svētdiena, 2015. gada 26. aprīlis

sestdiena, 2015. gada 25. aprīlis

piektdiena, 2015. gada 24. aprīlis

Neiebaidies Brāļa


FOTO: / Ziemassvētku labdarības akcija / Tukums internātskola / 2014 /

ceturtdiena, 2015. gada 23. aprīlis

Mood in Frame


FOTO: / Jaunauce / 2013 /

svētdiena, 2015. gada 19. aprīlis

Dzīvais mimozis

Virs zemes parādījušies mani jaunie kustoņi. Kad tiem pieskaras, tie sabožas- gluži kā īstenākie mājdzīvnieki. Redzēs kā šie jaunie draudziņi augs. Kad paaugsies lielāki, tad kā par izdzīvošanas zīmi, piešķiršu tiem katram vārdu, kā nekā īsti kustoņi. :) Īstā vārdā saukti par Mimosa pudica.

FOTO: / Home Garden / Tukums / 2015 /

pirmdiena, 2015. gada 13. aprīlis

Grāmatu lasījumi: / Gara vadīti panākumi / Denija Džonsone


Grāmata : "Gara vadīti panākumi" /Denija Džonsone/ www.DaniJohnson.com DESOL 2014

sestdiena, 2015. gada 11. aprīlis

Ja divi kopā staigā..

Nevar kopā staigāt tie, kas garā, dvēselē vai miesā nav vienojušies. Pilnīgi nesakarīgi cilvēki neies kopā. Kaut jebkādā jautājumā tie ir vienojušies vai pienākuma pēc vai sirds sauciena, mīlestības, grēka kopsaucēja, žēlastības, atkarības vai citas pozīcijas dēļ. Tas var būt apzināti, var būt arī neapzināti, bet vienā no līmeņiem tie noteikti ir vienojušies vienprātībā, tie piekrituši zemoties vai paaugstināties pēc augstākas izpratnes principiem.


Jauns lauva var sevi nodot ikreiz kad algu saņēmis tas aizgājis uz veikalu un nopircis savam auto jaunus diskus vai sieva jaunu kleitu un lūpu krāsu,.. tas jauns, ka tas notiek ikreiz, ka katrs pamanīt var, ka katra alga atsaucas uz redzamo, uz rūcienu fiziskajā ne tikai garīgajā. Jaunais parasti sevi nodod vienkāršā līmenī, jo tas vēl nezina ko teikt, ko neteikt, tas daudz nešķiro informāciju, bet kad gribas rūkt par kaut ko, tad tas nedomā un rūc. Mēs runājam bieži par tēmām, kuras mūs ir skārušas, bet ne tēmām, kas mūs neskar - mēs par tām nerunājam. Nav nemaz iespējams par tām runāt, jo tās nav mūsu sirdī. Mēs nevaram runāt par kvantu fiziku vai metālu stiepes procesiem, kad neesam nekad par tiem dzirdējuši nevienu reizi. Toties sanāk reizēm iestāties vai aizstāvēt, ja esam ņēmuši dalību, vai esam vīlušies kaut kādā no jautājumiem dzīves ceļā.


Mēs esam, pastāvam, dzīvojam tajā, kas mūs skar, kas mums liekas vērtīgs. Nevērtīgo mēs nerunājam un neaizskaram. Kad ieraugām uz ceļa baltu papīru, mēs to neceļam augšā, pat nepieliekam pūles,lai pārliecinātos, jo mūsu iztēles izpratne apstiprina, ka tas nav vērtīgs priekš mums šodien. Ja iztēle apstiprinātu līdzību ar naudaszīmju papīra banknoti, tad tas būtu cits jautājums. Tad būtu šī jautājuma izvirzītā apakšējā pirmā līmeņa doma, kas liek domāt, ka lielākais vairākums cilpu, kurā noķerts laupījums, pa ceļam ejot, tas paņemtu šo ražu. Bet,.. mēs neceļam augšā neko, kas nav vērtīgs priekš mums šodien. Vai cilvēks cels augšā tukšu cilpu? Tādā gadījumā, ja viņa ikdienas specifika un dzīves misijas uzdevums ir būt inspektoram, kurš aizsargā kādu noteiktu šauru sabiedrības, sugas nišu un redz dziļāku motivāciju, un skata kāds ļaunums un sekas var notikt cilpā iekrītot konkrētai mērķauditorijai. Ja saskatāms konkrēts kontingents, cilvēku loks, kam tiks šis apdraudējums un ja to iespējams novērst, tad inspektors to darīs. Tas iestāsies par sugas dzīvību. Tas iestāsies par sugas aizsardzību. Pieminēt vērts, ka katrs var kļūt par sava veida aizstāvi, izvēloties uzņemties aizsardzību, atbildību par kādu, kurš varētu aiziet bojā apkārtējo cietsirdības un brutālās domāšanas izpausmes dēļ.


Jautājums principiāls, skaidrs un pēc būtības definēts. Ja ir izteikts vārds, tas tiks paveikts. Tas ir Dieva likums. Reāla labuma jau nav no auss kripatiņas, kas nostādīta blakus saplosītam organismam, kad pārējā avs pilnībā saplosīta. To liek darīt iekšējie principi, aizstāvība un godīgs skats uz lietām. Nav nozīmes cik daudz saplosīts, bet nozīme vai darīts maksimāli iespējamais, vai atgūts maksimāli atgūstamais no tā kas nācis lai pazemotu, nomaitātu, zagtu un melotu. Pēc būtības, svarīgi atgriezties pirmējos jautājumos, pamatuzstādījumos, izvērtēt, vai aizsargāts, vai nav stāvēts malā, lai atbildība par uzticēto attaisno. Pats varbūt asinīs, bet cīņa notikusi. Sev, citiem, likumam, izteiktam un neizteiktam vārdam, lai visam pretī vari stāties tīrs un neaptraipīts.
Trakākais, ka Israēlas tauta ir izveidojusi sev ziemas un vasaras mītnes, ka devušies turp lai atpūstos. Jautājums, no kā atpūsties, kad atdalīti un svētīt svētīti?! Skatot līdzībā, sanāk, ka bez Dieva, bez saskaņošanas tas ir noticis, kad sveši altāri ir būvēti, un vēl grezni, pārāk grezni- ar ziloņkaulu tie greznoti. Simboliski, bieži Bībele par dzīvniekiem sauc cilvēku uzvedības līdzības, tad šoreiz līdzībā domājot, pat šķietami loģiski varētu būt- degunradžu, ziloņu ilkņi nozāģēti, kas noasiņojuši, nomiruši no sāpēm. Tātad, kāds ieguvis greznas telpas, bet kādam kaut kas tiek atņemts. Bet no iesākuma tas tā nebija. Dabas dotais greznums pieder visiem. Neviens nevar pateikt, ka Dieva radītais pieder tam un tirgot vietu uz mēness un saņemt par to atlīdzību sev. Ar resursiem, kaut min 10% ietvaros ir jādalās ar citiem. Vairojas visi, jo Dievs nešķiro. Kā bagātiem dzimst bērni, tā nabadzīgajiem- tā ir Dieva žēlastība - līdz ar to ir daudz lietu, kas attiecas gan uz nabadzīgajiem gan bagātajiem, mums jādzīvo draudzīgi, cieņā, jāpabaro trūkumā esošie, jo tie atrodas tavos vārtos, jo tā tad ir tava atbildība. Neskaitīt viņu maku, jo nevienam nav jāskaita viņu daļa. Iespējams, tev vairāk ir dots, bet vairāk tu izšķērdē, vairāk bezjēdzībā kā viņi, kurus tu vērtē, kuru kapeikas tu skaiti, kaut tie vairāk redzamā atkarībā šķiezdami, jo atrodas tev atpazīstamākā, redzamākā grēka un tumsības varas formas teritorijā. Neviens, lai nav soģis otram. Tu bagātais- neiekāro atņemt nabagajam vienīgo mīļo jēriņu!

otrdiena, 2015. gada 7. aprīlis

Grāmatu lasījumi: /Lūgšanā un gavēšanā apslēptais spēks/ Mahešs Čavda


Grāmatas lasījums/ Mahešs Čavda/ Lūgšanā un gavēšanā apslēptais spēks/ Lūgšanas spēka atbrīvošana/ www.vvm.lv
FOTO: / Kurland / Work in progress / 2013 /

pirmdiena, 2015. gada 6. aprīlis

nomirt nozīmē piedzimt

Un, kad tās pārbijušās nolaida acis uz zemi, viņi tām sacīja: "Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem? / Lūkas 24:5 / Dzīvo starp mirušiem. Kurš ir dzīvais un kurš mirušais? Kurš atzīs ka viņš ir mirušais? Vai kāds atzīs, ka nav dzīvais? Vai tas, kurš redzējis dzīvo, sajutis to, vai pats uz brīdi bijis atdzīvojies..vai tas ir dzīvais, vai tas ir tas, kurš atzīs, ka sajutis, ka tomēr miris? Vai tomēr, Bībele runā par Dieva Dēlu, kurš tikai vēstures nostāstos un cilvēku atstāstos miris un tad augšāmcēlies? Varbūt domā, ka runāt par pārdzimt nav jēgas, jo pārāk no gaisa šī tēma? Vai pārāk dziļi tā rakta, ka bez pamata tā? Vai tu atzīsti, ka Viņš bija gan cilvēks, gan Dieva Dēls? Vai tomēr, tas domāts līdzībā par katra dzīva cilvēka atdzimšanu garā? Vai atzīsti, ka cilvēkam ir gars? Ka eksistē cilvēka gara dzīve? Vai cilvēks ir tikai fizisks mehānisms, kura miesa tiek vadīta no cilvēka paša smadzeņu centra?.. Un tomēr, ..kari un mirušie katru dienu. Vai tiešām šis ir mirušo laikmets? Es nedomāju šeit fiziska kara sekas. Vai tiešām mani arī tas varētu skart? Vai mani varētu sākt grauzt šie dzīvie miesas nāves mielotāja gari? Es runāju ne par miesu un asinīm. Cilvēks ir daudz vairāk par ķermeni vien. Cilvēks ir ietvars garam. Katrs ir gara mājoklis. Piecelties no mirušajiem ir kā tauriņa kokonam pārdzimt, kas gaida piedzimšanu no jauna. Ko teiksi par to- vai viņš miris vai no jauna dzimis? Mirsti, lai piedzimtu. Ne fiziski, bet nomirst lai elki, lieki hobiji, tukšas runas, tukši skatījumi un tenkas. Lai skati beidzas, kas zvīņām bij klāti, kam sirdis savos mūros likti, lai neredzu es sāpes šīs, ko katrs pats sev virsū licis, jo atteicies tas bij no Yahveh un dzīve tad kursu uzņēma lejā. Kur esi tu? Atgriezies un atdzimsti! Ne fiziski. Es nerunāju te par miesu un asinīm. Es atgriežos- meklēju dzīvo starp mirušiem! Tad tomēr: kurš ir dzīvais un kurš mirušais? 

svētdiena, 2015. gada 5. aprīlis

nauda vs Dievs


FOTO: / Home studio / Riga / 2013 /

sestdiena, 2015. gada 4. aprīlis

gaidīja viens otru arvien

Kur esi tu, kur lido jel vēl?
vai esi kā tuksnesī alkstoša palma,
šķiet to skārusi mīlas lāsteku krusa viendien,..
bet pati nespēja tā-
bez mīļotā dzīvot kaut mirkli vien.
Savu mīļoto gaidīja tā,
bet nespēja spārnus augšā vairs celt.
Tad pienāca diena vien šī,
kad sirdi skarbi atklāja tā.
Vai tās jel mokas, kas moka-
no kurienes tās?
vai tiešām būs tuksnesī izkalt tai vien?
Šīs ilgās sausuma dienas,
jau izskatu mainīja tiem,
jo bija pēc plāna tie, tad nu
atkal jāsaved mājās viendien.
Vai pazīs viens otru jel tie,
kas mirkli bij skāruši vien.
Mirkli.
Jel stāvēja abi uz sliekšņa,
aizvērtām acīm tie skatīja otru,...
tur apvārsnis, zvaigznes un ceļš,
tad gaidīja vienmēr tie Jahvi,
kas atvedīs otru pie tiem.
Tie stāvēja, gaidīja vēju,
kas tuksnesī  stiebru pinekļus mētā.
Tie gaidīja vienu vien brāzmu,
no malas, kas svilpju skaņas tiem sauca
jo ārējie ziņoja to ikdien.
Tie patiesi sagaidīt gribēja,
lai rastu lietū spēku tik vien.
Bet tie abi bij gājuši tālu,
lai būtu gatavi atkal nu iet.
Tie sisti bij sirdī, lai vieglāk,
atkal pacelties būtu.
Tie gaidīja dienu
tie gaidīja nakti
tie gaidīja viens otru arvien...

piektdiena, 2015. gada 3. aprīlis

Novelc kurpes


FOTO: / Gardeners without boots / Work in Office / AB Daildarznieks / Riga / 2013 /

ceturtdiena, 2015. gada 2. aprīlis

no other LOVE


FOTO: / Tukums Photo Salon / 2014 /

trešdiena, 2015. gada 1. aprīlis

Home Equipment


FOTO: / Home studio / Tukums / 2014 /