piektdiena, 2016. gada 16. decembris

pazemīguma anamnēze






Pazemības anatomija pieprasa daudz enerģijas, kuras mums parasti nav. Jeb gluži otrādi, mēs esam pārāk pārpilni ar savu sevi, ka citam nekam nav vietas un laika. Esot patiesi pazemīgam, mēs iegūstam dzīvību, dzīvi, bagātību, slavu, draudzību, piedošanu un Dieva bijību; to visu mums ir jādod un jāsaņem, turpretī, mūsu lepnums to noneitralizē un paliekam ar nabadzību, nāvi, pazemojumu, iznīcību, vientulību, aizvainojumu un bezdievību. Liela daļa no mūsu ceļa ir atkarīga no izvēlēm; lai kā nebūtu, tas bieži nav viegli, jo nesastāv no ķeksīšu sistēmas, tam visam esam pievienoti ar savu sirdi, tās motivāciju un dvēseli, līdz ar to šķetināt šīs lietas nav viegli. Šai situācijai pierakstu vislabāko dzirdēto kopsaucēju- būt pazemīgam, tas nav vienkārši uzdevums, tas ir vesels ceļš, kas ejams. 
Jesajas 58:2-3 ; 57:15;  Jeremijas 33:3                                                                                                  

FOTO: Porto / Portugal / september / 2016
PIERAKSTS:  iedvesmojoties no mācības par pazemību / Immanuel / Alexander

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru