27km, laiks paliek siltāks, domas arvien vairāk iedziļinās sevī. Tuksneša gājiens, par ko visi tiek brīdināti, beigsies pēc dienas. Tas nozīmē, ka kādas 5. dienas nekādas ainavas, tikai ceļš, daudz tiešas saules, maz koku paēnas, tikai tu un katrs pats cīņā ar sevi un saviem principiem, ieradumiem, atkal atmiņām no seniem neapjaustiem avotiem un protams kāds līdzgājējs, ja ne pavisam tuvu tad noteikti skatiena attālumā. Tas nemaz nav slikti patiesībā. Šodienu pavadīju sarunās ar Diānu, pēc kuras teiktā, mēs katrs esam šad tad idzīvojuši identiskas situācijas un nekas nenotiek bez iemesla, vienīgi līdz šim daudzas no lietām bijis kauns vai neērti atzīt pašam sev. Pat asaras, kuras aizturētas 20 gadus spēj izlauzties klausoties otra stāstos no piedzīvotā otra dzīvē un beigās viens otram varam teikt- patiešām tas, ko tu pateici, tik perfekti tika izteikts vārdos, kurus es pats nespētu tik precīzi sakārtot, lai būtu tik perfekti kā jābūt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru