svētdiena, 2016. gada 31. jūlijs

Estella / day 5th

Piektā diena, kas pavadīta staigājot kopā ar dažādiem cilvēkiem, jā, kāda no tiem ir Itāliete gados 30- bibliotekāre, kura meklē sevi, varbūt pat īstenībā nezina kāpēc atrodas šeit, bet vēlas savākties un jau pirms četriem gadiem sākusi domāt, kad būs laiks tad to pieveiks; arī otra meitene ir Itāliete, bet pārdošanas menedžere, vai kas tam līdzīgs,  kura patiesi vēlas pabūt ar sevi, sakoncentrēt domas par to, ko darīt tālāk, viņai arī  jau 30; un vides dizainers, vācietis ap gadiem 50, kurš, es pat neatceros kāpēc, atrodas šeit - patiesībā es jau paspēju uzjautāt-viņš vēlas sakārtot savas dzīves domas un ja iespējams darīt ko citu. Šeit satiku arī kādu amerikāni, kuram ir šķiet kādi 48 vai 58,  es neatceros, bet viņš ir pilnīgi traks un atrodas jau ceļā 13 mēnešus, kurus iesācis pirms gada jūlijā ar Santjago virzienu un turpina to otru reizi tagad reizē ar mums visiem. Jāsaka, ka viņa vainas dēļ es nokļuvu uz slēgtas ielas pa kuru skraida satracinātas govis. Šodien arī viņs ir tai pat albergue kur mēs un gatavo visiem apmēram 30 vai vairāk cilvēkiem vakariņas. Šeit tika iztaujātas vēlmes un noskaidrots veģetāriešu skaits, tad sapirkts ēdiens un pulksten 7pm visi būs gatavi sēsties pie galda kur tiks servēts spageti ar tomātu mērci ar īstiem tomātiem, sīpoliem.. protams, arbūzs, vīns un bagetes, pat šķiet arī kādi salāti. Cilvēki patiešām te ir traki. Viens Beļģis tikko ienāca istabiņā, kurā ir 9. divstāvīgas gultas ( vispār es manīju divas tādas telpas) un te ieradušies divi vācieši un šis Beļģis pienāca klāt un uzjautāja- *are you snooring ?/ uztaisīja tādu rukšķīgu skaņu / If yes, you need to go to that albergue un norādīja virzienu kur doties. ( *  vai tu krāc? Ja jā, tad tev jādodas uz to naktsmītni). Beļģis ir spilgt tēls, viņš runā arī vācu, angļu un izskatās franču varbūt pat spāņu valodā, ceļā devies ar armijas melniem ādas zābakiem baltām šņorēm, kuras apsien ap stulmiem un atvērušām zolēm, kaklā viņam iekārts salīdzinoši liels krucifikss un sudraba gliemežvāciņš, kas noteikti apzīmē Santjago ceļa virzienu.

- Puente la Reina

sestdiena, 2016. gada 30. jūlijs

Sabata noslēgumā

Teikšu kā ir, mani pārsteigt ir ļoti vienkārši. Uzzinot par vēršu skriešanas pasākumu pa ielām jeb festivālu, kas notiek šajā pilsētiņā reizi gadā, nolēmu, ka man tas ir jāredz viennozīmīgi un neapstrīdami, jo atrasties tik tuvu un to neizbaudīt būtu gana skumji. Devāmies grupa ar svētceļotājiem, kaut tagad būtu grūti pateikt, ka patiesības, garīga spēka vai augstākas varas meklēšana būtu īstais un vienīgais mērķis kamdēļ cilvēki atrodas uz šī ceļa. Patiesībā jā, katrs meklē. Nav tādu, kas dotos ceļā bez kāda iemesla un bezjēdzīgas dzīves tukšuma epicentrā, kaut gan kas zina. Esmu šajās četrās dienās sapratusi, ka man pēc mēneša nevajadzētu ne par ko vairs brīnīties, jo tas ko es redzu un dzirdu šeit ir kaut kas tāds ko neredzēt visas manas dzīves garumā un tādas cilvēku dīvainības nekad nenojaust un neatrast ne ar uguni un ne ar ūdeni. Tātad, es šo vakaru pavadīju- grūti atzīties, bet atrodoties uz ielas starp spāņiem, kopā ar amerikāni, kurš arī ir ceļā uz Santjago, un pierunāja mani spert šo trako soli iziet uz ielas, starp tiem, kuri ķer adrenalīnu, kad pa noteiktu ielu, kura tiek bloķēta, tiek palaisti kādi 5 ragaini torros, kuri skraida uz priekšu un atpakaļ un kas vairāk gan nozīmē satracinātas govis nevis buļļus un katru brīdi, kad tās tuvojas tad tiek meklēts kāds aizsardzības stūris vai lekts pāri žogam. Teikšu, ka vienā momentā, lai tiktu ārā no šīs ielas, nācās skriet raitā solī un kāpt pāri žogam, lai izvairītos no lopiem. Sarkana kleita un vējš, satracināti dzīvnieki šķiet bija patiesi izaicinošs piedzīvojums, kurš paliks ilgu laiku atmiņā. Es tiešām nevaru pateikt, kas tajā visā ir svēts, bet es redzu, ka atrodos īpaši radītā pasaulē, kura ir tik krāsaina un daudzveidīga, ka ir tik daudz lietu kas patīk cilvēkiem un tā ir dzīve, vismaz mazs mikro jeb piko moments ko mēs redzam un varam piedzīvot atrodoties kā cilvēki šeit uz zemes.

4ā diena / cizur menor - Puenta la Reina /

Esam jau Puente la Reina, šodien ciematā notiks vēršu skriešanas šovs, parāde jeb kā lai to nosauc. Ielas tiks slēgtas un visi satraukti vēros vēršus. Jau pulksten 14am ielās rosība, vīri un sievas tērpušies baltā un sarkanā ar sarkaniem lakatiņiem un šallēm ap gurniem. Gaidu, ko atnesīs šis vakars- šķiet, ka nekad nekas līdzīgs nav redzēts.

Today already in Puente la Reina in Spain,  where will happen torro- bull show, maybe it is my only shance to see something like that- thats why I need to stay and look.

ceturtdiena, 2016. gada 28. jūlijs

2ā noietā diena

Tikko piekļuvu internetam. Tekstu atsūtīšu vēlāk.

Šajā pirmajā albergio sajutos kā super kvalificētu olimpiešu pirms starta nometnē. Ikviens ekipējies sr profesionālu apģērbu, somām, zeķēm, dvieļiem, nūjām un speciāliem treking apaviem. Jāpiebilst, ka pat plus 30 grādos, 90%  startētāju ir bruņojušies ar speciāliem apaviem, kas piesedz potīti, tikai dažām sievietēm manāmi zemie sporta apavi. Kas zina, labāk būt bruņotam nekā riskēt ar zandaļu bojātām pēdām, kurās ik brīdi iekļūst ceļa akmeņi.

trešdiena, 2016. gada 27. jūlijs

Trešā diena / 3rd day / go Santjago

Rīts iesākās ar neizgulētu nakti, skaļu čaukstināšanos pa divstāvu gultām agri rītā jau no pulksten 5 un vakara čīkstināšanu visu nakti. Tas tikai nozīmē, ka mans organisms nebija pietiekami piekusis jeb expresso pārāk vēlu jau bija darījis savu. Katrā ziņā, šodien esam apskatījuši Pamplonu ar torres arēnu un novēroju klātienē ielu, kura vēršu skriešanas laikā tiek slēgta un entuziasti skraida kopā ar satracinātiem vēršiem, lai izaicinātu sevi jeb man nezināmu citu cilvēkā ieslēptu avotu. Šovakar sola negaisu un lietu, tā ka mani izmazgātie šorti un zeķes jāpieskata pirms došanās gulēt.

otrdiena, 2016. gada 26. jūlijs

13ā diena / Bordeaux / Bayonne / St. Jean Pied de Porte /

Tātad, rakstu no nu patiesi ļoti piemīlīgas pilsētiņas, man te jāuzkavē laiks starp vilcieniem ceļā no Bordeaux. Jau pašā vilcienā bija samanāmas ceļotāju iezīmes, lielas mugursomas, vienam puisim koka nūja; izkāpjot šajā tuvākajā pilsētiņā, ieraugu daudz tādus, kas ar nūjām- domājams, ka šie jau nu noteikti gaida nākamo vilcienu, kas aties 18:06 ar slaveno nosaukumu St. Jean Pied de Porte, kas ir oficiālais France Santjago ceļa iesākuma punkts. Šeit arhitektūra tik ļoti saistoša manai gaumei- senas mājas un visas pārsvarā ar sarkaniem vai koši ziliem slēģiem. Pēc personīgā līdzšinējā ceļotāja vizuālās pieredzes es saku, ka šeit man labpatiktos apmesties uz dzīvi, ja tāda būtu izvēles iespēja. No vienas puses, šīs mājas visas kā viena man atgādina bandītu filmas, kur caur slēģiem vienmēr kāds snaiperis no baznīcas torņa atradis savu mērķa punktu. Iespējams, patīk tā apbrīnojamā sagatavotība, kad tiek rādīti kadri, kur pa logiem izkārušies kaimiņi novēro viens otru, bet tā arī neviens neko nav redzējis, tik satraukums sākas, kad mērķis saļims pie zemes un tur vairs nekas nav līdzams. Par kriminogēno nezinu, bet šī vieta mani patiesi dziļi uzrunā. / bet par bandītiem parunāšu ar kādu psihologu, ko tas varētu nozīmēt /. Kaut gan šī vieta piederas pie urbānās izvēlnes, otra mana vientuļā puse noteikti atrastu sev patīkamāko dzīvesvietu kaut kur kalnos vai attālos latgales, varbūt Ukrainas sādžas nostūros. Kas zina, kaut realitāte balansu atradusi Latvijas mazpilsētas klusā īrētā utenī- kam jau arī nav itin nekādas vainas. Šo dienas rīta cēlienu pavadīju dodoties cauri jaukiem arhitektūras objektiem un baudot vienveidīgi līdzīgās ēkas ar slavenajiem metāla Franču balkoniņiem. Teikšu, ka šāda apbūve tik masveidīgi vienāda nebija manāma citās Francijas vietās. Un atradu robu savās vēstures zināšanās gan Bordeaux gan Lyon bij ielas ar nosaukumu Staliningrad. Tātad, būs jāpilda mājas darbi, lai saprastu slāviskās ietekmes pieskaņu Franču gaisotnē. Šodien arī pabiju jarden public, jeb parkā ar botāniskā dārza elementiem, skaisti, skaisti, tam visam būtu jāvelta cienījami daudz vairāk laika, bet labāk pa kādai dienai nekā pilnīgi nekas. Atklāšu savu taktiku pilsētas apskatē- necenšos ļoti skriet uz tūristu objektiem un iekļūt tajos iekšā, bet gan paklīst apkārt, lai uzsūktu pilsētas arhitektūras, saplūstu ar to, ar cilvēku un tur valdošo atmosfēru, lai dienas beigās nebūtu secinājums, ka visa diena pavadīta vienā ēkā apskatot gleznas vai skeletus. Runājot par Francūžiem- kā gan viņus var nemīlēt? Es satiku tikai pozitīvus, atsaucīgus, ļoti atvērtus cilvēkus, kuri sasveicinās tā vienkārši uz ielas. Parādīja kurp doties metro labirintos, pat vizuāli izrunāja pieturas virzienus un pat gadījās, ka sasauca bariņu ar vēl kādu, kas varētu parādīt virzienu anglese valodā. Mani visvairāk aizskāra kāds pretī nākošs jaunsvīrietis melnādainais, kurš tā vienkārši tevi pasveicina uz ielas. Vienā turku bodītē pat veikalnieks man uzdāvināja olīves līdzņemšanai. Vai nav jauki? Viņi uz ielas uzsākot sarunu, kad atbildu, ka nerunāju franse, man atbild ka sākumam pietiekot ar bonžūr un bonsuar, / man tikai jāpaskatās kā tas rakstās/. No rīta gan sagadījās pārsteigums, ka sieviete norādīja busa virzienu uz centru un man sagadījās, ka tas aizdevās uz pretējo pusi, labi ka tā, jo tad izdevās ceļā uz pilsētas vilcienu, apskatīt jaunos kvartālus- tie ir superīgs ainavu arhitektūras paraugs. Tā ka nesmādējiet pretējos virzienus, jo arī tie visi nes labas lietas katra dzīvē un aizved uz negaidītiem vai tieši gaidītiem bet citādi nesanākušiem objektiem. :)

Rīta mirklis

Vārds. Un bez viņa nav radies nekas, kas ir radies. / Jņ 1:3 /
John 1:3-5 Everything was created through him; nothing—not one thing!— came into being without him. What came into existence was Life, and the Life was Light to live by. The Life-Light blazed out of the darkness; the darkness couldn't put it out.

Jauks atgādinājums par itin visu, kas redzams apkārt. Arī negatīvais,- bez negatīvā mēs neizprastu labo pašā pilnīgumā. Ko lai saka- laiks dzīvot dzīvi kāda tā ir un censties būt korekti visās savās darbībās, to labākajā izpratnē.

FOTO: Gardener in work process - Tete d'or

pirmdiena, 2016. gada 25. jūlijs

Lyon / Bordeaux / 12 ā diena / go Santjago

Šodien pat esot svētā Jēkaba diena un šo viņa vienu no ceļiem taisos doties. Vispār šie ceļi ir 12, manējais skaitās Francijas, iesākas Pirenejos Francijā un beidzas pasaules malā Spānijā kādus 60 km aiz Santjago, kurā esošā katedrāle skaitās ceļa noslēgums kur arī apglabāts pats Jēkabs. Nu lūk, pēc maniem plāniem, kuros augstāka vara ievieš nepārtrauktas korekcijas, šovakar ar bla bla car sistēmas palīdzību, "pa ceļam" no Lyon līdz Bordeaux aizved kāds puisis Adrien ar savu auto, jo mums ir vienā virzienā. Vēl mums kompānijā ir kāda francūziete, pēc skata ļoti patīkama dāma gados, bet nerunā anglaize un es nerunāju franse. Šoferis, paldies Dievam, paveicās tā teikt, "uz dullo" atrasts meklētājā franču valodā, bet runā ļoti labi saprotamā anglaize. Tātad, pašlaik pavadu laiku auto, ar kuru nobraucami plus mīnus 500 km. Izbraucām 14:20, pēc google informācijas būtu jābrauc 5 stundas, mēs pašlaik esam ceļā 4, vēl atlikuši kādi 150km. No rīta saņēmu info, ka ar booking.com rezervētā viesnīca nav akceptējusi manu maksājuma karti, bet saglabājot rezervāciju. Redzēsim, redzēsim. Šis mazais stresa uzdevums man vēl priekšā, kaut neesmu vispār pārliecināta, ka nakti varētu pavadīt zem tilta, tātad, pēc sirds barometra stāvokļa spriežu, ka viss būs kārtībā. Rīt plānoju apskatīt botānisko dārzu un pilsētu un iegādāt pēdējā ekstra civilizācijas posma vilciena biļeti līdz st. Jean, no kurienes gatavojos uzsākt savu ceļu ar svarīgo piligrim pasi uz rokas. Jāatzīst, ka šodien mazliet apskatītais jardin Tete d'or bij ekstra skaists un pārdomāts, iegāju tropu mājās ar visāda veida kontinentu augiem, ārpusē kolosāla un iespaidīga izmēra un patīkama kompozicionālā izkārtojuma balanss. Turklāt apvienots ar atvērto zoo, bērnu karuseļiem, rotaļu smilšu kasti un, rožu kolekciju, parku ar zālienu un ezeru, līdz kuram pat nesanāca aiziet, jo nepietika tam laika. Turklāt tas viss jebkuram pieejams un vislielākais mans izbrīns, ka par velti. Zoo bija tik dabīgi izkārtots, ka nelikās dzīvnieki ne iesprostoti ne izbradājušies, bet gandrīz kā brīvdabas apvidū. Žēl, ka Lionā nebiju ieplānojusi vairāk laika, jo līdz Bazilik pat nesanāca aiziet. Jāsaka, ka kanāli ar tiltiem, ko apskatīju vakar bija vienkārši romantiski un skaisti. Tur patiesi būtu ko apskatīt kā minimums 4-5 dienas. Būs vien taisnība, kad no rīta izčekojoties no viesnīcas, puisis sacīja- es jums iedošu 5 Eur, ja paliksiet vēl vienu nakti. Par hosteli jauniešiem arī varu teikt tikai to labāko, nebiju radusi ņemt viesnīcas kopīgajās istabās, bet šoreiz parakstījos uz 12 vietīgu meiteņu istabiņu, teikšu, ka esmu pārsteigta cik viss izdevās labi. Kopumā arī saprotu, ka tā ir sava veida sagatavošanās ceļam, kur pusotru mēnesi vai mazāk vai vairāk, tādās dzīvošu katru dienu. Tāpat jau mazliet ietrenējāmies Taize, dzīvojot tur pa 6.  Apbrīnojami, ka tad ir pilnīgi citas prioritātes un nepieciešamības, jādomā kā izrādīt cieņu apkārtējiem, lai netraucētu un neielauztos otra privātumā, kas jārespektē visvairāk. Nezinu kāpēc, bet man visvairāk tas atsauc atmiņā pantu bo Bībeles, - kad es biju izsalcis vai jūs mani paēdinājāt, bai kad biju cietumā vai apciemojāt, saģērbāt / Mateja 25:35 /. Te droši vien pietrūkst pilnam stāstam apraksts par poļu meiteni, ar kuru dalot divstāvu gultu, tikko iepazīstoties, nolēmām kopā iet pastaigā pa pilsētu un sameklēt aptieku, bet to šķiet pietaupīšu citai reizei vai visumā, kad satiksimies, to uzzinās visi.
+ vakara piezīme - ar viesnīcu viss ir kārtībā, tik vien kā ierados tur ap 21 vakarā.

FOTO: Parc de la Tete d'Or / Zoo / bla bla car liecinieks / central station train Bordeaux interior / Clasical Home Architecture / New Architecture Outside City Centre / 

svētdiena, 2016. gada 24. jūlijs

Liona / ceļā uz Santjago

Tātad, stāsts par to kas noticis pēdējās nedēļas laikā?!
Nedēļa pavadīta kristiešu komūnā Taize ciematā starp 2000 sirdī jauniem cilvēkiem, kuru starpā 100 brāļi, un kādi pāris simts brīvprātīgo, un vēl no tiem kādi 44 latvieši, un no visiem lielākais vairākums- vācu, pēc tautības piederošie un viens individuālists, tātad- es. Pirmās divas dienas likās, ka grafiks ir ļoti saspringts, bet ejot tālāk, radās sajūta, ka viss ir perfekti, ka laika pietiek visam. Negribas atstāstīt kāda ir kārtība Taize, bet būtiskākais, kas jāapzinās nezinātājiem, ka pamats tiek būvēts uz lūgšanām 3 reiz dienā un Bībeles studijas, pēc kā darbs grupā un brīvprātīgi kopienā- un pats atlikums uz katra paša sirdsapziņas. Tātad, svarīgi, ka katrs zina kas tam darāms. Samanīju daudz dažādus ļaudis no visām visurienēm, katrs meklēdami ko itkā citu, kaut tomēr vienu un to pašu mieru sirdī, iespēju uzticēties, būt saprastam un atbalstītam.

Yes, I was in Taize last week. All that you need to know about Taize -that everything is built on praying times, bible study, communication, social work and voluntiering, simplicity. Simplicity again and again- it is the most important that I need to learn. It fills me, gives joy and life. Taize give me  approval that I am right place and moment. Pair of my vision dreams get a form of reality. Strange, I would like to say it's even to hard to understand, ... or believed. I am in process to get my faith on the right line. God thank You that I'm not alone.

Atpakaļ uz sakariem

Šodien jau Lionas teritorijā- ar veiksmīgu izpalīdzīgo cilvēku atsaucību esmu atbraukusi līdz nākamajam ceļa punktam. Laiks iziet pilsētas apskatē un vakarā ziņošu no Lionas sīkāk arī par aizvadīto nedēļu Taize.
FOTO : Taize klusuma dārzs.

svētdiena, 2016. gada 17. jūlijs

Kādu laiku būšu prom

Man jāpaziņo, ka šodien iebraucam Taize un pēc drošiem avotiem zināms, ka tā ir brīva tetitorija no wi-fi, tā ka pilnīgi iespējams nedēļu būs klusums. Ja augstāki spēki ļaus, tad vēl kāda ziņa kaut kad parādīsies, bet kopumā- tiksimies pēc nedēļas, kad ceļš turpināsies ar nākamā līmeņa pārsteigumiem.

P.S. bilde no pēdējās drošās neta vietas- slavenais vispasaulē McDonalds

4. diena / pēdējais mirklis pirms Taize

Rīta mirklis ar pantu no Apustuļu darbiem: The Message Acts 8:26-28 Later God's angel spoke to Philip: "At noon today I want you to walk over to that desolate road that goes from Jerusalem down to Gaza." He got up and went. He met an Ethiopian eunuch coming down the road. The eunuch had been on a pilgrimage to Jerusalem and was returning to Ethiopia, where he was minister in charge of all the finances of Candace, queen of the Ethiopians. He was riding in a chariot and reading the prophet Isaiah. //8:026 And the angel of the Lord spake unto Philip, saying, Arise,
           and go toward the south unto the way that goeth down from
           Jerusalem unto Gaza, which is desert.//
Atkal ceļā. Šodien ceļš ved no Ravensburgas uz Francijas Taize komūnu. Dodamies garām Šveicei, skaistiem laukiem, kalniem un skatiem
Kas gan varētu salīdzināties ar to, kas ir redzams ceļā. Katrs ceļa mirklis ir neatsverams un neatkārtojams un tas sauc, lai tajā dotos, jo tāpat kā toreiz Etiopieti satiktdams Filips, tā arī mēs nekad īsti nevaram būt droši un pārliecināti uz kurieni aizvedīs mūsu izteiktie Vārdi, jo tie neatgriezīsies līdz nebūs paveikuši to, kamdēļ sūtīti. Brīnišķīga šī pasaule ak jel mans mīļais Dievs, kaut es varētu būt Tavās rokās vienumēr kā tukš trauks, kuru Tu vēlētos piepildīt atkal un atkal.

sestdiena, 2016. gada 16. jūlijs

Ceļš / Vienna- Ravensburg / Taize 3. diena

The Message John 5:34-38 "But my purpose is not to get your vote, and not to appeal to mere human testimony. I'm speaking to you this way so that you will be saved. John was a torch, blazing and bright, and you were glad enough to dance for an hour or so in his bright light. But the witness that really confirms me far exceeds John's witness. It's the work the Father gave me to complete. These very tasks, as I go about completing them, confirm that the Father, in fact, sent me. The Father who sent me, confirmed me. And you missed it. You never heard his voice, you never saw his appearance. There is nothing left in your memory of his Message because you do not take his Messenger seriously.
Tilti, tilti, tilti.. ir skaidrs, ka es arvien vairāk apjaušu tiltu filigrāno skaistumu un to cilvēciski grūti aptveramo un neatsveramo noderīgumu. Būve, kas savieno divus krastus bezdibeņa, vietā, kur ceļš var notrūkt, ja nebūtu šīs konstrukcijas. Liekas pat ka pārdabiskās konstrukcijas. Es nolūkojos pa logu kā viens aiz otra garām pārskrien šis pārcēlāja elements- speciāli radīts, lai savienotu. No Čehijas, Austrijas ceļa, šis skats iespiež savu nospiedumu manā sirdī,  Jehshua Mesija ir Viņa savienotāja vārds, kas sastiprina iztrūkstošo, kas pārved nākotnē, atstājot pagātnē senās lietas un piedāvājot nokļūt nākamajā mirklī, jau citā realitātē. Gan katrs zina sajūtu, ja upe būtu jāšķērso kādus 10km dodoties atpakaļceļā, vai apbraucot kādus 50..  Ir mirkļi, kad nepieciešams vienkārši turēties pie margām, neskatīties uz bailēm lejā ar domu- kas būtu ja būtu?! Nepiedāvā sev šādu gandarījumu izbaudīt bailes un to pievienoto vērtību. Nav vērts sevi pazaudēt, labāk ir paļauties Kristum un iegremdēties Viņa konstrukcijas drošumā un šķērsot, tikpat- vienmēr atcerēties par to, ko Viņš izdarījis, lai tu nokļūtu tur, kur zāle ir zaļāka un debesis zilākas. Reizēm šķiet, ka tomēr pats jaukākais ir uzticēts pie mums, - došanās, iešanas un atklājuma prieks par katru lietu ar ko saskaramies ceļā, tādā veidā apstiprinot, ka šajā pusē esam nonākuši pateicoties tikai un vienīgi Viņam, Viņa dēļ un liecības dēļ.


FOTO:  Viesnīca Ravensburgā/ skats uz pilsētu / 

Viņam vajag augt

The Message John 3:29-30 "That's why my cup is running over. This is the assigned moment for him to move into the center, while I slip off to the sidelines. / 30 He must increase, but I must decrease / 
// Viņam vajag augt, bet man iet mazumā. Jāņa 3:30

My love
My peace
My all I am
It is in Your hand
And I can feel safe
It was Your heart
And after mine
B'cause it's all about You
All about You
I need go less
You must grow fast


FOTO: Stefans catedral tower Vienna Austria / july / 2016

piektdiena, 2016. gada 15. jūlijs

Krasna Gora / Austria Viena / 2. diena

Bet to es saku: kas sīksti pļaus;  un kad bagātīgi sēj, tas arī bagātīgi pļaus. / 2. Korintiešiem 9: 6 /
Atrodamies Vīnē, brīnišķīgā hostelī pēc dienas, kas pavadīta ceļā un rīta agrums pamodinājies pulksten 6. ceļoties uz rīta misi. Lai cik dīvaini neliktos, es nenožēloju ne mirkli, kaut pēdējās divas dienas pavadītas puslīdz spraigā režīmā un mierīgajā laikā neērtā autobusa krēslā. Patiesi šī vieta atgādina ceļojumu Romā, Vatikāna slīpās sienas un sarkanās suvenīra bodītes tiešām gluži līdzīgas. 
Runājot par dienas vārdu, šķiet ka šajās dienās ir liela iespēja praktizēt kristietību jo grupā ar nepazīstamiem cilvēkiem ir viegli atrast kontaktu kopīgi meklējot nepieciešamos pieturas punktus, satikšanās vietas vai apskates punktus. 




FOTO: Krasna Gora -Poland / Austria - Vienna / 2016 /

ceturtdiena, 2016. gada 14. jūlijs

Polija. Vēljoprojām 1. diena

Dodamies cauri Polijai. Es šodien brīnos par to, cik tomēr Lietuva un Polija ir tuva mums, kā latviešiem. Zaļi skaisti lauki, ēkas gan mazliet atgādina slāviskas iezīmes, bet tas nu tā. Ceļa atklāsme, ka bailes ir viens mo neremdināmības aspektiem. Visu dienu braucot vajadzētu piekust un kļūt kašķīgam, bet apzinoties, ka autobusā ir tīri patīkams klimats, jo ārā līst un ir vasara, piezogas bailes, ka šis brauciens vatētu reiz beigties. Divpusējas sajūtas. Kad gan es vēl varētu piespiedu kārtā brīvprātīgi baudīt lietus lāses aiz loga un iekšēji dungot nesen busā izskanējušo lūgsnu dziesmu... mana cerība, mana dziesma, mana gaisma, mans spēks: Kristus, mūsu varenais Dievs, Viņš ceļš un dzīvība mūžīgā.

Kādu brīdi būšu ceļā / Uz sirds plāksnes 1. diena

Ir pienācis moments, kad laiks mazliet nomainīt komforta mirkļus pret īstu komfortu un doties ceļā. Šoreiz uz ilgāku laiciņu, patiesībā, tam pagaidām ir atvērta datuma statuss. Lai tas nevienu nemulsina- pie interneta iespējām ziņošu par notiekošo. Katrā ziņā, šorīt no Tukuma stacijas pulksten 4:54 vilciena sēdvieta, kura bij paredzēta tieši man, ir veiksmīgi aizpildīta un precīzi 7 ir paredzēts starts no galvaspilsētas Rīgas, strēlnieku laukuma. Šorīt ieskatoties spogulī, sapratu, ka dienas puzles gabaliņs ielikts pareizajā vietā, jo vakardienas saruna par tāfelēm man pie sienas ieguvusi atrisinājuma saucienu- lietas un vietas, kā arī konkrēti cilvēki mūsu dzīvē atrodas katram kā palīgi, kas papildus tam visam arī mēdz paši pieteikties un grupēties, lai kļūtu atpazīstami. Te nu arī slēpjas māksla ieraudzīt un mācīties lasīt šīs zīmes, kuras pašas vēlas atklāties. Man uzticēts šai dzīvē pašam kļūt par tīru virsmu rakstīšanai, kurai Pats Dievs rakstīs Savu mīlestības vēstuli. Vai nav skaisti apzināties, ka mēs katrs Viņam esam gabaliņš no sirds, kur uzrakstīt- Es tevi mīlu, jo tu esi Mans..
Žēlastība un uzticība no tevis neatstāsies; nēsā manus baušļus sev valdziņā pakārtus ap kaklu, uzraksti tos uz savas sirds plāksnes, Salamana Pamācības 3:3



FOTO: dienas mirkļi / Tukums /

otrdiena, 2016. gada 12. jūlijs

neatkāpties pie saņemtā






Katram Dievs saka ko personīgu, jo Dieva Gars mājo mūsos. Viņš sūta Vārdu, uzdevumu un noskaņu pēc Sava individuāla plāna, kas ir nemainīgs, jo Dievs ir nemainīgs. Lasot stāstu par Jerobeāmu atklājas patiesība kas katram Dieva vīram jāzin- Dievs ir nemainīgs. Nešaubīties, nekad nešaubīties. Ja esi izvēlējies virzienu, tad dodies un neatskaties. Es zinu, ka šis vārds ir priekš manis šodien, es redzu kā Dieva Gars man to atgādina caur Savu Grāmatu. Bet tai pat laikā, ja tas ir tur atrodams, tad tas noteikti nav domāts tikai man vienai. Šaubīšanās un domu mainīšana pie vēja brāzmām nekad nav beigusies labi. Pat lauva to nesaplosa un arī ne ēzeli, kas ir netipiski tā dabai, un pats nesaprot kāpēc to darījis. Esmu redzējusi šādas situācijas, kad darām ko negribam un vispār nesaprotam kamdēļ tieši tā. Ir gadījumi, kad Dieva Gars tā bija noteicis un nav iemesla meklēt visam izskaidrojumu, jo esam cilvēki, kas pakļauti augstākā likumsakarībām un procesiem, kuri šad tad ir pilnīgi neizbēgami. 
P.S. Iesaku izlasīt 1.Ķēniņa 13 nodaļu. 

FOTO: / Apaļlapu Rasene / Drosera rotundifolia L. / round-leaved Sundew / July / 2016 / 

sestdiena, 2016. gada 9. jūlijs

Pārpalikums lai nāk par labu viņu trūkumam

The Message 2 Corinthians 8:10-20 So here's what I think: The best thing you can do right now is to finish what you started last year and not let those good intentions grow stale. Your heart's been in the right place all along. You've got what it takes to finish it up, so go to it. Once the commitment is clear, you do what you can, not what you can't. The heart regulates the hands. This isn't so others can take it easy while you sweat it out. No, you're shoulder to shoulder with them all the way, your surplus matching their deficit, their surplus matching your deficit. In the end you come out even. As it is written, Nothing left over to the one with the most, Nothing lacking to the one with the least. I thank God for giving Titus the same devoted concern for you that I have. He was most considerate of how we felt, but his eagerness to go to you and help out with this relief offering is his own idea. We're sending a companion along with him, someone very popular in the churches for his preaching of the Message. But there's far more to him than popularity. He's rock-solid trustworthy. The churches handpicked him to go with us as we travel about doing this work of sharing God's gifts to honor God as well as we can, taking every precaution against scandal.
//  Jūsu pārpalikums tagad lai nāk par labu viņu trūkumam, un arī viņu pārpalikums lai nāktu jums par labu, lai tā notiktu izlīdzināšana , kā ir rakstīts: kam bija daudz, netapa bagāts, kam bija maz, netapa nabags. 
Dievs ir taisnīgs un katram ir dāvinājis pēc Saviem ieskatiem, Savas taisnības godīguma. Es domāju, te neviens nevar diskutēt vai oponēt. Varam droši pastāvēt uzticībā, jebkur atrazdamies. Es zinu, ka esmu šeit, jo tā ir jānotiek, tā ir labāk, tam tā jāpastāv un jābūt. Diskutēt ir lieki, Viņš zina visu daudzreiz labāk, skaidrāk. Katrs ir ceļā, savā paklausībā trenējot sirdi. Patiesi noticēt, ka viss notiekošais ir vislabākais ko es jebkad varētu saņemt un sev vēlēties.


FOTO: / Mīlestības balss / Evangelic camp / Gregorskola / Morning praying room / Today / 2016 /

trešdiena, 2016. gada 6. jūlijs

VISS JAU IR NOTEIKTS




Jap, everything is already known by God. Like in Ecclesiastes is said- You can`t argue with fate. Whatever happens, happens. Destiny is fixed. / Eccl 6:10 / But, it`s good. That mean good news for us. Why I need to fight with someone? With Creator?! Better say thanks for everything and get good mood and that creates a enjoyable sense for everybody.

Aktuāls jautājums, priekš manis, ko uztveru kā drošu apsolījumu.  Kāpēc gan lai es cīnītos ar pašu Radītāju? Es patiesi labāk mācīšos būt pateicīga par to, kas man ir dots, tā radot labu atskaņas rezonansi gan sev gan apkārtējiem. Bet, protams, tas nedod man tiesības palikt kur esmu. Es izlūdzos, lai notiek Dieva prāts kā debesīs tā arī virs zemes. Attiecību veidošanu ar Dievu, sarunas slepenajā kambarī un lūgšanu jau neviens nav atcēlis. Un paldies Dievam, ka tā.

FOTO: / Fotoshoped Delphinia Flower Art / July / 2016 /

otrdiena, 2016. gada 5. jūlijs

...



Nē, es atkal uzsveru- ne tie lai šķiras, ko Dievs savienojis, kuri dzīvo laulībā pat civilajā, pat nereģistrētā kopdzīvē, kas dzīvodami kā ģimenē. Tā ir cita lieta, lai tie neatrod sev itin nekādu attaisnojumu. Ir dzirdēts, ka par aizstāvību sev jebkurš pat līdz galam neatzīdams Kristu, ņem aizstāvēt savu darbību ar Viņa baušļiem un likuma vārdiem. Nemelot sev un atzīt, ka ir kaut kāda problēma, ir slinkums, aizkaitināmība, kaut kādos jautājumos. Vienam palikt nav māksla. Māksla ir palikt. Ir dažādi laiki, es domāju par iepazīšanas laiku, kas speciāli radīts, lai izvērtētu, par šo laiku es runāju. Ja šajā laikā atrodas argumenti, tad tie izsverami un abpusēju sirds viedokļu nesakritību gadījumā, vienam otrs atlaižams bez pārmetuma meklēt savu daļu tālāk. Par šo es runāju un patiesi ne par tiem, kas reizi jau solījušies viens otram uzticību.

FOTO: / Lācenes / Rubus chamaemorus L. / морошка приземистая / July / 2016 /