Es neslēpšu, ka man patīk doma, ka Dievs modina garu, ka viss ir atkarīgs no Dieva. Varbūt tā nav, varat apstrīdēt, varat oponēt un iestāties, ja jums labpatīk. Man, kā mazajam mājas kristietim, patīk būt atkarīgam no kāda, patīk piederēt kādam, ir patīkami apzināties, ka neesmu viens atstāts uz planētas zeme, ka tikai reizēm šķietas maza, bet patiesībā ir tik nezināmi un neapzināta liela, jo cilvēka prāta informācija nespēj pat aptvert, kas notiek ar cilvēku pašu, kur nu vēl zvaigžņu sistēma, zeme vai jūra. Man patīk saprast, ka Dievs ir tas, kurš pamodinājis mani dzīvībai un tas nav manis nopelns, vai mana ticība vai darbi. Patiesībā, es saprotu, ka mani pūliņi ir dziļi ieslēpti Dieva Visuvarenajā gribā, ka grūti būtu vispār pateikt, kur sākos es un kur beidzas Viņš. Atmodas, revolūcijas, laikmeta iezīmes, kopējais sabiedrības viedoklis, lielā politiskā savienība, doma un iekārta, vairāk vai mazāk, ko viens cilvēks nevar ietekmēt, es domāju, to pieskata un virza dievišķā matērija. Jā, ir cilvēks, viens cilvēks var ietekmēt, tā saka Bībele, tā dod mums cerību katru dienu, bet Dieva dēls jau ir paveicis nepaveicamo un mums jāiemācās pieņemt visu kā ir, jo lūdzam, lai notiek Tavs prāts, lai nāk Tava valstība, kā debesīs tā arī virs zemes.
FOTO: Wild Nature / 2011 /
Seit jau ir ta ka Pavils raksta gudribas ,savaldibas ,un vesela saprata gars.
AtbildētDzēst