Viņš nāca liecības dēļ, lai liecinātu par gaismu, lai visi ticētu caur viņu. Jānis liecina par Viņu un sauc, sacīdams: Šis bija Tas, par ko es sacīju: kas pēc manis nāks, Tas bija pirms manis, jo Viņš bija agrāk nekā es, / Jāņa evaņģēlijs 1:7, 15 /
Svarīgi ir tas, kas bija vispirms, kas bija iesākumā. Caur viņu. Ne viņam, bet caur viņu. Jo no iesākuma viss bija labs un Dievam patika. Iesākumā bija vārds. Vārds, pēc būtības, ir skaņa. Noskatoties filmu 'August Rush' un Sinfoniettas Rīga un ziemeļu klarnetes koncerta iespaidā, es sāku apzināties, cik skaņa ir nozīmīga. Cik izpildītājs ir nozīmīgs. Orķestris. Atšķirīgi mūzikas instrumenti. Skaņdarba autors spēj salikt kopā tik dažādus raksturus, bet tas nerada kaut ko atsevišķu, bet gan kopīgu vienotu skanējumu. Talants, bet nolikts pareizā vietā, rada vienotības kopumu. Salīdzinot ar kori vai solistu, kurš izmanto balsi un vārdus, virza klausītājus, bieži neatstājot tiem izvēli, tāpēc man atvērtāks žanrs šķiet kamermūzika, ko bieži uzskatu par augstāku. Atrodoties klausītāja krēslā pamanīju atziņu, ka priekšrocība ir plašumā, kam domāta šī skaņa bez vārdiem. Visu veidu nacionalitātes un piederības cilvēks var baudīt, nebaidoties kaut ko pārprast,jo šeit nepastāv valodas barjeras. Tad es notvēru sev līdzību, ka skaņa- Tas ir kā Dieva Vārds. Tas pat sarakstīts vienā grāmatā priekš visiem. Bībelē. Visas pasaules nācijām un visiem iespējamiem vecumiem. Bībeles Vārda līmeņi neierobežo pilnīgi nevienu, kaut nenoliedz to, ka tā rakstīta dažādiem dziļumiem, kas ieslēpti viens otrā un ir pilnībā neizsmeļami. Un tas bija pirms mums, pirms visa. Savā veidā var teikt, kā Andris Dzenītis teicis- nosaukt kādas skaņas sinusoīdu pirmskaņu jeb kā pirmgrēku. Ja vēlaties, jebkuru tīru vai mazāk tīru skaņu 'kopābūtne' un savstarpējas - grēcīgas vai mazāk grēcīgas attiecības.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru