Šodienas gājienu es varu nosaukt par pirmo gandrīz garlaicīgo dienu. Es pat nezinu kāpēc, bet ceļš kļuvis karsts un smagāks kā pāris dienas atpakaļ. Pat agrie rīti nav vairs tik auksti, izskatās ka iestājusies īsta vasara, pat dienā staigājot ar basām kājām, varu teikt ka ceļa segums ir patiesi īsteni karsts, ka deg kājas un tā nopietni. Šodien naktsmītne atrodas mazā ciematiņā un ir īstens donativo, kas nozīmē nakšņošanas maksa ir uz brīvprātības principu, maksā cik sirds uzrāda. Tā kā rītdiena ir publiskā brīvdiena visā Spānijā, un šodien ir svētdiena, kas nozīmē ļoti ierobežotas veikalu un apmešanās iespējas, jo spāņi svinēs fiestu un darīs to vēlu vakarā un visu nakti, pat vairākas dienas no vietas. Papuldus tam šeit ir pārpildīta naktsmītne, vairāk par 20 vai pat 30 cilvēkiem kā ierasts, bet šeit donativo, cilvēku sirdis ir atvērtas, kas visdrīzāk nekad nenovērojas pilsētas oficiālajās naktsmītnēs. Bet runājot par spāņiem- tas, kur viņi iepērk pārtiku un ar ko īsti nodarbojas, to patiesībā zina tikai viņi paši vien. Šodien novēroju ciematā aktivitātes, kur onkulīši sirmā vecumā, domāju vidējais aritmētiskais vecums uz grupu varētu sasniegt 95gadus. Tie nodarbojās ar spēli, kur tiek kā kastē ar caurumiem un vardi ar atvērtu muti, kurā tiek mestas metāla šaibas un skaitīti punkti cik trāpīti mērķī. Tāpat onkas spēlēja kādas galda spēles un pat ar cigāru mutē. Kas zina kā es pavadīšu savas pēdējās stundas, varbūt tāpat un visi mani sauks par veco piparu, tas būtu gana smieklīgi un mani pilnībā apmierinātu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru