Tāpēc, raugi, Es viņu vilinādams aizraušu un vedīšu viņu tuksnesī un runāšu laipni ar viņu, un atdošu viņai, tur būdams, viņas vīnadārzus, un Ahoras ieleju pārvērtīšu par cerību vārtiem. Un tur tad viņa būs piekāpīga un dziedās kā savas jaunības dienās, kad viņa izgāja no Ēģiptes zemes. Hozejas 2:16-17 RT65
* Dieva mīlestība ir neprāts.
Tiešām, vai esmu pelnījis, ka Viņš, kurš bezvainīgs kļuvis vainīgs, mani tā arī nekad nav sodījis nevienā pārkāpuma lietā. Dārgs, dārgs ir manis izpirkums. Turpinot lasīt: Evaņģēlijs skrandaiņiem", Brenans Menings- ir skaidrāks kā skaidrs- aprakstītais es tēls ir un jābūt skrandainim. Ko esmu pelnījis un ko saņemu. Un es zinu, ka es saņemu daudz. Daudz vairāk kā drīkstētu domāt un cerēt. Man ir viss, kas man vajadzīgs, tik tiešām. Brenans raksta par Dieva apbrīnojamo dabu: "Es esmu par daudz dedzīgs Savā žēlsirsībā, lai Es rīkotos pēc Savu dusmu versmes un lai Es izšķirtos Efraimu iznīcināt galīgi. Bet Es nenākšu pie tevis Savu dusmu bargumā." Apbrīnojami, ja aizdomājas, ... par daudz dedzīgi žēlsirdīgs.. man liekas,ka nav stiprāki vārdi par šiem. Es tiem par godu, atstāšu šeit pauzi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru