Stāsts par bailēm, par cilvēku un mazliet par Gideonu. Lai Dievs sagādātu glābšanu un neviens cits nespētu dižoties Viņa vietā, bija nepieciešams samazināt karotāju skaitu, kas dotos Dieva uzdevumā stāties pretī ienaidniekam. Pirmais, kā samazināt cilvēku armiju no 32. tūkstošiem uz 10 tūkstošiem, ir uzrunāt to bailes. Paliek tikai trešā daļa. Tas ir maz vai daudz? Pēc rakstītā var saprast, ka tas ir efektīvs līdzeklis, kas ne velti tiek izmantots cilvēku atdalīšanai. Lai cik tas neliktos dzirdēts vai stereotipisks, domāju, ka bailes ir viens no mūsu ikdienas dzinuļiem, kas palīdz izvērtēt un pieņemt lēmumu konkrētā situācijā. Otrs paņēmiens, kas tālāk tiek risināts ir pievest šos 10 tūkstošus pie ūdens un skatīties kā tie dzers ūdeni, vai kā suņi laks, vai no saujas, vai nokrituši ceļos. Dievs izvēlas tos, kas lakuši no savas rokas un paliek 300 vīri. Kāds apsvērums šai atdalīšanai- vai Vārda pieņemšana vai kas cits, bet šeit domāju vairāk runāts caur simboliem un cilvēka iekšējo izvēli, kā katrs konkrētais indivīds pieņem un izvērtē lietas. Katrā ziņā ne mazāk efektīvi. Pirmajā brīdī liekas, vai tad tiešām cilvēki dzers no upes kā suņi noliekušies ar galvu ūdenī, vai tad viņiem nav tuvāk plaukstas ar ko pasmelties?!. Ja šādu, tikai Dievam zināmu testu izdarītu šodien, kā šodien cilvēki reaģētu, varbūt viss būtu otrādi, kaut pārējā aprakstītā situācija Gideona stāstā pilnīgi ne ar ko neatšķiras no mūsdienām. Protams, tas ir tikai pieņēmums.
FOTO: Kardamona sagatavošana / 2014
Dadi turpini dot...
AtbildētDzēst