā nocietinātā pilī, līdz tiek atjaunota pārējā pilsētas daļa. Patiesi, kad ierodies un kāda uzticību “iekaro”, tad tev nepieciešams padzīvot kādu laiku savos drošajos, jaunajos mūros, līdz iegūsti vairāk telpas un brīvības. Neviens cilvēks arī tā īsti nav kā pilnīgi balta lapa jeb atvērta platforma, otra jauna dzīvošanai un apdzīvošanai. Ja kāds jau paspējis iegūt karotāja pieredzi un mūru nojaukšanas un izārdīšanas pieredzi, tad tas arvien ar iekšējām aizdomām un analīzi izvērtēs kādu jaunu uzticības piedāvājumu un maz būs tādu, kas “metīsies” riskēt bez jebkādiem dzīvības aprēķiniem. Taisnība būs šim modelim,ka- kad vēlies kaut kur atgriezties vai ko jaunu pievienot, tad visupirms ir jāsakauj un jāiznīcina kādi vecie pagātnes priekšstati un aizdomas, tad jāturas pie drošajiem uzticības uzskatiem, tos nekādi nepārkāpjot, un tad celt jaunas telpas, kur tās iepriekš nekad nav bijušas, caur došanu no sevis, ieguldīšanu, atverot jaunas sadraudzības un uzticības sfēras, tā teikt strādājot pie attiecību veidošanas un beigu galā, atjaunojot, jā, tieši atjaunojot pārējās daļas no iespējamās teritorijas. Gribas piebilst, ka atjaunot nozīmē atgriezties pie pirmsākumiem, jo pēc pašiem pamata radīšanas iesākumiem, katra mūsu potenciāls ir maksimāli pozitīvs vienam priekš otra. Mēs sevī saturam visas iespējamās bezgalīgās mīlestības rezerves, lai spētu mīlēt viens otru un dalīties ar visu to, kas ir mūsos, jo tas viss ir skaists; jo no iesākuma tas tā ir bijis. Un atgriezties mēs varam atdzimstot, kad pieņemam savā sirdī un ar vārdiem apliecinot, ka Dievs devis mums Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai katrs kas uz to tic taptu izglābts un iemantotu dzīvību.

/1. Laiku 11:7-8 /                                                                                                           

FOTO: Stephansdom Wien / Austria / Jul / 2016