Kā sacīts Jozuas grāmatā 23: 7-8, kur Jozuas pamāca nesaieties ar citām tautām, kurām citi dievi, kas nepazīst to vienīgo, kuram tu esi ziedojis savu dzīvi, pie kura ciltskoka zariem esam piepotēti, kas dod mums spēku, kas līdzinās tam, kad viens vienīgs spēj vajāt tūkstošus / 23:10 /. Nesaprecēties ar tiem, kas nezin šādu Dievu, kas netic šādam spēkam, kas nenosauc to vārdā. Mūsdienās ir viegli atšķirt šīs citas, šīs pārējās tautas, mūs katru, kas esam, kam piederam, kam ticam. Paradokss, bet pat laikmetā kad esam imūni pret daudzām lietām, kad daudz ko sevī neatpazīstam, kad pārpilnība ir it visā, bet uzsākot sarunu ar jautājumu- kādam Dievam tu tici šajā dzīvē un kam velti savu dzīvi, tajā mirklī, mēs kļūstam kā mazi bērni un mūsos ir redzams pilnīgi viss, ko par to domājam. Šis viens jautājums par Dievu, tas ir tik patiess, ka nekāda ne dzimumu maiņa, ne situēts darbs, ne māja pie jūras, ne alkohols, ne meikaps, nekas nespēj noslēpt tavu patieso piederību un tam ko tu par to domā. Tāpēc, tie, kas šķērsojuši Jordānu un ir kaut cik godīgi pret sevi, sapratīs, ko nozīmē nesaieties, neņemt meitas par sievām, lai neapmaldītos, lai nepiedauzītos un lai nepazaudētu to, par ko mūsu tēvi ir cīnījušies un lai spētu saglabāt mūsu sirdi, garu un dvēseli šķīstu tīru un neaptraipītu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru