sestdiena, 2016. gada 7. maijs

Gribu dzīvot godīgi

Kas visās lietās gribam godīgi dzīvot, ir laba sirdsapziņa. /Ebrejiem 13:18 /
Sirdsapziņa, protams, ir iemācīta lieta. Kam ģimenē zog, un nav ticis par to sodīts, to sirdsapziņa nemocīs par zagšanu;  kam sist laulāto draugu vai māti, tam tikpat godāt un cienīt nav iemācīts. Labi ir audzināts tas, kura sirds pēc baušļiem pamācīta, un no tā izriet godīgas dzīves principi. Visā dzīvot godīgi. Varbūt izklausās pārāk vienkārši, lai par to domātu un iespringtu, bet varbūt tomēr tā gluži nevajadzētu atstāt visu pašplūsmā. Aizdomāties, cik godīgi es reaģēju uz apkārt notiekošo, uz pirkt un pārdot, uzņemt vai dot, uz teikt vai neteikt. Arīdzan jāsaka, ka pasaule var apmānīt caur tādiem sīkumiem. Un ar pilieniem, kas regulāri pilst, piepildās tase ar ūdeni, no kuras jau kāds var padzerties. Paņemt kaut ko, jo tas viss ir par brīvu, tā pamazām, pamazām iezogas ieradums un pieradums un kļūst norma. Varbūt iet pretējā virzienā, - mazāk un mazāk. Es bez tā arī varu iztikt, izvērtēt savas vajadzības. Galējībās varam nonākt ar jebkuru jautājumu, un to katrs pats sevī noteikti zina, kur tad ir šīs robežas un kad tās sasniedz klints aizas malu, lai būtu gatavas ļauties brīvajam kritienam, un saprāts to sajauktu nevis ar bailēm, bet nosauktu tās par riskantām baudām. Nu labi, kritiena piezemēšanās punkts nebūs visiem viens, kas sapratīs uz ko paļauties un ļausies sevi izglābt, tas būs divtik ieguvējs. Nevis kārdini, bet izaicini Mani savā ticībā! Izvēlies uz ko paļauties, jo šī cīņa nav ar miesu un asinīm, tavs kritiens būs drīzāk garīgs ne fizisks- esi gatavībā! Nepārvērsties baudu tīkotājā, bet godprātīgas un svētas dzīves dzīvotājā. 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru