To Leon

Posms pirms lielpilsētas Leon diezgan izteikti tehniski urbāns, daudzi izvēlas doties ar autobusu, tas nozīmē asas diskusijas par to, kurš ir un kurš nav īsts svētceļotājs. Vietas, kurās nakšņojam tā teikt par mazām naudiņām, ir paredzētas svētceļotājiem, kas pēc definīcijas nosaka pārvietošanos ar kājām, velosipēdu vai zirgu kā arī ratiņkrēslu. Jebkura cita transporta izmantošana klasificējas kā 'noteikumu' pārkāpšana un šajās albergue vietās ir visas tiesības tev atteikt naktsmītni, un vari doties meklēt hosteli. Es pāris naktis esmu nakšņojusi hosteļos, jo tie mēdz būt mazāki, klusāki un personuskāki un man tas brīžiem patīk daudz vairāk kā fiesta visu nakti un čalošanas lielās un mazās kompānijā līdz nebeidzamai stundai. Šodien,  piemēram, esmu Albergue Benedictus, kurš esot senākais jeb pirmais šeit Leon un kas zina cik lielā apkārtnē, aprakstus un vairāk informācijas es domāju ievākt skatot cauri foto materiIālu, kad atgriezīšos mājās. Vakar apmeklēju piligrim blessing pasākumu, kurš bija organizēts un vadīts ar  klostera māsām. Tā teikt, šī vieta ir daļa no klostera un seko daudziem klostera iekšējās kārtības noteikumiem, piemēram, meitenes sadalītas atsevišķi no puišiem. Ar to es gribēju teikt, ka šeit ir 152 gultas vietas, kas nedod privāto telpu vai nekādu personismu, tikai nakšņošanas vietu un apmierina pirmās vajadzības. Arī tas nav slikti, jo neviens nedrīkst aizmirst, kāds ir atrašanās mērķis katram vienam šeit. Vakar, staigāju kopā ar sievieti no Austrijas- Verena un uzzināju daudz informācijas par pilnīgi visu, jo viņa  izbaudījusi brīvprātīgo darbu alberguēs un devusies ceļā tuvu  ja ne 5, tad 10 reizes. Uzzināju, ka Leonā atrodas svētais Grāls, kas atrodas Isodoro muzejā, ko nolēmu apmeklēt. Pa ceļam satiku iepriekš redzēto puisi no Jaunzēlandes, kurš dzīvo Austrālijā un kopā devāmies kultūras uzņemšanā. Protams, tas bija ekstra iespaidīgi skatīt lietas, kuras vecums datējas ar pirmo gadsimtu. Tikpat neatsveramu vērtīgi bija baudīt romāņu laika gleznojumus un vecāko Bībeli un citas senas grāmatas ar ādas lapām un koka vākiem. Es pat nezinu kas, bet es jutu, ka šajā vietā, kur patiesībā bija tikai 3 mazas telpas ar dārgumiem, likās to ir bezgalīgi daudz. Katrā ziņā, šo iesaku redzēt pilnīgi katram.