vējš nāk no padebešiem

Kad vēji atnāk, tad zini, tie pārmaiņas nes. Pārmaiņas no debesīm, pārmaiņas no pārdabiskā, jo vēju neviens nevar aprakstīt, vēju neviens nevar noķert vai ieraudzīt. Mēs redzam tā darbību, spēku un sekas, tā dzīvības izpausmes, kas nekad nerimst, kam nav sākuma un nav arī gala. Neviens nav redzējis, bet nevar teikt, ka tā nav. Tas paceļ augšā laikrakstu lapas, plastmasas maisiņus un statoil glāzītes, ko nevīžas metuši, kas neturēts rokās, tas to aiznes, kas nestabils, to apgāž, to noslauka, izputina, izsvaida gaisā, lai lido, lai nesas lai aizķeras kokos. Tā spēks aizrauj tos, kas nav gatavi, bet gatavie apstājas klajuma vidū, aiztaisa acis un klausās, izmet tīklus un gaida, gaida, kad ieraudzīs, ko spēks tajos ieliks, jo tas nav cilvēku vai dabas spēks, bet Gara spēks. Pārdabisks, jo no debesīm tas pūš, kas nepieder nevienam ne tev ne man. To kontrolēt nespēj neviens radars, neviens kuģis vai pasaules vara. Tas Dieva karā, tas dzīvo pie Dieva. Mājas radis starp debesīm, kur tas rodas un pulcējas, kur cilvēka sirds nespēj to manīt un  nespēj to tvert. Tas spēks kā Svētais Gars tad nonāk pār tevi, tas kā līdzība ir un pastāv un bija no laiku gala un būs pat līdz mūžībai. Ja sajutis esi, tad izbaudi to, nelaid projām, ja vari, uzsāc sarunu, runā ar Garu, tam atbildes dotas, tam plāni ir doti, tas visu zina. Gars zin tavu ceļu, lūdz lai tas atklāj, lai parāda vietu, kur jānokļūst tev. Tas zin to no Tēva, jo kopā tie iet. Tos atdalīt nevar, ne Jēzu, ne Garu ne Tēvu. To sirds ir kā roze, kas kopā ir zieds, bet ziedlapas dalot izzūd viss tā prieks. Tāpēc noķer šo vēju, kas pieejams ir, kas rodas visapkārt un pārmaiņas nes. Lai spēka iedvesmots bijību nest, lai pa priekšu tas iet un ceļu tev rāda, lai balvu tas dod tiem, kas uzvarā skrien, kas padoties netaisās, nebaidās ciest, kas drosmīgi sludināt, arī pat tad ja projām tos triec. Kaut īsti balvu nezin neviens, lai tas tev nav galvenais karā kad ej. Ņem ieročus visus, kad pavēle skan. Tad zini, ka nebūs tas taurēs, bet sirdī tev skanēs, tāpēc gatavo sirdi un ticību līdz, lai cīņā tev nepagurst kājas, kad  vārdi kā bultas sāks skanēt, lai nenokrīt svārki, kad pietrūkst tev patiesības jostas, vai taisnības bruņas, kas aizsargā sirdi. Bez cīņas nebūs nekā, nebūs gaismas, ne prieka, ne brīvības pat ne nieka, ja paliksi tumsā, ja raudāsi, žēlosies, necelsies kājās, ja paliksi mājās un neiesi pie Dieva..