pirmdiena, 2016. gada 29. februāris

kalnu izlīdzināšanās

Pirmkārt, visi kalni jau pieder Dievam! Tāpat, visi ceļie pieder Dievam. Tajos, kalnos, kuros vēl nav ceļu, Dievs tos izveidos. Otrkart, Dievs vēlas, lai visos kalnos būtu ceļi. Un visi tie būs līdzeni, lai pa tiem būtu iespējams pārvietoties. Kalni, savā veidā, līdzībā- esma mēs un ceļš veidojas, kad mēs ar Dieva vadību atļaujam veidot mūs, mūsu ikdienu par dabīgo platformu. Tas, ko piedzīvojam, veido ceļa pamatu priekš citiem. Kad lūdzam, gavējam, sarunājamies ar Dievu un iepazīstam Viņu, tas lauž cauri mūsu - "mums pašiem" ceļu, līdzina pieejas, formē raksturu, pārvērš emocijas, izkopj pazemību, sadraudzību un daudzas kvalitātes, kas ir svarīgas Dievam. Jo, kā Jesajas 49. nodaļa vēsta tālāk, lai Es varētu atvest  atpakaļ no tālienes, no ziemeļiem no vakariem, no jūras un Sihimas zemes. Tas ir Dieva mērķis, izmantot mūsu ceļu, lai kļūtu citiem par svētību pēc Dieva sapņa.



FOTO: / England / 2009 / 

piektdiena, 2016. gada 26. februāris

Dievs = Gars

Kas pārgājis, tas vairs nav tāds kā iepriekš. Nekas. Ne tu, ne es, ne pielūgsme, ne vārdi ne paņēmieni, ne saule ne dienas, ne vakari un pat ne patiesība. Neizmantot vecos paņēmienus jaunajā ikdienā, Dievs nav tāds pats kā mēs. Tas, ka Viņš neatbild, kā mēs gribētu to dzirdēt vai iztēlojamies, nenozīmē, ka Viņš ir tāds kā mēs. Viņš nedomā tāpat kā mēs. Ar Viņu nepieciešams sarunāties un pielūgt Garā. Protams, lai to izdarītu, nepieciešamas attiecības ar Viņu. Ir lietas, kuras nenotiek tāpat vien un šī ir viena no tām. Attiecības ir jābūvē, tām ir jāvelta laiks. Bez ieguldījuma nebūs rezultāta. Var teikt nekāda. Stabila nekāda. Gara lietas nav miesas, fiziskajā vai vienkārši dvēseles līmenī. Protams, tie visi ir izcili palīgelementi, lai nokļūtu tuvāk un lai virzītos tālāk, bet tas pavisam nav viss.  Garam ir savas pazīmes un savs raksturs, īpašības un likumsakarības. Ko es ar to visu gribēju pateikt? Draugi un visi Dieva iemīlētie, jums jāzina, ka Debesu valstība ir tuvu pienākusi un ir laiks virzīties tālāk!



FOTO: / Estonia / Saaremaa / 2011 / June /

ceturtdiena, 2016. gada 25. februāris

Viņa Personas būtības apveids

Dievs mums apsola daudzus skaistus, cerību viesošus un iedvesmojošus apsolījumus, tas ir fakts, bet - ir bet, jo tā ir viena puse. Mēs nevaram balstīties tikai uz solījumiem, mums jāizpilda sava puse. Ir jau labi, ka iedvesmojamies un gūstam prieku un pozitīvas emocijas, bet mūsu daļa, - mums ir mūsu daļa. Tā ieslēpjas pieņemšanā un atzīšanā. Dievs ir mums visapkārt, ap, caur un pāri. Vēl teikts, ka mēs no Viņa nekur nevaram izbēgt, tāpat, kā mūsu ķermenis ir saistīts kopā tikai ar enerģiju, kas savukārt nozīmē, ka arī tiešā nozīmē Dievs ir virs, ap un pāri mums. Tātad, dzīvojam Viņa miesā pastāvīgi, kas savukārt nozīmē, ka esam daļa no Viņa. Iedomājaties kā izskatās kādas personas miesa, kuras sastāvdaļa esam. Piemēram, ja esmu šūna. Ja es Viņu atzīstu, es tieku pieņemts, nomazgāts un kļūstu pilntiesīga Kristus miesas daļa un saplūstu vienotā veselumā ar Viņu. Kopēji, miesa ir priecīga būt un pastāvēt veselai. Bet otrs variants, ja esmu Viņā, jo to pagaidām mums nav iespējams mainīt, jo pastāvam visi kopā; nezāles aug vienā laukā ar labību. Tad,  atrodoties Viņā, bet neatzīdami To, mēs kurnam, dusmojamies, ēdamies ar Dievu un Viņa domām- var pat teikt, ar savu miesu. Mēs kļūstam kā grauzēji paši sev. Tas dara sāpes visai miesai, jo tā izjūt katru sitienu, noliedzošu vārdu, katru kodienu un grauzienu. Kā vīrusi, ko pārējās, labās šūnas cenšas apklāt un neitralizēt šos, - es iztēlojos kā melnos punktus, jo tie nav atmazgāti Jēzus asinīm un nav darīti balti. Ir trešā kategorija, kas šķietas sev neitrāli. Tie ir kā kapsulas. Laika kapsulas. Kā tādas nezināmas oliņas, no kuras var kaut kas izsķilties. Padomājiet paši, kas notiek ar kapsulām- var gadīties visādi, bet, principā tie ir svešķermeņi miesā, kas ātrāk vai vēlāk tiks iznīcināti, jo otrā Kristus atnākšana sola sagaidīt līgavu tīru un baltu bez jebkāda grēka un krunkas. 


FOTO: / Portugal / Lagos / 2010 / August / 

trešdiena, 2016. gada 24. februāris

Svētīti tavā vidū




FOTO: / Galanthus nivalis  / Snowdrop & Snowflake / 2015 / April /

otrdiena, 2016. gada 23. februāris

Rādi ceļu!

Lai kā liktos, katram ir svarīgi, tas kur viņš atrodas un vai esam savā īstajā vietā un laikā. Bībele saka, ka Dievs jau zināja mūsu dienas, pirms tās vēl nebija itin nevienas, kad vēl bijām bezmiesas dīglis, tas nozīmē, ka viss jau iepriekš paredzēts. Jautājums tikai, lai mēs to uzzinātu un virzītos pa to. Svarīgi lūgšanu istabā jautāt Dievam, lai Viņš atklāj, jo tas dotu mums mieru, ticību un mēs spētu vairāk pieaugt, jo justos drošībā. Vēl, man liekas, kāpēc svarīgi ir to lūgt, jo kā psalmos teikts- jo mums dvēselē ir bieži jātiek pāri daudzām lietām, jārunā uz to, pat japvēl, tā mēdz gadīties pagurusi un tā ir jastiprina un jāmotivē ar Dieva Vārdu. Vienīgi tas, kas no Dieva pastāvēs un kas no cilvēka rokas veidots, tas reiz beigsies. Katrs, lai uziet uz šī šaurā sava aicinājuma ceļa, kas mums katram ir pati drošākā vieta no Dieva, uz zemes un pēc apsolījuma debesīs!


FOTO: / Rome / 2010 /

pirmdiena, 2016. gada 22. februāris

Grāmatu lasījumi: / Meistars un Margarita / Mihails Bulgakovs / pēcvārds

Pabeigts lasīt šis "Romāns par sātanu". Runā, tas esot oriģinālais nosaukums, jāpiebilst, ka uzzināju, kad jau biju iesākusi to lasīt. Skaidrs ir viens, velns ir un paliek velns, viņš ir nācis, lai melotu, krāptu un mānītos. Un trakākais ir tas, ka mēs paši veidojam ar viņu attiecības, iepazīstinām ar sevi, sakot ik pa brīžam- velns viņu zin un pie velna un taml. Tas rada mums attiecības, tas stiprina mūsu draudzību. Nenovērtējam vārda spēku un npavirši mētājam to. Ne velti grāmatu Grāmata raksta, ka mums mutē ir čūskas dzelonis, un tas, kurš spēj savaldīt savu mēli ir pats svētītakais. Garīgā pasaule ir reāla, un ar to vajadzetu rēķināties ikvienam. Ne zinātnes, ne visas mācības, kas ir uz zemes nespēj izskaidrot miljoniem lietu. Katru dienu gudri cilvēki atklāj daudz ko jaunu, jo nekas vēl nav izsmelts, nekas vēl nav atklāts- aiz tā visa stāv Tas, kurš šo visu ir radījis, - Pats Dievs.
Citu tautu elki ir sudrabs un zelts, tie ir cilvēku roku darināti, tiem ir mute, bet tie nevar runāt, tiem ir acis, bet tie neredz, tiem ir ausis, bet tie nevar dzirdēt, tiem nav arī dvašas mutē. Tādi paši ir arī tie, kas tos darina, un visi, kas paļaujas uz tiem. / Psalmi 135:15-18 / Uz kādiem spēkiem, varām,  dieviem tu būvē savas dzīves pamatu? Kam tu patiesībā tici? Vai tie nav dievi, kuri nespēj tev atbildēt? Vai neesi, to dēļ, kļuvis akls, kurls un mēms, jo esi visu dzīvi uz tiem paļāvies?



Grāmata: Mihails Bulgakovs / Meistars un Margarita / Rīga "Liesma" 1979 /
FOTO: / Kids Playground / Unicorns / 2015 / September /

piektdiena, 2016. gada 19. februāris

kāds nesnauž

Ir kāds, kurš nesnauž, pat kad mēs to darām. Tas nozīmē tikai to, ka mums ir cerība, kad liekas, kad tā jau zudusi. Mums ir cerība pie jebkādiem apstākļiem un apsvērumiem. Visi apsvērumi, kas runā pret to, ir mūsu izgudrojumi, no kurim ir jaatbrīvojas pēc iespējas ātrāk. Tas, kurš atdzimis un atzinis Kristu par savu glābēju, var droši paļauties, tā kāja neļausies slīdēt, jo ir pamats. stingrs, stabils un nopietns pamats. Bet, visam ir nosacījumi. Neatkāpties un meklēt. Ar atzīšanu vien nepietiek, ir jāapliecina diendienām, ir jāmeklē attiecības, jākopj tās. Bez kopšanas nav itin nekā. Māja ir jābūvē, pamats ir jāizvēlas. Bez sienām nebūs ēkas. Te lūk tava izvēle, mans draugs, no kādiem materiāliem tu to būvēsi.




FOTO: / England / 2008 / June /

ceturtdiena, 2016. gada 18. februāris

liecības nozīmīgums

Liecībai ir milzīgs spēks. Sevišķi, ja pats piedzīvo un tikpat, kad esi pārdomu, paguruma vai kā jauna priekšā. Liecība vienmēr nāk kā stiprinājums. Iespējams, tāpēc Dievs ļauj mums piedzīvot šos brīnišķīgos mirkļus kad redzam Viņa vaigu darbībā. Kas tad ir liecība? Kā jau izteicos- tas ir mirklis, visāds mirklis, ko piedzīvojam un varam droši teikt, ka Dievs ir tas, kurš mums ir dāvinājis šo mirkli, bet ne mēs to esam kaut kādā veidā sarūpējuši vai kaut kā radījuši saviem spēkiem. Tā ir Viņa suverēnā griba. Viņa izvēle un žēlastība. Viņa dāvināšanas prieks priekš mums, tāpēc un tāpēc tam ir tik liela nozīme un spēks.


FOTO: / Berlin / 2010 / November /

trešdiena, 2016. gada 17. februāris

Es dzīvošu !

Mans Kungs ir ar mani, Viņš mani neatstāj, tāpēc arī es Viņu neatstāšu, bet iešu uz priekšu, stiprināšos ar Viņa vārdu, caur Viņa vārdu un Viņa vārdā. Ar to solīdamās neatkāpties, nepalikt ilgi mirušam, bet celties momentā augšā un dzīvot. Dzīvam būt ir labāk, skaistāk, sapratīgāk, daudz neatsveramāki pilnīgāk, nekā staigāt kā mirušam, domāt un uzvesties kā mirušam. Nē, es izvēlos dzīvību! Raksti iesaka man būt dzīvam un izvēlēties dzīvību. Papildus caur to visu, es varu sludināt Tā Kunga darbus. Jo tālāk es eju, jo vairāk es saprotu, ka Kunga žēlastība ir mans atbalsts, Kunga izvēle ir mans atbalsts, Viņa griba ir mans klints un man paraugs. Viņa mīlestība mani izglāba, bet ne manis paša. Tad kāpēc gan to nepaust caur sevi ar saviem vārdiem un darbiem? Neviens lai nenicina tavu jaunumu, bet topi tu par paraugu ticīgajiem vārdos un dzīvē, mīlestībā, ticībā un šķīstībā. / 1. Timotejam 4:12 / 


FOTO: / Rome / 2010 /

otrdiena, 2016. gada 16. februāris

Es pateicos Tev Kungs !!


FOTO: / Spain / Betera / December / 2015 / 

pirmdiena, 2016. gada 15. februāris

iznīcināt līdz pēdējam!!

Dieva plāns, priekš katra no mums, ir ievest mūs, mums apsolītajā zemē, un iznīcināt mūsu ienaidniekus līdz pēdējam pretiniekam. Visi, kurus atstājam pie sevis ir mūsu mazās lapsas, kas bojā mūsu vīnogulājus, tās samaitā ražu no mūsu vīnadārza. Katra lapsa ir kāds mūsu kompromiss, kad esam izvēlējušies iet vieglāko ceļu. Vieglais ceļš mums nedod gandarījumu, un nedod mācību, tāpēc labāk izvēlēties pareizo, jeb dievišķo ceļu. Problēma ir tajā, ka tās lapsas vairojas un mēs ar tām vairs nevaram tikt galā, līdz esam pazaudējuši lielāko, kas mums pieder. Bībele pamāca, ka tās tautas, kurām atstājām dzīvot mūsu pagalmos, - tās samaitāja mūs, un mēs pakļāvāmies to elkiem, izprecinājām tiem mūsu meitas un tas nāca mums par ļaunu. Būtu prātīgāk, ņemt par akceptu pamācību, ko Dievs māca- izmēzt VISU veco raugu, atdzimt pilnībā, mainīt pilnībā mūsu dzīvi. Kā sacījis Billijs Grehems- cilvēkiem nepatīk Bībeles mācība, jo tā ne tā vienkārši iesaka, vai rekomendē, bet PIEPRASA no mums, lai mēs mainītu savu dzīvesveidu.




FOTO: Tūja Beach / Latvija / 2012

piektdiena, 2016. gada 12. februāris

Grāmatu lasījumi: / Kenets E. Heigins / Mīlestība; Ceļš uz uzvaru /





Svarīgi piedot ne tikai citiem, bet sev. Ja esi izsūdzējis Dievam un nožēlojis izdarīto, tad Dievs piedod un aizmirst, tāda ir Viņa daba. Aizmirst un neatgādināt. Tā ir īstena mīlestības izpausme; kaut es mācītos šo praksi ātrāk apgūt. Kad piedod sev, tad neviens apsūdzētājs nevar vairs skādēt un grauzt, tāpēc, tā ir droša pazīme- ja negrauž, tad ir piedots un esi kļuvis brīvs.

GRĀMATA: / Kenets E. Heigins / Mīlestība; Ceļš uz uzvaru / "Godība" JKD 2015 /
FOTO: / 1 Valencia; december; Flower bloom unknown; 2015 / 2-4; Unknown Beauty; Rome; june; 2010 /

ceturtdiena, 2016. gada 11. februāris

ikvienam cilvēkam tur dzimtene

Ir kāda vieta, kas ir katram pie sirds tuva, kas saistās ar mājām ar drošību, ar mieru, vietu, kur esam dzimuši, kurā kultūrā auguši, pie kā pieraduši - saukta par dzimteni. Ja kāds jūtas palicis bez savas dzimšanas vietas, tad Dievs sūta mierinājumu- Viņš piedāvā savu patvērumu, savu klinti, kurā patverties, savu pili, kurā būt drošībā, un sauc to par Ciānu. Visuaugstākais rūpējas par bāreņiem, atraitnēm, pamestajiem, nicinātajiem, tiem, kurus citi atstājuši- Dieva spēcīgā roka sniedz mierinājumu, jo ir kāds, kurš sauc, kuram ir vajadzība. Pēc Rakstiem iznāk, ka katram tur ir paredzēta vieta, pilnīgi katram ikvienam. Nav neviens, kurš vēlētos un tiktu atraidīts. Pietiek ar vēlēšanos un tu spēj to saņemt un ieiet stingri nostiprinātajos pils mūros, lai atspirgtu un dzīvotu dzīvībā. Paredzēts katram, kurš vēlas. Arī TEV.





FOTO: / LU Botanical Garden / Puķu Balle / Paper Art / 2014 /

trešdiena, 2016. gada 10. februāris

trauslais skaistums

Pēc būtības, viss, kas vajadzīgs ir Dieva vaiga klātbūtne un Pats Dievs Savā personā. To sasniegdami, var teikt esam sasnieguši daudz. Pats labākais slēpjas tajā, ka Viņa klātbūtne ir neizsmeļama, Viņa mīlestība ir bezgalīga, tāpat Viņa brīnišķā žēlastība ir skaists, trausls un apbrīnojams resurss. Necensties tvert tikai to ko varam iegūt kā satveramas vertības, kas viennozīmīgi ir nepieciešamas mūsu dzīvei un ikdienai, bet veidot attiecības, kas ir pats svarīgākais Dieva plānā, priekš mūsu dzīves. Viņš radīja mūs pēc Savas līdzības, lai kopā pastāvētu mīlestībā un draudzībā, vienvārdsakot- attiecībās. Iesākt dienu Viņa mīlestībā, kas varētu būt labāks par to?




FOTO: / Garden Beauty / Galtonia Candicans / September / 2014 /

otrdiena, 2016. gada 9. februāris

pirmdiena, 2016. gada 8. februāris

Gars ir spēcīgs

Mūsu gars ir spēcīgs, bet miesa vāja. Kaut arī, ja tā labi padomā, tad visu var uztrennēt. Es reizēm aizdomājos, kā lai sevi norūda tik tālu, līdz tavs organisms, tavas rokas un saprāts spētu adekvāti reaģēt stresa situācijās. Man likās, ka stresa situācijas jau tieši ir tās, kuras notiek tik reti un tamdēļ rada stresu, neveiklību un nesapratni, ka tamdēļ to nevar norūdīt. Bet, apdomājot vēlreiz, saprotu, ka nav jau vajadzīgs atkal un atkal nonākt stresā, lai nākamajā piegājienā būtu drošaks un pārliecinātāks. Tāpat kā braucot ik dienas ar automobili, pieredze manevrēšanai, distances aprēķināšanai, bremžu ceļa un pārējo apsvērumu praktizēsanai, uzkrājas tik daudz, ka kļūsti daudz parliecinošāks vadītājs arī netipiskās situācijās. Ja atceries, ka pat tad, kad pirmo reizi veici, piemēram maksājumu internetbankā, arī biji nedrošs un baidījies sajaukt kādus ciparus, tad noteikti pēc desmitās reizes kļuvi pārliecināts. Tāpat ir ar miesu, kad pirmo reizi un pat otro reizi praktizēju gavēni, bija daudzas lietas, kuras nesapratu, ko drīkst, cik varēšu, ko teiks citi un tamlīdzīgi. Domas rosījās pa galvu. Bet pamazām, 1. dienas, 3 dienu gavēnis, 7, 21.- un tavs organisms jau zina ko darīt un lietas apkārt kļūst daudz pašsaprotamākas. Ir lietas, kuras ar konkrēto jautājumu atkārtojas, algoritms paliek tas pats. Neviens taču nevar noliegt, ka ja tev liktu pirmajās kristietības dienās veikt 40 dienu gavēni, tavs organisms varētu tevi arī nesaprast, tas varētu nebūt gatavs tādām darbībām, kas tavai miesai varētu beigties diezgan nelāgi. Mums nepieciešams meklēt un praktizēties pa mazām lietām, norūdot miesu uz pieticību, vienkāršību, pazemību un neatļaut tai visu ko tā vēlas, lai tā nepārņemtu visu, kas esi tu. Un Dievs ir žēlastības un mīlestības Dievs, Viņš vienmēr nāks tev palīgā par stipru klinti un atbalstu.




FOTO: / Textile Fashion House / Home / Self- Portrait / 2016 /

svētdiena, 2016. gada 7. februāris

Mans Kungs!

Kungs, Tava griba, vienalga kāda tā būtu, atjauno un pacel to, kas velna gremdēts, apmelots un zagts. Tēvs debesīs, Tava griba, lai notiek, kā debesīs tā arī virs zemes. Tava griba, lai pārklāj mūsu miesas gribu, vēlēšanos, kaisles un iegribas. Lai kļūstam mēs par spēcīgiem Taviem kalpiem, kas gatavi doties cīņā un uzvarēt, neskatoties ne uz ko, ne uz kādu sarūgtinājumu, neizdošanos, iepriekšējiem zaudējumiem vai ieroču trūkuma, Jo viss, kas mums vajadzīgs, jau ir pie Tevis un mums nav par to jāatbild vai jāsatraucas. Palīdzi būt gatavībā pret jebkādiem uzbrukumiem, neskatoties pilnīgi ne uz ko. Lai stāvot, dzīvojot šajā pasaulē, kur neapgraizītie, lepnie, ļaunie, suņi rej apkārt Taviem mūriem, Tavai drošajai pilij, lai mēs tajā justos drošībā - Tavas spēka un godības, Tavas izvēles un mīlestības, kā arī Tavas bezgalīgās žēlastības, nenovērtējamā- Tava Dēla upura asiņu dēļ mēs varam pastāvēt. Radi mūsos, atver mūsos, esošo Tavu garu, kas nāk kā uguns, kas pāršķeļ kā zobens, abās pusēs griezīgs, kas atdala jebkādu negodu un pāridarījumu. Tavs spēks kā pērkons, lai nodārd, kad Tu nāc palīgā saviem taisnajiem, kas lūdz uz Tevi, tic un paļaujas, kas ziedojuši sevi, savu laiku, hobiju, domas, intereses, darbu un attiecības, visu cik katrs spējis, lai raudzītos uz Tevi, Tavu varenību, pagodinātu Tevi, Tavu izvēli, lai ziedotos un pateiktos Tev, ka Tu esi tas valdnieks un ķēniņš mūsu, manā dzīvē, kam vienīgam es, pirmkārt, atdodu savu dzīvi, uz ko vienīgo es varu likt savu cerību. Un nav neviena, itin neviena, kas būtu kaut mazliet pielīdzināms Tavai varenībai, iespējām, spēkam un nenormālai pārdabiskai, neierobežotai un bezgalīgai mīlestībai, kādu, mēs cilvēki, vēl nemaz neesam ne redzējuši, ne aptvēruši. Mīlestībai, kas ir tik milzīga, ka ļauj mums atvērt acis no rīta, lai redzētu, kas ļauj mūsu prātam būt brīvam, sapratīgam, sajūtām, kas uztver katru mušas dīcienu un trauku šķindoņu, tāpat sadzirdēt otra cilvēka vajadzību, sirds saucienu, pat ja tas nav izteikts nevienā vārdā caur lūpām. Sajust otra noskaņojumu un izdarīt saprātīgu atbildi, katrā situācijā no tām. Tēvs, Tu esi mūs iedēstījis katru savā ģimenē, kurā augt, no kuras mācīties un tā pieaugt un pilnveidoties, ieraudzīt Tavu mīlestību šeit uz zemes. Paldies Tev Tēvs par mīlestību, ko man dāvāja un dāvā, vēl joprojām mana ģimene. Es pasakos, par tiem mirkļiem, kas pavadīti kopā, un to ir bijis diezgan, lai es nonāktu tur, kur esmu pašreiz un lai redzētu šīs daudzās lietas un piedzīvotu slāpes pēc Tevis, kas ir visvairāk nepieciešamā īpašība, ko iemantot - tāpat, tikpat liela - spēt novērtēt to milzīgo bagātību, ko esi devis, šos talantus, intereses, izzināšanas, pamanīšanas, satveršanas, kalpošanas dāvanas, ar ko esi apdāvinājis daudzās jomās. Milzīgs un nenovērtējams ir tas, ko Tu esi devis man, ar ko esi svētījis mūsu ģimeni kopā un katru atsevišķi. Tevi vienīgo es varu slavēt un teikt, jo neviens, pilnīgi neviens cits nevar un nav spējīgs uzņemties atbildību par to labo darbu, kas ir darīts pie manis, pie manas sirds attīrīšanas, pie katras dienas ceļa noiešanas,  - kā tikai Tu viens, tikai Tu Dievs vari būt šis Radītājs, kas prefekti salicis visu pa vietām. Pats radījis, pats konstruējis, pilnveidojis. Tikai Tu, mans Dievs, mans Mīļais, labais Tētis, līgavainis, pavadonis, padoma devējs, saudzētājs, skolotājs, pamācītājs, lūdzējs- Ješua, sargātājs un vienkāršs pavadonis manā ceļā, kad es sekoju Tev. Man nav līdz galam zināms, kāpēc Tu esi izvēlējies mani, bet mana sirds par to ir ļoti pateicīga, ka katru dienu, kad esi man blakus, Tu mani pieskati un Tavi eņģeļi vienumēr ir pie manis, kad tie pieskata, lai mana kāja nepieduras pie zemes, lai tās neatsitas pret akmeņaino pamatu, lai es stabili turētos eņģeļu spārnu vēdās, to drošības rokās. Kungs, tādu žēlastību, kādu esi pret mani parādījis, es neesmu pelnījis, jo neesmu nekā laba tāda darījis, pēc savas gribas, bet Tavā pamudinājumā tikai, Kungs. Bez Tavas žēlastības tāpat man neizdzīvot it nevienu dienu, jo tikai tā mani tur, tā ir tik spēcīga un milzīga. Kungs, es pasakos par to, ka Tu mani esi nolicis par to Sava mērķa piepildījumu, kur Tu mani sūti. Slava pieder un drīkst piederēt tikai Tev vienam vienīgam un nevienam citam! Ar mīlestību, ko Tu sauc manā vārdā! Amen!

sestdiena, 2016. gada 6. februāris

viss tik vien Viņam vienam vienīgam pieder

Es jautāju tev, vai es smags tad tev liekos? Vai savos pārdzīvojumos es cieši pie tevis tiecos? Bet likās man mirkli, esmu kluss un mierīgs, tik vien kā viens čuksts kā vienas smilgas lieciens. Es skatos tam pāri es ieskatos sevī, jel saki man mīļais vai tu redzi tajā sevi? Ir svarīgi saprast cik katrs mēs esam, cik tālu mēs ejam, lai satiktos abi, ka neatsistos pret otru ar sejām. Ne vienmēr ir svarīgi otru uzreiz saprast, jo zandales manas tik es iestaigāt varu. To ceļu, kas ejams, tik katrs viens pats ar sevi noiet var. Tu nevari pacelt, kas tev vienam nav domāts, tu nevari sacīt, kas otram nav sakāms. Lai cik daudz mēs saprastu, redzētu, ietu, mums katram par sevi ir jābūt, lai kur arī ietu. Es ieklausos vārdos, vēsmās kas iesan, un atkal un atkal uz priekšu tik iedams. Kur mērķis kur uzvara, es skatos ik dienu, cik atlicis sprīžu to zin tikai Dievs. Es uzdrīkstos klusēt, kad esmu pie Viņa, jo Viņš ir mans viss, kas vien tik man pieder. Un Viņam es atdodu visu, kas esmu, jo tas viss tik vien Viņam vienam vienīgam pieder. 

piektdiena, 2016. gada 5. februāris

mosties, arfa un cītara!

Tevī ir spēks teikt sev- mosties, un teikt - celies, celies mana sirds un dvēsele- slavē un pateicies par šo dienu, jo tāda tā būs tikai viena! Ir jauna diena, Dievs Savā žēlastībā mums sūtījis sauli, mēnesi un dienasgaismu! Viņš devis iespēju izlīgt, iespēju piedot, priecāties un kopā būt, vienkārši viens otram blakus būt. Gan vienam pie otra, gan pie Dieva, ap Viņu un Viņā. Es pateicos, ka man ir šī iespēja, apstādināt sevi darbos un paraudzīties, ka mēness spīd, redzēt, ka sals pārdabiski veidojis ledus kristālus uz loga rūts paša stūrīša, ka manas kājas ir gatavas iet dienā, iekāpt laikā, lai darītu lielos dienas darbus un pateiktos, pateiktos, ka visa ir tik daudz, jo Dievs dara tā un tā un vēl vairāk.





FOTO: / Landscape / november / 2015 /

ceturtdiena, 2016. gada 4. februāris

tuksneša garša / ntā diena /

Atrodos tuksnesī. Saule te zenītā, te pazūd tad svelmi pārklāj briesmonīgs aukstums. Tad liekas, ka nāves gars lidinās apkārt. Ir brīži. Ir visādi brīži, kad liekas, ka viss ir kā mironis. Tu atrodies mironī, sēdi tai iekšā. Tik aukstums bez iespējas atsildīt dots tev. Miris paliek miris. Bet, kad saulīte paceļas, tad prieks un liekas, ka pat nagi kļuvuši silti un apģērbā jūties kā skafandrā, kad sajūta tāda, ka sirds iekšienē pulsē no sevis darbības karstuma. Tad šķiet neviens ārējs to nespētu apstādināt itin nekādi. Varbūt pat šķiet, ja atstātu vienu pogu, tad tas izplūstu pa visu malu malām un manī tas nepaliks ne kripatas mazāk. Reizēm lienu kā uz vēdera pēc savas alumīnija krūzes, kura kā cietuma glābiņš slacina sprēgušās lūpas, un īslaicīgi sniedz mākslīgu spirgtumu, kas sajūtas kā mazam bērnam uzplaiksnījis milzīgs prieks. Un atkal ir dienas, kad ūdens kā vakardienas manna, kas ievākta, garšā atsit kā tārpi tās grauzītu. Gadās sekundes kā miriādes, kad bez ūdens es eju, kad laiki dzen laikus un man nav tanī vietas. Pēc garajām tuksneša dienām šķiet, ka visi locekļi, kauli, kā iekārti ādā, kas kopā tad turas. Šī brīnišķā āda kā glābiņš tad liekas, kā mūris tas šķietas, kas pilsētu apjozis cieši jo cieši. Un tajās reizēs, kad meklēju paegļa ēnu,  kur velētos atdust un talāk vairs neiet. Kaut zināms, ka ēna nav liela, tā neaizsegtu pat naga galu kaut vienu. Es zinu, ka reizēm tas noderīgs šķietams, lai tiktu pāri robežai dzīvot vai mirt. Tad saucu es uz to kā uz to vienu, kas palicis, atlicis kā glābiņa kripata viena, kā pēdējā diena. Bez zaudējumiem nav uzvaru, nav itin nekā, bez salauztiem kauliem nav atjaunotnes prieks ne dzīvības spars. Mirt, lai atdzimtu, kā saules lēkta ritms, kad diena nomaina nakti, kad nakti nomaina diena, kad cilvēks nomirst ik dienas, lai jauns atkal taptu, lai atdzimtu spēkā, kas viņā iekšā ir likts. 

cik maksā?

Cenas lielumu nosaka vairāki faktori. Viens no iespaidīgākajiem, ar ko salīdzināties, lai noteiktu lielumu `cik` ir laika attālums, ieguldītā laika vienība, vienvārdsakot jau noprotams, ka tur kur iesaistīts laiks un vairāk par pāris stundām vai dienām no savas dzīves, tad skatoties mūžības mērogos, neviens cilvēks nevar to nekādā veidā novērtēt. Uz zemes nepietiek līdzekļu, lai kādu nopirktu vai pārpirktu. / Taču neviens ar naudu nevar savu brāli izpirkt, nedz Dievam dot par viņu izpirkšanas maksu par nāvi. Ps 49:8 /Vienīgais. Mums pieder mūsu sirds, dvēsele, ko varam solīt. Es domāju, ka Ješua cena par mums ir vienkārši nenovērtējama. Cik skarbi apzināties, ka līdz galam neapzinoties mērvienības, mēs ar tām spēlējamies un atdodam to, ko patiesībā nezinām un pēc būtības neesam nemaz spējīgi aptvert, saprast vai apzināties. Skumji, kad esi maksājis ar visu, kas tev ir un otrs ne tik vien kā vienkārši atsaka, bet brutāli nepieņem. Vai esat kādreiz bijis situācijā, kad uzdāvinājis dāvanu, kas tev likās ļoti dārga, gan materiāli gan daudz darba stundu ieguldīts, un cilvēks to ar prieku pieņēmis, bet nākamajā dienā viņš tev piezvana un saka- zini, es nevaru pieņemt šo dāvanu un min savus argumentus un atnes tev to atpakaļ vai arī uzreiz atsakās to pieņemt, atzīdams par pārāk dārgu!? Kā justies, ko domāt? Ja esi velējies no sirds iepriecināt, tad no sirds jutīsies arī smagi satriekts. Ir gadījies dažādi, un es nedomāju, ka tas ir patīkami. Paskaties acīs tam, kurš par tevi samaksājis ar Savu dzīvību un tad saki, vai tu viņam tici vai netici un vai vēlies ieguldīt sevi, tik vien kā izmainot savu dzīvi, lai iepriecinātu savu Pestītāju, tādā veidā novērtētu Viņa samaksāto cenu par tevi. Lai izdodas! Viņš novērtēs, ja atzīsi Viņu!


FOTO: Home Party Table Serving / end of 2015 / Tangerines+ Cucumber /

trešdiena, 2016. gada 3. februāris

Atjaunoti Kristū / esmu pieņemts

Kā trešais no galvenajiem postulātiem, kas nepieciešams katram atjaunotam Kristus mīlestībā pieaugošam dievbērnam ir atzīšanas jeb 'būt pieņemtam' sajūtai gan garīgi gan fiziski. Saprast, ka neesi vairs atraidīts, nemīlēts vai kaut kādā veidā slikts. Dievs mani atzīst un pieņem tādu kāds esmu un paceļ mani jaunā atjaunotnes līmenī. Mana grēku nasta, ko esmu uzkrājis līdz šim un nesis sev līdz, tā tiek noņemta un apsegta, neitralizēta ar Dieva neierobežoto un pilnīgo mīlestību. Nav grēku, kas būtu parāk liels, lai tu, nākdams pie Kristus nespētu iegūt no tā brīvību. Dievs ir upurējis un ziedojis daļu Savas mīlestības, lai mēs dzīvotu un nebūtu vairs pakļauti pasaules varām, bet baudītu brīvību un drošību savā dzīvē. Amen!




FOTO: / Rain / Tukums / Home / 2015 / LU Botanical Garden / 2013 / Winter on Lake / Melnezers / 2016 /

otrdiena, 2016. gada 2. februāris

Atjaunoti Kristū / esmu drošībā

Kā vēl viens ļoti nozīmīgs cilvēka dzīves pamatuzstādījums, bez kura grūti iedomājama stabila, harmoniska dzīve ir iekšējā drošības nepieciešamība. Kā teicis Šidlovskis vienā no saviem darbiem "Slepenā kambara noslēpumi"- Ir tikai viens veids kā iegūt drošību. Tas nozīmē- uzzināt Dieva gribu". Tam pilnībā piekrītu, jo zinot Dieva gribu, mums vairs nav jābaidās vai jāšaubās par kaut ko, nepastāv vairs nekā, kas varētu to apstrīdēt. Jo Viņa griba stāv pāri jebkam. Pāri visām gribām un virsotnēm. Dieva  augstākās mīlestības, žēlastības un taisnības griba ir tik pilnīga un mieru nesoša, ka tikko cilvēks to satvēris un tai noticējis, tā nekādas varas to neatņems un miers iemājos arī cilvēka sirdī, garā, dvēselē un miesā. Dieva grāmatā izteikti daudzi apsolījuma apgalvojumi, kas iepriecina, ja tos iedēstām sevī, jo man nav dots bailības, bet spēka, mīlestības un savaldības gars / 2. Tim 1:7 /. Līdz ar Kristu es esmu apslēpts Dievā / Kolos 3:3 /. Vajadzības brīdī es varu saņemt žēlastību un apžēlošanu / Ebr 4:16 /. Tāpat es gribu katru iedrošināt sarunāties ar Dievu, pastāvēt ar Viņu sarunā un mēs saņemsim mums nepieciešamo drošības, miera, atzīšanas un pieņemšanas pamatu.




FOTO: / Work in Progress / Home Art Studio / 2016 /

pirmdiena, 2016. gada 1. februāris

Atjaunoti Kristū / esmu nozīmīgs

Atjaunošanās Kristū. Kas ir tās vērtības, kuras mēs iegūstam vienkārši par baltu velti, kā Dieva žēlastība mums apsola- ne ar darbiem mēs varam kaut ko nopelnīt, bet viss no Dieva žēlastības. Atjaunojoties caur Kristu, mēs atgriežamies tajā pat svētībā, kuras bija pieejamas Ādamam. Mūsu nozīmīguma, drošības un pieņemšanas prasības no dziļākajām cilvēciskajām dzīlēm ir tas, ko nepieciešams apmierināt, lai mēs savā būtībā justos kā dzīvi cilvēki. Saņēmuši brīvību Kristū, kļūstam patiesi nozīmīgi un īpaši Dieva acīs, svarīgi zināt, ka Dievs mūs vērtē citādāk kā mēs uz sevi skatāmies. Iegūdami līdz ar Viņu, mēs zaudējam nevērtīguma, neatbilstības, bezpalīdzības vai bezcerības sajūtas, jo mūs novērtē. Bieži, savās ģimenēs, sabiedrībā, attiecībās, no cilvēkiem, mēs nesaņemam šo vajadzību apmierināšanu, bet ticība un paļāvība, kas tiek veicinātas caur kristietības dzīvesveidu un domāšanu, var mūs pacelt un atjaunot, un tas sniedz mums cerību un realizēšanos praktiskajā ikdienā, tā kļūdami harmoniski, līdzsvaroti, apmierināti, priekpilni un mīloši cilvēki savā vidē, kurā dzīvojam un kurai kalpojam.




FOTO: / Home Art Studio / Creating Miracles / 2016 /