trešdiena, 2015. gada 25. novembris

sekoji Man tuksnesī


sekot tuksnesī. Oho,.. nezinu kā citiem, bet manī šie vārdi sakustina kaut ko dziļu. Dziļu patiesību. Kad tikko piedzimstam, tad esam gatavi iet jebkur, pat tuksnesī, tāpēc daudzi apgalvo, pēc atmiņām, tad gan es degu, tad gan es gāju, man bija vienalga ko domā parējie, bet.. ja esi izteicis šīs frāzes, tad varētu saprast, ka šobrīd vairs tāds neesi. Galvenais, lai tas neizskan pārāk bieži, citādi varētu noprast, ka esi apstājies un tā vairs nav vienkāršī liecība. Bet arī par to nesatraucies, jo ja pamanīji, tad vieglāk saprast un apzināties, ka laiks doties tālāk. Jehshua, mūsu Pestītājs, mūs gaida un ir gatavs iepriecināt jebkurā mirklī. Celies, topi apgaismota, Mana līgava un seko Man, jo izskatās, bez tā nevar. Nevari sasniegt ciešu tuvību neatrodoties tuvumā. Es ticu, ka tas ir labākais ceļš, kas mums ejams. Jo apsolījums saka- tu esi ar Mani!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru