Kad likās, ka bezvēja mirklis- jau kritienā pievērsās tēls, kad saprotu tikai es vienu, ka atdots bij pēdējais spēks..un elpas vilciena gaidās, ..pēkšņi nespēkā ieradās spēks. No kurienes vējš paceļ burās, no kurienes ieradās vējš? Kad cilvēks atdevis sevi bij visu, tik cerībā lūkojās brāzmu, bet atrast to varētu kalnos, kas nebij uz mirkli pat šeit. Tad tālums risina to, kad tuvums jau izsmēlis visu. Cik labi, ka neesmu pats, bet visuma detaļa viena, ko grūti būt atraut no Dieva, kas sasējis kopā mūs katru. Šī cerību pilnā aina, te pēkšņi mainīja skaņu un pacēlis skatu uz augšu atkal drosmīgi tālāk lai ietu. Cik labi, ka atkal man dots vēl mirklis, ko sajust ko elpot, cik labi, ka atkal spēju ar Tevi kopā pabūt vēl brīdi.
FOTO: / Cat / Ventspils / Flat / 2015 /
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru