otrdiena, 2016. gada 26. aprīlis

būt par vecu dzīvošanai

Domāju, ka par vecu, lai realizētu savas sen dienu atpakaļ izlolotās idejas, nav iespējams būt. Ieklausīties sevī un vienkārši darīt. Vajadzīgs saprast, kas esi, kādu identitātes profilu nēsāju sevī. Tas ir tas kas ir svarīgi. Pat dzīvnieki jūt, kas tu esi, pat ja esi tikai svešais. Par daudz kad ir emociju vai slēpies no skumjām, tad paiet mirklis un tie sajūt un uzbrūk. Cilvēki ir tieši tādi paši. Tie nezinot jūt un tad var tev uzbrukt. Nē, nezināju, ka lietas atļauts uztvert kā nejaušas. Labāk būšu es atklāts vismaz priekš sevis un atzīšu sev un citiem, ko mīlu, ko bīstos, kam dusmas un lamas es vēlu, par ko prieks man ir patiess un samīļot ceru. Jā, esmu es cilvēks un just es vēl spēju un ieraudzīt gribu vai uz priekšu es eju. Tikai cilvēcīgs pārbaudījums stāv priekšā tad man, lai tiktu galā ar sevi es lūkojos sevī. Lai tiktu galā ar tevi es izmainu sevi. Šis jautājums aktuāls kļūst tā kā diena, kad skaties un redzi, kur tu esi un biji.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru