Nē, nav visi putni vienādi. Ir tie, kas ligzdo klintīs, kas pie jūras, kas pažobelēs, tādi, kas lieliem spārniem, maziem. Melni, balti. Kas ēd augus, tārpus, čūskas, kritušos. Dažādi. Kādi uzturas kolonijās, baros, citi vienpaši ik gadus vienā un tai pat ligzdā. Lidojoši citos kontinentos, kas nekad nepamet mājas. Arī dažādi. Uzticīgi un tie, kas citu ligzdām uz jumta taisa savējo. Es teiktu, ka tas viss uz mani ir atstājis nopietnu iespaidu. Un vistas vienmēr klukst un peras. Zvirbuļus nekad tā īsti nevar izpētīt. Dzērvju dziesma ir nesajaucama ar citu. Vai vistai pašai traucē, ka tā klukst? Krauklis domā, kāpēc tas ir melns? Gulbjus satrauc, ka viņi ir tāds mīlas simbols? Līdzīgi kā. Ja cilvēka būtībai nebūtu svarīgi simboli, tad jau tie neapjūsmotu skaistos gulbju pārus ezerā?! Necenstos apstāties, lai paraudzītos tiešraidē, kas notiek klints ērgļa ligzdā?! Vai melnā stārķa.. Tad jau arī ir svarīgi kā Svētais Gars nolaidās kā balodis. Vai baloža tēls ar zaļo olīvkoka zariņu pēc plūdiem. Vai tikpat maitu lijas iedveš tādu nelielu nepatikas refleksu. Nevar noliegt, ka tajā visā kaut kas ir. Pasaule nav būvēta uz nejaušības principa un mūsu prāts nerīkojas nepamatotu iemeslu dēļ. Viss, kas radīts, radīts apzināti un ar nolūku. Lai parādītu, lai vieglāk saprastu, lai būtu, priecātos un novērtētu. Tā nu tas ir. No akmens tas taču nevarēja tā nejauši rasties?!
FOTO: / Drawing Again / MIDI skaistuma putns / June / 2016 /
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru