šodien viņa bij izlēmusi sākt rakstīt. Rakstīt to, kas jau kādu laiku tirdīja viņas sirdi. Kas viņa patiesībā bija? Sieviete, kura uzskatīja ka viņai ir zaļas acis, kuras mainījās atkarībā no apģērba un dienas gaismas. Tās mainījās līdz pat ļoti tumšām, bet pie armijas zaļa apģērba tās labprāt kļuva tikpat zaļas. Pēc sava atzinuma, viņa mēdza būt pārlieku stingra pret bērniem, dzēra par daudz kafijas un vēlējās sev tik garus matus, lai būtu iespējams tos sānos sapīt bizītēs. Tai dienā uz galda stikla pudelē stāvēja rozā peonijas zieds. Tam bija nozīme, ka stikls bij gaiši zils un ziedam piemita veco laiku aromāts, gluži tāds pats kā bērnībā. Bet patiesībā, viņa bija sapratusi, ka viss ir svarīgi, kas liekas svarīgi katram no mums, jo tikai tās lietas personai sagādā prieku, protams, ja neskaita globālās lietas. Piemēram, viņai likās, ka tās bija Bībeles studijas. Lasīšana, apdomāšana, piemērošana un salīdzināšana ar savām domām un ikdienas uzstādījumiem šķita vitāli nepieciešama, lai pabarotu savu pareizo iekšējo "es". Ja nav skaidri noprotams, kurš ir tas, kurš barojams, tad pēc sasniegtā rezultāta arī tas ir viegli noprotams. Nē, nekas nav bezjēdzīgs, viņa domāja, par šīs grāmatas rakstīšanu, jo viņai ļoti patika lasīt, gandrīz visu pēc kārtas. Un tomēr ne visu, jo katrai literatūrai rūpīgi no sirds tika izlasīta anotācija un ievads, reizēm vienkārši derēja rekomendācija no labiem cilvēkiem vai arī tikai skats no sirds. Zinātkārība nebija remdējusi savu izsalkumu tāpat kā tās brīnumainās lietas, par kurām runā Salamans, kuras nav izprotamas un nav remdināmas. Gan jau ir tēli, ar kuriem man nav jūs jāiepazīstina. Sālamans bija kā vispārpieņemts gudrības simbols. Apzīmējums. Bībelē teikts, ka viņš bijis tā laika gudrākais personāžs, sarakstījis daudzu zinību grāmatas no dažādām nozarēm. To apstrīdēt, protams, nav itin ne mazākās vēlmes.
Šodien jau viņa bija lasījusi diskusiju starp mesiānisko jūdu un kristiešu mācības piekritējiem, viens teikums, kurš atbalsojās vēlāk meklētājā bija- "To, kas uzvar, neievainos otrā nāve." / Atkl 2:11 / Sen tas tā nebija bijis, ka temats nāve būtu aizskāris viņas sirdi, bet ar šīs dienas datumu ierakstu dienasgrāmata skarbi atklās, ka atvadu paskaidrojums bija ierakstīts. No kā tad viņai varēja būt vēlme atvadīties? Par ko cīnās persona, kurai nekā netrūkst? Jā, vienīgais trūkums bija visa veida trūkumi. Es nedomāju, ka ticīgie, kuri neslimo, ka viņu prāti nav nodarbināti ar kaut ko citu. Katram ir savas lietas un nepatīkamie iekšējās cīņas jautājumi. Arī šiem Bībeles mīļiem, kuri apskāvās uz ielas ar nepazīstamiem cilvēkiem, uzrunāja tos, arī viņu sirdīs notika sirds pārmaiņu lietas kā ikvienam jaunam cilvēkam, sievietei, bērnam, māmiņai, opītim un citiem personalizētajiem prātiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru