piektdiena, 2015. gada 30. oktobris

Rīta mirklis / arī tas atkarīgs no Dieva rokas


Vai tad tad nu nebūtu cilvēkam pats labākais, ka viņš ēstu un dzertu un ļautu savai sirdij baudīt visus labumus par savām pūlēm? Bet arī tas ir atkarīgs no Dieva rokas. / Salamans mācītājs 2:24 / Es esmu nonākusi līdz secinājumam, ka tik daudz kas ir atkarīgs no Dieva, un maz no mums, - es domāju, ka pa lielam, procesus aktivizē Pats Dievs. Bet tajā pat laikā, no mums ir tiešām daudz atkarīgs, spējam mainīt mirkļus, pamanīt lietas, pakļauties vai ietekmēt noskaņojumu, atmosfēru, attieksmi. Un tomēr, arī pat ne viennozīmīgi. No Dieva ir atkarīgs daudz un maz tikpat cik no mums daudz vai maz. Ne mūsu gudrība, bet Dieva Gars, kas darbojas caur mums. Ir labi tomēr būt tādam, kas ir vērīgi Dieva kalpošanas ikdienā, sadraudzībā un labprātīgā sekošanā Gara balss mīlošajām vibrācijām, kas stingri stāv pāri visam. Amen.

FOTO: Šis rīts darba vietas teritorijā / 2015

ceturtdiena, 2015. gada 29. oktobris

dienas vārds / atbrīvosi un jūgu nokratīsi


Svētības kad sadalītas un viss sadalīts, tad Ēsavs pacēla savu balsi un raudāja. Ko es vēl varētu tev dot?!! Runā, ka visa pasaule tika todien sadalīta, viss atdots. Vairāk nav nekā. Liktens no Dieva.., Īzāks tomēr Ēsavu ļoti mīlēja, lai kā būtu, .. bet cerība ir- tu sevi atbrīvosi! Tas nav uzsaukums, ka katrs var sevi atbrīvot, bet, .. uzsaukums, ka tad kad vairs lieka galīgi nav nekā, kad tēvs atdevis visu un atpakaļ solītais vārds neļauj neko paņemt, tad izskan pravietisks vārds- tu atbrīvosi!! Kad nekā vairs nav, vienmēr ir vārds, .. vārdam ir milzīgs spēks, es ticu, ka tagad kad dzīvojam žēlastības laikmetā, mums vispār ir grūti aizdzīvot savu dzīvi, ka mums vairs nepaliek pilnīgi nekā. Jo esam svētīti. Svētīti izejot un svētīti ienākot. Viss no Dieva, ne tikai liktenis, tavi vārdi, ko izrunā, darbi ko dari, domas, domas, sapņi, .. tu nedomā, ka vari atrauties kosmosā neviena nepamanīts. Tas tomēr kopumā ir tik labi.

FOTO: 3gadnieka pieraksti. Kāds var palīdzēt atšifrēt? / 2014

neaizmirsti uzlādēt baterejas


FOTO: Engures baznīcas kandelabrs / 2014

trešdiena, 2015. gada 28. oktobris

Rīta mirklis žēlastības

Katrs mirklis, kurā dzīvojam, kurā pastāvam, ir kā piesātināts ar dzīvības sulu, kā eļļas auglis, kā granāta ābols, pilns patiesu jūtu, prieka, pateicības, žēlastības, vērtīguma, cieņas, taisnības, nenovērtējamas mīlestības, atsaucības, bezbailības, riska, nē, risks neder, jo tam pretī kaut kas liels, kas mērīts pēc zaudējuma vai ieguvuma skalas. Ja dzīvojam patiesībā un taisnībā, tad jautājums ir tikai par dzīvošanu saskaņā ar mūsu draugu, Jeshua, ar pavadoni, ar Svēto Garu, ar visa noteicēju Dievu Tēvu, kas vada mīlestības valodā. Ak jel, slava Radītājam, par katru mirkli, ko ieelpot, apzinoties tā vērtību un cenu. Lai gavilē Ciāna, lai līgojas Libanona ciedra galotnes. Slava un Gods vienam vienīgajam un patiesajam, zemes un debess Radītājam. 

otrdiena, 2015. gada 27. oktobris

dienas vārds / ar manu teli


Kāda tele ir tev, ar ko tu ar savu zemi? Vai tā ir tavējā, vai kaimiņa, vai interneta aplikācija? Ko es ar to domāju? Kādus paņēmienus tu izmanto, lai sasniegtu mērķus? No kurienes smelies dzīvības vārdu? Šis ganāmais pulks ar telēm, kad visapkārt brīvi pieejams, kad atklāsmes, lūgšanas, vārda skaidrojums, pieejams - sakošļāts, atšķaidīts, sakratīts, izdekorēts, piegriezts pēc formas, krāsā, iepakojumā, izmērā, lietojams iekšķīgi un ārīgi... Vai varbūt tā ir tava tele- tavs personiskais laiks, kad pavadi saskarsmē ar Svēto Garu, sarunās, klusumā, jautājumos, atbildēs, Vārdā- lasot Bībeli, lūgšanās, gavēnī, pravietojot, aizlūdzot, iestājoties, pastāvot un .. saņemot sirdī, lai sirdī ierakstās, nevis uz plakāta lielveikalā garām skrejot, vējā vai no gaisa balona. Katram lai sava pieredze, to nevar aprakstīt vai izstāstīt, tas ir fakts, tik svarīgi lai tā tele arī var ko uzrakt, nevis tikai pagozēties un atzīmēties, ka tā tev pieder.

FOTO: LU Botāniskais dārzs, kaktusu māja / 2013

pirmdiena, 2015. gada 26. oktobris

Dienas vārds /


Paldies Dievam, Viņš ir nemainīgs. Lai mēs darītu, kā arī  mums sanāk, Viņš apžēlojas par mums. Tāpēc, es Viņu tik ļoti mīlu. Ja nebūtu šī apsolījuma, šī drošība par nemainīgo žēlastību, bieži vien, laikam bezcerība pārņemtu tautu. Tāpat, ja ņemam dalību kaut kur, tad dalība ņems sadraudzību arī ar mums. Tas priecē un palīdz iet tālāk uzvarēt jebkādu pagurumu, jebkādu mazticību, jebkādu vieglprātību, nevīžību. Paldies Dievam, Dievs ir nemainīgs.

svētdiena, 2015. gada 25. oktobris

Vai es redzu to, ko es redzu?!

Skatījos filmu ` The Secret Life of Walter Mitty`, tad pauzes starplaikā apdomāju, ka man pienācis brīdis, kad varētu sarūpet sev papagailīti vai kādu mājas minku, ko varētu vakaros kā ome paglaudīt, kad sēdēšu pie krāsns un .. sapratu, ka vēlās vakara stundās labāk atrastos Grenlandē vai uz kādas mājas jumta, kur dzertu karstu šokolādi un vērotu sarkano mēnesi. Tad ieslēdzu skatīties tālāk filmu, kurā ieraugu atbalss... Tas ir dīvaini. Tas notiek speciāli? Visur viss atsaucas, apkārt, katru dienu, vairākas reizes, 2, un 3, .. Kā filmā var būt uzrakstītas mans šī brīža domas. ???? Īstenībā, es sapratu, ka dienas sapņi notiek, kad nedzīvo pa īstam, bet kā sākt dzīvot pa īstam, es nesapratu. Ko darīt, ja tavi nākotnes kadri jau ir iepriekš nofotografēti un kāds tev tos ik pa laikam atsūta meilā zem kategorijas important!!!? Man ir samulsums. Jā, tā ir patiesība un neredzu jēgu to slēpt, es reizēm jūtos viena. Mēs katrs esam viens, atbildam viens katrs par sevi, mostamies viens, ejam viens, ēdam viens, jo neviens cits viens nevar to izdarīt tavā vietā. Tas ir tieši tikpat nenozīmīgi cik nozīmīgi. Tāpēc, es dzīvošu tālāk, kā Tas Kungs man būs un bija paredzējis. Paldies Viņam par to; Un vēl viena lieta no filmas. Reizēm nevajag visus mirkļus nospiest kadrā, lai atdotu tos citiem. Ja to darīsim vienmēr, - tā būs mūsu taisnošanās, .. bet mums nevienam nav nekas jāpierāda. Labākos kadrus neskaties caur kameru, bet izdzīvo sevī, jo tas ir domāts tev.


FOTO: online movie ` The Secret Life of Walter Mitty`/ Today 2015

sestdiena, 2015. gada 24. oktobris

One day

Living in my own tale
Don't wanna go out
Please say what You want
I will accept it
But please,
don't ignore me
I ask to may I love You
to admit it
to care of it
to love You a bit
Because of it possible
In my reality
It must be free for every who asks for it
Yes, is it possible
It's possible with my love in me
Who is living there a wild
In the end if possibility
Actually it is a miracle
But it's reality
Because of the end of an enemy
Those who is brushing You
This will end the light
Those star light will came
From heaven light
Yes, of because it's possible
I seen it in inside me
Because of living there
It's shines to You
Again and again
Darkness came as a dream in the night
Of life who is came upon me
It's possible for everyone
A groom is near
He's coming for his bride
And again- it's a miracle
3rd heaven is a reality
It's will became a name for us
There we will see
The true of stars
Those who is living there
Reason by a miracle
Above and around the everything
We will call it a miracle it looks like
To be a new reality
Because of love of The One
Will come the end of a enemy
It's a gift from Your heart
Who is praying each day for all of us
Until You will come.

piektdiena, 2015. gada 23. oktobris

Rīta mirklis / Dievs ir labs


Viss apvērsts, viss kā spogulī. Viņā ir viss, kas mums vajadzīgs. Gan labais gan sliktais. Vai mēs justu prieku, ja nezinātu, kas ir sāpes? Vai mēs apzinātos tumsu, ja nebūtu redzējuši gaismu? Vai gaidītu vasaru, ja nebūtu bijusi ziema? Vai justu slāpes, ja būtu padzērušies? Pretstati mūsos pašos, kas saistīti, jo ja tālāk ej, tad tas no kā aizej attālinās. Tas kļūst par tavu kontrastu. Tālāk no Dieva, tuvāk pie Dieva, tas rada kontrastus un veido pretrunas. Runai pretruna ir klusēšana. Klusums pret skaņu. Diena pret nakti. Ziemeļi pret dienvidiem. Rīti pret vakariem. Ziemeļpols pret dienvidpolu. labais pret ļauno. Vai varam tos atdalīt? Vai varam nebūt pretrunīgi? Vai varam būt vienpusīgi, viennozīmīgi un nekad nemainīgi? Ja izgaismotu kādu punktu, tad cits punkts paliktu tumsā, kad domātu par vienu, tad otrs tiktu klusēts, kad skatītos uz vienu, tad otrs paliktu neskatīts. Viss saistīts un neatdalāms. Mēs kā vienots, sarežģīts ornamentu elements, kas sastāv no miljons aspektiem, šķautnēm, rakursiem, kas kopumā veido lielos pretstatus, bet mēs paliekam tie paši.
Runā, ka debesīs neesot ēnas. Tad jau redzēsim.

ceturtdiena, 2015. gada 22. oktobris

Rīta mirklis / Es izglābšu


Varbūt kādam liekas, no kā jāizglābj, vai tad tas ir tik svarīgi, ka par to būtu jārunā atkal un atkal? Jā, būtu. Bībele māca, ka neviens nevar tikt glābts un aiziet pie Tēva, kā vien caur Viņa Dēlu, Jēzu Kristu. Ja tev liekas, ka nonāksi tuneļa galā un tad tev būs izvēle, kurp iet un tad nebūs vairs svarīgi, kā tu esi dzīvojis visu savu dzīvi, tad es ceru, lai tava dzīve nebūs bijusi veltīga. Es ceru, ka mana dzīve nebūs bijusi veltīgi nodzīvota un izšķiesta bez jebkādas saprašanas. Dievs dod katram izvēli: izvēlies dzīvību vai nāvi, bet labāk izvēlies dzīvību un tev, ja neesi iepazinis Kristu, tad tieši tagad tev ir jāizdara izvēle, ko izvēlēsies, dzīvību vai nāvi?

FOTO: Picture from Tekla Drawings Mistery / Screenshoot / 2015

trešdiena, 2015. gada 21. oktobris

dienas vārds / kas baidās


Stāsts par bailēm, par cilvēku un mazliet par Gideonu. Lai Dievs sagādātu glābšanu un neviens cits nespētu dižoties Viņa vietā, bija nepieciešams samazināt karotāju skaitu, kas dotos Dieva uzdevumā stāties pretī ienaidniekam. Pirmais, kā samazināt cilvēku armiju no 32. tūkstošiem uz 10 tūkstošiem, ir uzrunāt to bailes. Paliek tikai trešā daļa. Tas ir maz vai daudz? Pēc rakstītā var saprast, ka tas ir efektīvs līdzeklis, kas ne velti tiek izmantots cilvēku atdalīšanai. Lai cik tas neliktos dzirdēts vai stereotipisks, domāju, ka bailes ir viens no mūsu  ikdienas dzinuļiem, kas palīdz izvērtēt un pieņemt lēmumu konkrētā situācijā. Otrs paņēmiens, kas tālāk tiek risināts ir pievest šos 10 tūkstošus pie ūdens un skatīties kā tie dzers ūdeni, vai kā suņi laks, vai no saujas, vai nokrituši ceļos. Dievs izvēlas tos, kas lakuši no savas rokas un paliek 300 vīri. Kāds apsvērums šai atdalīšanai- vai Vārda pieņemšana vai kas cits, bet šeit domāju vairāk runāts caur simboliem un cilvēka iekšējo izvēli, kā katrs konkrētais indivīds pieņem un izvērtē lietas. Katrā ziņā ne mazāk efektīvi. Pirmajā brīdī liekas, vai tad tiešām cilvēki dzers no upes kā suņi noliekušies ar galvu ūdenī, vai tad viņiem nav tuvāk plaukstas ar ko pasmelties?!. Ja šādu, tikai Dievam zināmu testu izdarītu šodien, kā šodien cilvēki reaģētu, varbūt viss būtu otrādi, kaut pārējā aprakstītā situācija Gideona stāstā pilnīgi ne ar ko neatšķiras no mūsdienām. Protams, tas ir tikai pieņēmums.

FOTO: Kardamona sagatavošana / 2014

otrdiena, 2015. gada 20. oktobris

dienas vārds / nojaukt Baala templi


Kad aizstāvi, tad zini, par ko iestājies un ar ko. Kad kāds nojauc tavā teritorijā svešus pielūgsmes objektus, aizliedz doties uz mežu sarunāties ar koku gariem, stādīt pīlādžus pie durvīm, lai tie aizsargā, meklēt saikni ar milzu akmeņiem, saukt uz māju māju garus vai likt krustus vai pakavus par aizsardzību. Tad atstāj to šo nerunājošo dievu ziņā, kad tie tev tiek atņemti, lai tad viņi arī cīnās, ja tiem ir spēks, aizstāvi tos, šos kam pēc taviem ieskatiem ir vajadzīga palīdzība, kliedz un runā! Kas ir Baals? Simboliski, tas ir tas tavs jumītis vai ideja, kurai seko un saki, ka nevari bez tās dzīvot, jebkāds lozungs ko lieto kā dzīves galveno mērķi, ko pielūdz un dievini, bet tas nav Dievs, kurš tevi radījis un izvedis tavus senčus no Ēģiptes verdzības zemes. Tas var būt darbs, kad liekas ka bez tā tu nomirtu, vai gaļa, bez kuras tu nomirtu ja to neēstu, vai māja pie jūras, kas liekas tev ir viss, ko dzīvē esi gribējis sasniegt. Cilvēka bērns, pamosties un apdomājies kam tu seko un ko tu gribi aizstāvēt, sauc lietas īstajos vārdos. Kad tas tev tiek atņemts, vai tā nav tukša ideja par ko iestājies, vai kāda manta, kas nevar runāt ar tevi, kad tev ir vajadzīga atbilde un palīdzība?!

FOTO: Night in Sigulda / 2013

pirmdiena, 2015. gada 19. oktobris

dienas vārds / žēlastības mērs


Dieva uzticīgā žēlastība ir vienmēr pār mums, ap mums un mūsos. Pateicoties tai, mēs varam brīvi dzīvot, izvēlēties starp augļiem, kurus baudīt- dzīvības vai atzīšanas, laba vai ļauna. Žēlastības lietus līst gan pār labiem gan ļauniem, jo Dievs ir nemainīgs, jo Viņš ir žēlastība un mīlestība. Mēs varam būt tik laimīgi, ka esam atraduši un ieraudzījuši to, kas mūs ir radījis- mūsu Tēvu, un justies kā mazi bērni, kas mācās dzīvot un spert pirmos soļus, zinot, ka krītot mūs kāds satvers, zinot, ka pats skaistākais ir tieši darīt to, jo tas ir solis uz priekšu, un stiprina tas, ka redzam rokas, kurām pieķerties, jo zinām, ka tās ir žēlastības pārpilnas un mīļas. Apzināti domājošai personai, izvēlēties domāšanas veidu- `darīt, tāpēc, ka es varu`, nevis, nedarīt jo, `ja nu es nevarēšu`. Atceries, Dievs ir ar mums vienmēr!

FOTO: Mom`s lillium / 2013

svētdiena, 2015. gada 18. oktobris

Jehshua / namdaris

Nav teikts, ka Jēzus bija galdnieks, bet namdaris gan. Kāds pie tā var ņemt apgrēcību, pieminēdams izglītību vai iegūto amatu - kā Marka 6:3 Savā tēva pilsētā- Nācaretes, kad tajā laikā bija teikts- vai tad kas labs var nākt no Nācaretes ?!  Jāņa 1:46 Kā Jēzus tiem atbild- pravietis nekur nav mazāk cienīts kā savā tēvu zemē un savās mājās. Tajā laikā varbūt, lai būtu namdaris bija jāpārzina galdniecības pamatprincipi. Ja ēka tiek taisīta no koka un akmens, tad par koka daļām būtu jābūt lietas kursā. 1. Laiku 14:1 teikts, lai uzceltu namus, bija jāsūta namdari un galdnieki, kas spētu apstrādāt ciedru kokus. Kaut arī mūrnieki ir pieminēti, kas apstrādātu akmeņus namam, lai nostriprinātu to pamatus. Abi nepieciešami, neviens no šiem nav atmetams. Ēka nevar pastāvēt bez pamata un ne bez sienām. 1.Korintiešiem 10:1 teikts, ak namdaris ir tas, kas liek pamatus, bet cits ceļ ēku un katrs, kas ceļ, lai pielūko kā viņš to dara. Mana ikdiena iegrozījusies tā, ka sanācis mazliet iepazīties ar koku kā materiālu. Tikai tagad sāku saprast un aptvert, ko nozīmē koks kā materiāls, kādas tam ir īpašības, nozīme, kur un kā to varētu pielietot un kas vispār tas ir par resursu, ko Dievs ir dāvājis kā brīvi pieejamu un pavairojamu. Teikšu godīgi, tas ir pieklauvējies manā ikdienā tā, ka pat esmu jau iepirkusi vienu no kaltiem, jo sajutu sevī kliedziena balsi, kad nācās atdot testa kaltus un mājās būtu palikusi pilnīgi bez tiem. Iespējams, ka radīt ir viens no cilvēka iekšējiem uzstādījumiem, kurš sauc realizēties. Apzinos, ka cilvēks nav radītājs, kas spētu radīt ko nebijušu, bet šīs pamatlietas- izgatavot kaut ko, kas būtu lietderīgs, saprast, ka neesi atkarīgs no sistēmas, ka vari būt pats sava nama cēlājs, ne tikai būt par bankas sistēmas atbalstītāju, bet reāls noderīgs cilvēks, kas nebaro birokrātiju un nerealizējas uz citu pūliņiem un laba solījumiem. Sēdēt mājās pie televizora un paņemt kredītu priekš mikroviļņu krāsns nav māksla, bet saprast, ka mums apkārt ir viss nepieciešamais dzīvošanai un ar to pilnīgi pietiek. Saprast, ko nozīmē iedēstīt sēklu un sezonas beigās ievākt ražu; saprast, ko nozīmē nezāles starp derīgiem pārtikas augiem; saprast, ka laukā aug ziedi, zāle, kā barība dzīvnieciņiem; saprast, kas no apkārt augošā ir derīgs uzturam un kas nē; saprast, saules, dienas, nakts, debespušu ritmus, gadalaiku nozīmi un vērtību. Skatot no šī skatu punkta, izvertēt, cik lielu lomu es atdodu analizējot televīzijā rādīto, birokrātijas, politikas vai nodokļu sistēmu. Mums ir dots ķermenis, prāts un informācija, lai skatītos vērtētu un pieņemtu, kas mums der, nevis iegādātos visu, ko piedāvā akcija lielveikalā. 


FOTO: pirmais īstais eksperimentālais grebtais koka objekts / 2015

sestdiena, 2015. gada 17. oktobris

gada pārskats / ex 5775 /

IEVADAM
Tā kā bieži gados kadram otrā pusē, tad patiesībā foto ir ļoti maz. Varētu pat teikt, ka tas arī ir viss, kas ir. Var teikt, ka ja esmu kadrā, tad tas ir bijis nozīmīgs notikums :). Par to, kāpēc tagad atskaite un bildes?! Tāpēc, ka gads sākas ar piedzimšanu un beidzas ar nākamo dzimšanas dienu. Mans gads noslēdzas septembra beigās un šogad esmu savādāk skatījusies visam pāri pār savu pagājušo gadu un aizdomājusies par to, kas noticis, ko darīt tālāk, kas ir tas, kur es atrodos un kas ir kas manī. Manā skatījumā, pavisam nav slikti :) Kāpēc 5775? Tas ir gadskaitlis pēc Ebreju kalendāra, kurš šogad noslēdzās 15 septembrī, 15 dienas pirms mana gada beigām, 2019. gadā tas pat sakritīs ar manu dzimšanas dienu, un manu garīgo dzimšanas dienu. Izskatās, tas būs nozīmīgs gads priekš manis. Bet šobrīd stāsts par pagājušo 5775. Pāris kadri no gada, kas no abiem galiem vienāds.

SEPTEMBRIS / 26 / SALIDOJUMS
Salidojums Dundagas vidusskolā. Ir patīkami apzināties, ka ir lietas, ko iemāca dzīves skola, ka tās ir gājušas uz priekšu un rūdījušas mani kā personu un tajā pat laikā paskatoties 10 gadu soli, kopš skola vairs nav obligāts brīvprātīgs pasākums ar ne īpaši labvēlīgu gribu, tad jā, es tagad vairs varu nebaidīties un atzīt, ka skolotāji ir tikai cilvēki. Ticiet man, pagājis daudz laika un notikumu, kad dzīves pieredze piespiedusi iejusties dažādās lomās, lai spētu pateikt šādu vienkāršu secinājumu.
Kukurūza ir tāds joks no māsas, kurai tas kļuvis par pēdējā laika hītu. Salidojuma rītā, pa ceļam sanāca aizbraukt laukos pie klientiem un pēc pāris mirkļiem, arī mums ir kukurūzas kaudzīte, ko uzvārīt un apēst brokastīs.

SEPTEMBRIS /  / BĻODAS
Projekts- uztaisi bļodu, kas ir lielākā no visiem bluķiem malkas kravā. Projekts vēl nav īstenots, bet kokmateriāls ir pa pusei sagatavots- kāds brīvdienu rīts un miza nomizota un vēl darbiņš koka dizaina darbnīcā, blakus mājā, kur sazāģēt un apmācīties izgrebt kaut ko pēc akadēmiskiem priekšnosacījumiem.

AUGUSTS / DZIMŠANAS DIENA
Dzimšanas diena ne pašam mazākajam, bet otram mazākajam. Zirdziņi ir tāda bērnu sapņu lietiņa. Kāpēc gan neatbalstīt savējos un sarūpēt to, kas izskatās tik piemīlīgs, jo atgādina baltos sapņu ponijus, kurus var ķemmēt.

Darba kolēģu- puišu, inženieru, konstruktoru un citu biroja darbinieku- kolēģu bieds, kad es aizgāju uz cehu un iepazinos ar metināšanas aprīkojumu, tehnoloģiju, gandrīz nemaz teorijas, bet prakses un ļāvos pamēģināt sametināt kādu metāla gabalu. Kā lai saka, ja nebūtu foto materiāla, tad neviens nenoticētu. Es pat nezinu kāpēc, visiem jau vajadzēja sen saprast, ka esmu bīstama visās jomās un arī vēl pilnīgi traka. Ja tā atklāti runā, tad tēmā rasētājs, gada laikā, šis ir labākais notikums, kas ar mani noticis. Kā maiņas brigadieris izteicās- tagad tev ofisā būs daudz ienaidnieku, bet šeit tu vienmēr esi laipni gaidīta jebkurā laikā ar jebkādiem jautājumiem. Izrādījās pat, ka tā ir taisnība.

AUGUSTS / 30 / "LEIŠI" / DĀLIJAS
Lepojos ar savu krustmātes dāliju kolekciju, kaut arī neatceros cik, vai 300 vai vairāk šķirņu, bet LV iespaidīgākā un viskompetentākā gan. Man jau patīk tās, kas skaitās anemoņu formas, kaut viņai tās liekas tādas galīgi nekādas. Nu neko, par gaumi nestrīdas.

AUGUSTS / 15 /
Gada un citu gadu gaidītākais notikums, kad jaunie iestūrē laulības ostā. Radu būšana un tikšanās. Varbūt, ka arī mūsu dzimta nonākusi līdz klasikas- kāzās un bērēs. Tas tomēr ir atkarīgs no cilvēkiem, ir tādi, kas pulcē apkārt neatkarīgi no attāluma un aizņemtības. Jāizdzīvo arī šis periods, gan arī tas pāries. Viena no nedaudzajām bildēm kopā ar mammu. Viņai ne īpaši patīk bildēties. Es jau, kā redziet arī sekoju viņas pēdās.

JŪLIJS / VASARA
Blue moon mood un ķirši. Šogad atvaļinājumu izmantoju aizbraucot uz ķirsi. Ķirsī piedzīvoju 13. pilnmēnesi gadā. Šogad mēneši arī vairojas daloties, varbūt tāpēc bij ķiršu gads? Strazdi kā vienmēr ķirsī.

JŪNIJS
Jāņus tad, kad nav neviena Jāņa, jāpavada Ventspilī konferencē un naktis jāpavada ar kristiešiem sarunājoties un daloties ar Dieva lielajiem darbiem, jo tie nesvin pagānu svētkus. Šis gads bij izcils, minka sasaitēts jau kādu laiciņu, ... ir daži kaķīši kuri ļaujas darīt visu ko, īstas pieaugušo sapņu rotaļlietas.

MAIJS/ 16 / MUZEJU NAKTS
Ja ir nakts un nenāk miegs, tad jāiet pa muzejiem, un ja izrādās tā ir muzeju nakts, tad tur var redzēt un piedzīvot lietas, kuras dienā nekad nav redzamas. Mākslinieka pašportrets, kurš ļoti atgādina darba kolēģi no Dānijas. :) Tas ir Lars. Otra bilde vienkārši jautra glezniecības prakses ainiņa. Tas ir foršāk nekā gleznot klasiskās drūmās bildes, kuras bieži vien iedveš tikai bailes.

MAIJS / 01 / VELLO BRAUCIENS
Gadsimta brauciens Tukums-Dundaga. 91km. 4.stundas 20min. Gluži kā pēc google aprēķiniem iepriekšējā dienā. Izbraucu 5.no rīta un uz agrajām brokastīm biju klāt. Pēdējais posms- Talsi-Dundaga, ar riteni likās vnk šausmīgs, grubuļu un bedru dēļ. Atpakaļ neriskēju braukt, bij auksts un lietains. One way ticket to the moon reizēm labāks risinājums. Iesaku ikvienam izaicināt savu fizisko izturību.

APRĪLIS / 21 / DĀRZS
Ainavu arhitekta, dārzu un sapņu mīļotāja, bioloģiskā domājošā, sapņojošā es personā, sapnis realizējas 3m2 zemes. Lai kā nebūtu, bez tā nevar, ir skaisti pavadīt kaut nedaudz laika rušinoties pa dārziņu, vērojot kā aug tomāts un gurķis un viss pārējais. Augsti vērtēju īres dzīvokli ar pagalmu un dārziņu. Fotogrāfs darba laikā noķēris pavasara skatus dažādos rakursos un nodevis sevi nofotogrāfējot gandrīz savus pēdu nospiedumus.

MARTS / 25 / DĀNIJA
Darba komandējums uz "bāzi". Metāli un metāli un mazpilsētas atmosfērs ekskursiju starpbrīžos. Izteikts pārmaiņu notikums, kas ļoti iepriecē sirdi, jo ceļošana ir tāds jautājums, uz kuru ir grūti nereaģēt. Kaut pāris dienas, bet rasētāju un instruktoru kolektīvu tas saliedēja ļoti pozitīvi un atmosfēra darba vidē spēcīgi izmainījās. Paldies kompānijai, kas devusi iespēju man strādāt kopā ar tādām personībām, attieksmi un atmosfēru. Kaut reizēm puišiem nākas man šo to pastāstīt vairāk, es ceru, ka viņi to neuztvers kā apgrūtinajumu, bet kā lielisku iespēju padalīties ar savām zināšanām, lai mēs katrs būtu izglītojies un sabiedrība kopumā pa vienam vien, pieaugtu zināšanās par lietām un procesiem, kas norisinās apkārt mums.

FEBRUĀRIS / 15 / DZIMŠANAS DIENA
Viena no radinieku kopbildēm, kādas nebij manītas jau kādus 20gadus. Kaut arī kadrā nav visi, kurus gaidījām, bet tas arī  nav tik nozīmīgi, jo nebija izvirzīts kā tikšanās galvenais mērķis. Laiks iet un laiki mainās, kāds apstājas un kāds tālāk iet. Prieks, ka jaunie izauguši un atraduši savu dzīves mīlestību un savieno savas dzīves vienotā telpā. Dāvanā glezna no savējo radošo ieguldījuma. Mūsu ģimenē gandrīz visas meitenes glezno, tas priecē. 

piektdiena, 2015. gada 16. oktobris

Rīta mirklis / zvaigžņu cīņa


Kā iepriekš tekstā iespējams lasīt un no konteksta noprast, ka Kungs pats izveda karu pret Siseru, ka Viņa griba bija atsvabināt Israēlu no vajāšanas. Sanāk, ka zvaigznes ir daļa no Dieva valstības, tās var karot, tām ir griba kā pašam Dievam. Ja apzināmies, ka zvaigznes ir mums visapkārt, tad kā gan mēs varētu iedomāties būt atdalīti no Dieva vai teikt, ka nezinām, kur Viņš mājo?

FOTO: Berlin / 2010

ceturtdiena, 2015. gada 15. oktobris

Rīta mirklis / trūkst varoņu

/ Soģu grāmata 4; 5:1-13 / Tautai trūka vadoņu un tā joprojām darīja to, kas bija ļauns Tā Kunga acīs. Tanī laikā Dievs ielika soģus, kas  varētu atsvabināt tautu no laupītājiem, bet arī saviem soģiem tie neklausīja un netikli dzinās pakaļ citiem dieviem un pielūdza tos /Soģu 2:16, 18 /. Stāsts par Deboru, kura arī bija soģis, pēc konteksta redzams, ka tas ir pozitīvs tituls, kurš deva padomus deva taisnību un pravietoja. /4:4 / Israēlas bērni pie viņas griezās pēc taisnības. Var teikt, ka paradoksāla situācija, jo apkaitināts Dievs savai tautai uzsūta vajātāju Kānaāna ķēniņu, kas vajā tos 20 gadus un  varens varens ir, jo tam bij 900 dzelzs kara ratu. Domājams, priekš tiem laikiem, un arī varbūt mūsdienām, tas bija iespaidīgs skaitliskais pārākums un Bībele šur tur apraksta cilvēku bailes un bijību pretstatā šim kara aprīkojumam. Tātad, Debora pravieto uzvaru Israēlam ar Naftaļa cilts pēcteci Baraku kā izvirzīto karapulka vadoni. Bet, ir bet, kaut arī praviete, sieviete, Baraks saka, lai tad viņa nākot arī līdzi, citādi pats nemaz neiešot. Kāpēc tā, kam viņam vajadzīgs, lai pati soģe ietu viņam līdzi karā? Viņš pat apšaubot viņas izteikto vārdu, neko daudz nepanāktu, ka viņa būtu tam blakus. Neticība paredzētajam? Varbūt viņš ticēja viņai vairāk kā sev? Bet tas jau itkā būtu tikai normāli, ja pats būtu nepārliecināts, tam jau ir doti šie cilvēki pravieši un soģi, lai stiprinātu un iedrošinātu pārdabiskajā, ne tajā kas ikdienišķs vai pilnīgi ierasts. Sievietes loma šajā situācijas modelī- papildus tam visam, Debora saka, ka šis karaspēka virspavēlnieks tiks nodots sievietes rokās un viņai piederēs goda balva. / 4:9 / tālāk lasot redzams, ka šī sieva, kas kenieša Hebera sieva, iedur Siseram caur deniņiem telts mietiņu ka tas mirst. Divējādas sajūtas lasot šādu pastāstu. Cietsirdīgs risinājums, pirms tam, sagaidīts un aicināts sievišķīgā drošībā, viņas teltī un tad lauzta uzticība to nogalinot. Pāri visam, Dieva jau iepriekš paredzēts risinājums, ko pravieto Debora. Tātad, sanāk, ka tajā bija Dieva griba. Kaut kādā veidā, tas noteikti atsaucas uz mūsdienām, uz jezabeles garu uz matriarhātu, feminismu, ekumēnismu, globālo dzimumu līdztiesību, jeb vienkārši runājot uz sieviešu vadīšanas posmu. Jau sākumā pieminēju teikumu, ka tautai trūkst varoņu, liekas dīvaini, itkā Dievam nav problēmu atrast un nolikt cilvēku, Viņš taču tā dara diezgan bieži, pat Baraks tiek nolikts vest 10 tūkstošu karaspēku, bet līdzi viņam iet sieviete par nodrošinājumu un goda balva arī jāatdod sievietei. Interesants domu gājiens, itkā teksts pats norāda uz Barakas nepārliecinātību, kaut viņš arī spēcīgs vīrs, kas vīra vietā un spējīgs motivēt 10 tūkstošus vīru un cīnīt uzvaru. Kas ir ar mūsdienu vīriešiem un sievietēm? Kam pieder kura īpašības un kurš spēlē kura lomu? Pirms 100 gadiem nebij ārstu, juristu, mehāniķu vai rasētāju, nevienas sievietes, bet šodien? Kaut soģu grāmata saka ka tanī laikā jau sievietes parādīja varu ar mērķtiecīgu taktisku ienaidnieku neitralizēšanu. Nesen lasīju grāmatu par varu vīriešu rokās un tur bija apraksīts manis skartais temats, ka mūsdienās vīrieši ir aizrāvušies ar materiālo labumu uzkrāšanu un baudas meklēšanu. Vīrieši sākuši vairāk prasīt nevis radīt, kas būtu viņu īstwnais uzdevums. Kaut materiālā pasaule ir sievietes valstība. Šīs vīriešu lomas- ārstēšana, dziedināšana un mācīšana vairs netiek uztvertas kā dzīvesveids, bet gan kā profesijas, un kā līdzeklis naudas pelnīšanai. Tas viss ir iemesls šodienas situācijai. /Sela/ Tālāk, 5. nodaļa ir Deboras dziesma, kad šie ar Baraku uzvaru dziedāja. Vai tik atkal man gribas teikt ar Salamana vārdiem un nav nekā jauna zem saules, kas nebūtu jau reiz bijis...

trešdiena, 2015. gada 14. oktobris

Rīta mirklis / ir kāds, kas nav izdzenams

/Soģu grāmata 1:27-36 /. Tautas, kuras Israēlam neizdodas pilnībā iekarot, un katras no 12 dzimtām vairā vai mazāk saglabā savā teritorijā kādu no ienaidniekiem. Kopumā liekas mazliet dīvaini- iegāja apsolītajā zemē, saņēma spēku, kad karu izved pats Kungs, norādījumi visos jautājumos bija nepārprotami un vienkārši, bet tik un tā ienāca viņos kaut kāda nepaklausība un neizdarība. Mans secinājums, pārskatot lasīto- jā, Dievs ne vienmēr noņem mūsu problēmas un tas pat liekas godīgi un vajadzīgi, bet Viņš pilnīgi vienmēr parāda ceļu kā iziet. Vecā Derībā šis vara čūskas tēls nehuštans / 4 Mozus 21:4-9 /. Jaunajā Derībā Jēzus pamāca, neraujiet nezāles no labības lauka, ka jūs neizraujat arī labo. Jā, Dievam ir sava taktika un Viņš arī zina labāk. Mēs bieži gribam daudz vairāk kā saprotam. Bībelē teikts, ka Viņa tauta iet pazušanā savas nezināšanas dēļ. Reizēm maz mēs saprotam un redzam uz priekšu. Katrā ziņā svarīgi vienmēr meklēt Dieva balsi un nepagurt uzticībā Viņam. Atgriežoties pie soģu grāmatas, es domāju, labi vien ka viņiem tā sanāca ar šiem pāris noteiktajiem svešiniekiem, kurus viņi nespēja izdzīt vai nogalināt no sava vidus, tā atklājot ka esam tikai cilvēki, kā arī lasot tālāk vai jau iepriekšējās grāmatās, tiek dota tālāka virzība stiprinājumam, kas saka: kad viņi pieauga spēkā, tie paverdzināja savus ienaidniekus un kāds pat izdzina tos. Ne visu ir iespējams uzvarēt uzreiz, bet ir iespējams pieaugt un valdīt pār savām problēmām vai virzīt tās, kur tās vairs nav par traucēkli. Dievs ir nemainīgs savā rīcībā arī šodien. Cerības stiprinājums, ko dod Dieva Vārds, pastāv šodien un mūžīgi.

otrdiena, 2015. gada 13. oktobris

Rīta mirklis lūgšanai /

Lai varētu es brīvi teikt- Labrīt Svētais Gars, man nepieciešams saprast, kas esmu es un kas esi Tu. Atver Kungs man prātu, ko esi man devis, atver, ka esmu redzīgs un dzirdīgs, ka Tavi klusie vārdi, ko runā uz manu sirdi, lai tie neizšķīst starp skriešanu no darba un došanos pusdienās, bet dari mani spējīgu tos satvert un sekot Tev, Tavai balsij, kas vestu mani pa patiesības ceļu, ka taptu es zinīgs kā sekotājs un paklausītājs. Es Tev lūdzu, mans Dievs, māci mani apstāties šajā skaļumā, apstāties, lai spētu iet tālāk, lai mantas un saistības ikdienā nekļūtu man par neatmetamu nastu. Palīdzi man neatšķaidīt Tavu vārdu, ka tas kļūtu kā auksta cukurota tēja drēgnā dienā. Es lūdzu, atklājies man ar savu vaigu, lai saredzu to ik dienas un dodos kā redzīgs pēc Tevis un zinīgs, ka vienīgā balss, kas izskan manā sirdī ir Tava mīļā Svētā Gara balss.

pirmdiena, 2015. gada 12. oktobris

Rīta mirklis / nesaejaties ar citām tautām

Kā sacīts Jozuas grāmatā 23: 7-8, kur Jozuas pamāca nesaieties ar citām tautām, kurām citi dievi, kas nepazīst to vienīgo, kuram tu esi ziedojis savu dzīvi, pie kura ciltskoka zariem esam piepotēti, kas dod mums spēku, kas līdzinās tam, kad viens vienīgs spēj vajāt tūkstošus / 23:10 /. Nesaprecēties ar tiem, kas nezin šādu Dievu, kas netic šādam spēkam, kas nenosauc to vārdā. Mūsdienās ir viegli atšķirt šīs citas, šīs pārējās tautas, mūs katru, kas esam, kam piederam, kam ticam. Paradokss, bet pat laikmetā kad esam imūni pret daudzām lietām, kad daudz ko sevī neatpazīstam, kad pārpilnība ir it visā, bet uzsākot sarunu ar jautājumu- kādam Dievam tu tici šajā dzīvē un kam velti savu dzīvi, tajā mirklī, mēs kļūstam kā mazi bērni un mūsos ir redzams pilnīgi viss, ko par to domājam. Šis viens jautājums par Dievu, tas ir tik patiess, ka nekāda ne dzimumu maiņa, ne situēts darbs, ne māja pie jūras, ne alkohols, ne meikaps, nekas nespēj noslēpt tavu patieso piederību un tam ko tu par to domā. Tāpēc, tie, kas šķērsojuši Jordānu un ir kaut cik godīgi pret sevi, sapratīs, ko nozīmē nesaieties, neņemt meitas par sievām, lai neapmaldītos, lai nepiedauzītos un lai nepazaudētu to, par ko mūsu tēvi ir cīnījušies un lai spētu saglabāt mūsu sirdi, garu un dvēseli šķīstu tīru un neaptraipītu.

piektdiena, 2015. gada 9. oktobris

rīta mirklis / Dievs dara kārtīgi un līdz galam

Turpinot lasīt Jozuas grāmatu, kad teikts par Jozuas, ka viņš bija kļuvis vecs un stipri gados. / 13:1 /. Bet tālāk sacīts, ka palicis stipri daudz zemes, kas Israēlam jāiegūst īpašumā un itkā Dieva balss runā, kas vēl jāizdara, tev vēl tikai jāsadala Israēlam par īpašumu, bet izdzīs šos ļaudis pats Kungs. / 13:6 /. Rodas sajūta, ka Dievs kad dara un ir iesācis darbu pie kāda cilvēka, tad viņš to arī pabeigs. Ja plāns ir sadalīt zemes, tad tas notiks tik intensīvi cik nepieciešams. Es domāju, ka Jozuas bija aizņemts cilvēks visu savu dzīvi, ko bija kopā ar Kungu. Dievs dara milzīgas lietas un lieliem gabaliem, ja atmoda, tad uz visas pasaules, ja kari, tad pa lielam puse planētas to skar, ja cilvēku pārrakstīšana,tad visā tautā kā Jāzepa un Marijas laikā, kaut pēc būtības, tas viss ir nepieciešams viena cilvēka dēļ. Kā lielās tā mazās lietās Dieva darbi ir pamatīgi un līdz galam, pat varbūt, kad tev jau liekas ka esi vecs un stipri gados un šķiet ka savu esi izdarījis, Dievs vēl nav padevies, jo runa jau nav par tevi un taviem darbiem, bet par to, kurš jau pasauli ir uzvarējis.

ceturtdiena, 2015. gada 8. oktobris

Rīta mirklis

Es lasu Jozuas grāmatu un liekas kari, vieni vienīgi kari. Kas gan tajā var būt interesants? Bet viņa dzīve, kur panti saka, ka Jozua ilgus gadus karoja pret šiem ķēniņiem /11:18/  un tad bija pienācis brīdis, kad visus pēc kārtas, visus sakāva, kopā 31 ķēniņš, kā Tas Kungs bija pavēlējis Mozum un Mozus Jozuas. Līdz visa zeme tika ieņemta. Tā laikam ir, ka savs laiks karam, savs mieram. Tāpat, savs laiks mīlstībai un savs naidam. Ziniet, kas mani izsit no iekšējā līdzsvara?! Manai sirdij saistošu cilvēku izteicieni, ka mīlestība nav tik svarīga. Varbūt, ka tā ir sieviešu un varbūt, ka tā ir arī emociju sadaļa, bet es zinu, ka tā ir arī Jēzus sadaļa. Mīlestības evaņģēljs, miera evaņģēlijs. Bez mīlestības viss sabrūk. Man liekas, ka vienīgais un patiesais un visspēcīgākais spēks, kas satur kopā un ir pozitīvs ir mīlestība. Bez tās mēs sairstam un neesam vairs uztverami, mēs neesam vairs aizķerami, bet slīdam cauri caur pirkstiem. Es domāju, ka tas ir tīkls, ar ko mūs zvejot, bez tā jūrā pēc ēdamā nav jēgas braukt. Cik tu vari izzvejot jūras vidū ar kailām rokām? Es nezinu, man liekas, tur tikai tu pats vari kļūt par barību. Varbūt daudziem tas liekas nepopulāri kļūt par dvēseļu zvejniekiem, bet mani tas saista un pēc cilvēciskiem novērojumiem, es redzu, ka bez mīlestības spēka nekas nevar izdoties. Kas vēl mani šorīt uzrunāja, ir teikums par to, ka viņa tevi meklē tikpat ļoti kā tu viņu.  Skatos caur sevi. Mans prāts noskenē mani par šo jautājumu. Un ja nu tā ir taisnība. Un es domāju, ka ir. Tad es esmu apmierināta, tas manās acīs dod vērtību. Ja kāds būtu izgājis kaut cik, cik es un saprastu mani kaut mazliet, bet pa īstam, tad es būtu laimīga pavadīt ar šo cilvēku šos pāris mirkļus kopā, cik mums paredzēts uz šīs likumsakarīgās, kariem un mīlestības pārpilnās zemes.

trešdiena, 2015. gada 7. oktobris

dienas vārds / ko Dievs modina


Es neslēpšu, ka man patīk doma, ka Dievs modina garu, ka viss ir atkarīgs no Dieva. Varbūt tā nav, varat apstrīdēt, varat oponēt un iestāties, ja jums labpatīk. Man, kā mazajam mājas kristietim, patīk būt atkarīgam no kāda, patīk piederēt kādam, ir patīkami apzināties, ka neesmu viens atstāts uz planētas zeme, ka tikai reizēm šķietas maza, bet patiesībā ir tik nezināmi un neapzināta liela, jo cilvēka prāta informācija nespēj pat aptvert, kas notiek ar cilvēku pašu, kur nu vēl zvaigžņu sistēma, zeme vai jūra. Man patīk saprast, ka Dievs ir tas, kurš pamodinājis mani dzīvībai un tas nav manis nopelns, vai mana ticība vai darbi. Patiesībā, es saprotu, ka mani pūliņi ir dziļi ieslēpti Dieva Visuvarenajā gribā, ka grūti būtu vispār pateikt, kur sākos es un kur beidzas Viņš. Atmodas, revolūcijas, laikmeta iezīmes, kopējais sabiedrības viedoklis, lielā politiskā savienība, doma un iekārta, vairāk vai mazāk, ko viens cilvēks nevar ietekmēt, es domāju, to pieskata un virza dievišķā matērija. Jā, ir cilvēks, viens cilvēks var ietekmēt, tā saka Bībele, tā dod mums cerību katru dienu, bet Dieva dēls jau ir paveicis nepaveicamo un mums jāiemācās pieņemt visu kā ir, jo lūdzam, lai notiek Tavs prāts, lai nāk Tava valstība, kā debesīs tā arī virs zemes.

FOTO: Wild Nature / 2011 /

otrdiena, 2015. gada 6. oktobris

dienas vārds / dzenieties pakaļ ienaidniekiem


To neviens nevar pateikt no malas, kad rīkoties un kad nē, tas jāsadzird katram pašam savā sirdī. Meklēt Dievu savā dzīvē un meklēt Viņa atbildes, pamudinājumu tieši tev kas vajadzīgs. Es zinu vienu, ja iznācis ir pretinieks vajātājs, tad vislabākā aizsardzība ir uzbrukums. Nostājies pretī, nebēdz no tā. Es katru rītu ceļos un jautāju sev- vai ir kaut kas, kas man traucē celties un iet? Kas ir tas, kas dod man sajūtu, ka negribas iet uz darbu? Vai tie ir mani neizdarītie darbi, vai tās ir bailes kaut ko pazaudēt, vai tie ir kolēģi, kuri mani nesapratīs, ka kāds smiesies par manu neizdarību un pat ja tā būtu, ko gan es varu zaudēt? Kas ir trakākais, kas ar mani var notikt? Vai es šorīt baidos no kaut kā? No kā? Es sevi izmeklēju un saku- labi, lai notiek pats trakākais, kam jānotiek, es tāpēc nebūšu tas, kurš bēg no sava ienaidnieka. Pēc būtības jau vienīgais traucēklis ir manis paša bailes. Bailes būt apkaunotam, bailes tikt pazemotam, par nezināšanu, par nesaprašanu par neatbilstību kaut kam. Es pat nezinu, kas cits varētu būt par iemeslu kā bailes kā negatīvais faktors. Es domāju, slinkumam ir tas pats pamats kas bailēm. Varbūt bezjēdzība ir zem slinkuma, es nezinu, kad mani piemeklē slinkums, tad saprotu ka es sev dodu atlaides. Ko nozīmē atlaides priekš manis- motivācijas sadaļa. Kad neredzu, kam tas viss, tad jāsaprot, kur ir problēma, kam es dzīvoju, kam es ceru, kam šis ceļš ir paredzēts. Es tomēr, pāri visam redzu tajā visā Dievu, kas radījis mani ar speciālu mērķi, nekas nav nejaušs, bezjēdzīgs vai nesakarīgs. Galvenais to atrast sevī un savās attiecībās ar Svēto Garu. Labrīt Svētais Gars! Laiks doties uz darbu!

FOTO: Durbes pils / 2013 /

pirmdiena, 2015. gada 5. oktobris

dienas vārds / atgriezušies grēcinieki


Pasaule ir tāda kāda tā ir, sociālie mediji liecina par daudz negatīvām lietām. Es pat nedomāju tos gadījumus, kad žurnālisti kaut ko izsaka, bet ko mēs paši par sevi izliekam publiskai apskatei. Kādas ir vērtības mūsdienu sabiedrībā? Ko domā, katrs indivīds? Uz kurieni katrs ejam? Kas ir svarīgs katram uz šo dienu? Manā sirdī atsaucas apraksts par pazudušo avi, kur Jēzus saka- "Es jums saku, tāpat būs lielāks prieks debesīs par vienu grēcinieku, kas atgriežas, nekā par deviņdesmit deviņiem taisniem, kam atgriešanās nav vajadzīga." Ko nozīmē taisnais, kam nav vajadzīga atgriešanās? Vai tas ir mūsdienu taisnais, kuram patiesībā tieši  ir vajadzīga atgriešanās? Par to jau Jēzus runā!! Taisnais, bet, .. un bet visam pāri ir `bet` argumenti. Tad man liekas, ka laiks atgriezties atpakaļ, laiks sākt mīlēt un nenosodīt grēciniekus, kuri vismaz neizliekas, ka ir vai nav grēcinieki. Atzīt, ka neesi augstāks par to, kuru nicini, ka neviens, lai neiedomājas, ka ir augstāk par otru. Runa nav par citiem, jo es nezinu katra dzīvi, domas un patieso motivāciju, bet Dievs, es lūdzu, lai es pats nekļūstu atmetams.

FOTO: Inside gardem miracle / 2015 /

piektdiena, 2015. gada 2. oktobris

dienas vārds / tavs glābējs


Ir viens glābējs, ir viena pestīšana, ir cerība. Nav iemesla nebūt. Jo, Jēzus, kurš ir pestīšana, ir dzīvs. Dzīvāks par dzīvajiem uz zemes. Jeshua ir bezgalīgs, kam nav nekāda ierobežojuma. Viņš nav pasaku, nostāstu vai teiku tēls. Pat ne dzīva leģenda, jo Viņš nav beidzies. Viņš arī nav nostāstu varonis un kaut kur itkā darbojošs brīnumdaris. Viņš ir šeit un tagad. Viņš redz, ka es tagad rakstu šīs rindas. Viņš redz, ka tu tagad lasi šīs rindas. Viņš zin, ko tu par to visu domā. Viņš zin, ko tu tūlīt darīsi. Noticēt, ka esmu kopā, ka dzīvojam viens, ka Viņš sniedz atbildes, ka Viņš IR. Ak, kā man ir paveicies, ka mana sirds ir mainījusies, kad ļāvu Viņam dalīties ar savu dzīvi, ka ļāvu Viņam kļūt par manu draugu, ka ļāvu, lai Viņš paskaidro uz visiem - kāpēc. Pēc visām atbildēm, man kļuva vieglāk saprast un uztvert visu apkārt notiekošo. Viņš māca mani dzīvot tagad, ar mūžības plānu. Es par to varu būt tikai laimīgs. Kāpēc gan ne? 

FOTO: Acāliju expozīcija / LU Botāniskais dārzs / 2013 /

ceturtdiena, 2015. gada 1. oktobris

dienas vārds /


Mīlēt to, kas mīlams, būt tur, kur nepieciešams. Savā laikā, lai raža un nepieķerties tai. Nekam nepieķerties. Lai sirds, savos dziļumos ir brīva. Es zinu, ka tas ir jāmācās un jāierauga situācijās,  kuras pašas par sevi notiks tavā priekšā. Amen!

FOTO: Imanta / Rīga / 2013 /