Samos - Mercadoiro

Dienas gājiens cauri pasaku mežam. Atkal satieku Rastiju no Jaunzēlandes. Staigājam kopā pusi dienas, izsmejamies visādus jokus līdz cik spējam turēt. No rīta uzsāku gaitas tumsā, jo pie atvērtā loga varēju dzirdēt kā franču meitenes Margo un Kaerina un mans amerikāņu līdzgājējs pēc pulksten 6. ietur brokastu kafiju un atpazīstot balss tembru esmu pamodusies un uzsaucam pa logu rīta sveicienus. Nolemju taisīties ceļam un noejot lejā kompānija pametusi kafetēriju, tāpēc dodos ceļā vienatnē. Tumsas gājiens nav īsti man pa prātam, jo ir grūti izbaudīt ceļu pulnīgās tumsas dēļ, uzmeklēju bateriju un izgaismoju ceļu un pukodamās pie sevis un cerot viņus satikt, dodos tālāk. Lai kā būtu, ieraugu dodamies manus draugus ceļā un nav apspriežams, ka dodos kopā ar tiem, tas man ir kā glābiņš tumsā, jo grūti sekot norādēm. Neskatoties uz to, ka Kriss seko gps, mēs pēc kāda laika nojaušam ka esam sekojuši velosipēdistu norādēm pa šoseju un lai arī pirmā brīdī doma par nepareizo ceļu nav patīkama, ir labi apjaust, ka tas bijis īsākais ceļš. Ieraugam Sarria un esam laimīgi. Ieturam brokastis un es dodos tālāk. Kompānija paliek baudīt pilsētas šarmu un sameklēt Orange mobile servisa iestādi. Tikko izejot no pilsētas ieraugu vietējo tirgu un angārā iespējams nopirkt vistas, trušus, govis un zirgus. Tikpat arī nezināmas izcelsmes augļus un dārzeņus un daudz dažādas gaļas piedāvājumu kā visur Spānijā. Protams, arī vietējos- vīģes un bumbierus, sīpoli un kāposti tie izskatās auguši tepat vietējos dārziņos. Jautāju šo spāņiem, kurus satiku ceļā- tie sacīja, ka nav zināms no kurienes nāk šie skaistie augļi, bet tie noteikti neesot vietējie un vietējie iedzīvotāji tos nemaz te nepērkot, kas nozīmē ka piligrim tiek uztverti kā tūristi un tiem piedāvājums gan cenu gan kvalitātes ziņā atšķiras. Reizēm sajūtos kā tūrists Maskavā vai pasūtot taxi Rīgas centrā, jeb Indijā, kur mani grūti noturēt par vietējo un domājams varētu atļauties maksāt par visu dubulto cenu.
Pēdējo 100 km robeža sasniegta, tagad jāapdomā cik km dienā pavadīt ejot, jo svarīgais un slavenais piligrim noslēgums katedrālē ar īpašo svētību 'dūmojumu' , kur bumba ar kvēpināmo pāri visai katedrāles telpai iešūpojas tikai piektdienā, kas nozīmē, ka divas dienas varētu būt jāpavada Santjago, lai to apmeklētu. Kas zina. Redzēs kā būs, varbūt tā arī labāk, jo nostaigāts būs 800km uz tā fona divas atpūtas dienas arī nemaz nav tik daudz.