Šodienas gājiens, var teikt, bija tāds izaicinoši neticams, jo no rīta startējot ap 8. rītā, uzsāku dienu ar izaicinājuma pieņemšanu no Leo, dodoties ceļā bez apaviem. Pirms pamest ciematu, noteikti bija jāpieņem otrs izaicinājums, uzkāpt kalnā, kurš kā tāds milzis piesedz ciemata mājas, gan vienlaicīgi aizsargā gan izaicina un pilnīgi iespējams arī pat apdraud cilvēkus, kuri ierodas un atkal dodas prom. Tā kā sajūtas bija staigāt basām kājām tieši šodien, tad arī doties kalnā darīju to ar apaviem uz pleciem. Veiksmīgi startējot augšup un atrodot ceļu lejā, atgriezos uz ceļa un mans rīta ceļa pavadonis bija kāds dakteris, ar kuru laiks pagāja diezgan raiti. Kopā, neskaitot kalnu, izdevās noiet līdz Azofrai 7km basām un lemjot ko darīt tālāk un baudot brokastis Azofrā, tomēr izlēmu dotis tālāk. Turpmāko ceļu uzsāku ar 4ām franču meitenēm, kuras šodien devās savā pēdējā nedēļas noslēdzošā gājiena dienā līdz St. Dom. de la Calz., lai dotos uz autobusu, lai brauktu mājās un nākamgad atgrieztos, lai turpinātu ceļu no tieši šīs pat pieturas. Daudziem ceļs ir kā ikgadējs notikums kā atmiņu kolekcija, kuru turpināt atkal un atkal. Tieši tāpat kā rīta dakteris, kurš atvaļinājumu var paņemt vai nu 7 vai 14 dienas reizi gadā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru