pirmdiena, 2013. gada 30. decembris

Krauklis/ Corvus corax/ raksturs/ Bībele

Krauklis Bībelē

  • Un pēc četrdesmit dienām Noa atvēra šķirsta logu, ko bija taisījis, un izlaida kraukli. Tas laidās, šurp un turp lidinādamies, kamēr ūdeņi nokritās zemes virsū.    /1Mozus 8:6-7/
  •  Bet no putniem turiet par negantu un neēdiet: ērgli un jūras ērgli, un melno ērgli, un maitu ērgli, vanagu un kliju pēc to kārtām, un ikvienu kraukli pēc savas kārtas.    /3Mozus 11:13-15/
  • Bet šie ir, kurus jums nav atļauts ēst: ērglis, jūras ērglis, melnais ērglis un maitu ērglis, vanags un klija, un visi kraukļi pēc to pasugām.     /5Mozus 14:12-14/
  • Un notiks tā: no upes tu dzersi, un Es esmu pavēlējis kraukļiem tevi tur apgādāt ar maizi. (..)  Bet kraukļi bija tie,kas viņam pienesa maizi un gaļu no rīta un maizi un gaļu pievakarē, un no upes viņš dzēra. /1Ķēniņa 17:4, 6/
  • Kas tad krauklim sagādā barību, kad viņa mazuļi jo žēli ķērc pēc Dieva palīdzības, kad tie aiz pārtikas trūkuma klīst apkārt un klīzdami pagurst, būdami jau tuvu nāvei?     /Ījaba 38:41/
  • Tavi pretinieki rēc Tavā namā un uzstatījuši tur savus karogus kā uzvaras zīmes. Viņi, liekas, cirtuši kā tādi, kas meža biezoknī augstu cilā cirvjus, un šodien vēl viņi ar cirvjiem un kaukļiem sadauza tur izgrebtos izgreznojumus. Viņi meta uguni Tavā svētnīcā, sagandēja līdz pamatiem Tava Vārda mājokli.     /Psalmi 74:4-7/
  • Viņš dod barību lopiem, jaunajiem kraukļiem, kad tie brēc. Viņam nav nekāda prieka par zirga stiprumu, Viņš nesajūt nekādu patiku par vīra lieliem. Tam Kungam patīk tie, kas Viņu bīstas, kas cerē uz Viņa žēlastību.     /Psalmi 147:9-11/
  • Acs, kas nievā tēvu un neatzīst par nepieciešamu paklausīt mātei, ir jāizknābj kraukļiem upes malā un jāaprij jauniem ērgļiem.    /Salamana pam. 30:17/
  •  "Mans draugs ir žilbinoši balts ar sārtu ādas krāsu, viņš ir īpašs un izceļas starp tūkstošiem. Viņa galva ir vistīrākais un vissmalkākais zelts. Viņa matu šķipsnas ir cirtainas, un tās ir melnas kā kraukļi.  /Salamana augstā dziesma 5:10-11/
  • Jo tā ir Tā Kunga atriebības diena, atmaksas gads par Ciānu. Tad Edomas upes pārvērtīsies par darvu un viņu zeme par sēru, tā ka viņu zeme būs degoša darva. Ne dienu, ne nakti tā neizdzisīs, mūžīgi kūpēs tās dūmi, tā paliks tukša uz radu radiem, neviens tur nestaigās nemūžam. Tur apmetīsies pelikāni un eži, tur mājos pūces un kraukļi; Viņš, Tas Kungs, izstieps pār to Savu mērījamo auklu tās pārvēršanai neauglīgā kailatnē un pakārs pār to tukšuma mērītāju - svina svērteni.      /Jesajas 34:8-11/
  • Ninivi Viņš pārvērtīs par neauglīgi kailatni, kas būs izkaltusi kā tuksnesis, kur vidū apmetīsies ganāmpulki un baros mitīs visādi zvēri; dzēses un eži taisīs sev naktsmītnes tās tempļu stabu pamatos, dziedātāju putni dziedās gaismas ailēs, kraukļi sēdēs uz sliekšņa, jo tempļa vidū būs izputēšana: ciedru koka plāksnes būs visas norautas.   /papildus info/       /Cefanijas grāmata 2:13-14/

          Krauklim interesants raksturs atklājas kā tēlam Bībelē. Stāsts par viņu iesākas ar grēka plūdiem. Tas dēļ tā nepacietības, lidot vēlmes tika izlaists kā pirmais, lai pārbaudītu, lai ļautu izlūkot, varbūt pat lai pierādītu izvēles brīvību, Dievs savā mīlestībā pret pasauli un visu radību, ļauj tam  darīt ko tas vēlas. Tas lido, lidinās šurpu turpu, uz priekšu un atpakaļ, līdz apkārtne tam šķiet gana laba. Priekš sevis. Uz priekšu un atpakaļ ir ne īpaši laba īpašība. Tāda rakstura iezīme nav vērsta uz stabilitāti, uz nopietnu rēķināšanos ar citiem, iespējams pat nenorāda uz patstāvību uz nopietnu atbildības uzņemšanos. Katrā ziņā, to arī iespējams izmantot. Dievs izmantos jebkuru mūsu rakstura iezīmi, pat ja tā ir negatīva. Bībelē skaidri un gaiši uzrakstīts /1Ķēniņa 17:4, 6/ , ka kraukļiem pavēlēšu tevi barot gan rītā gan vakarā. Tiem interesē izzināt daudz jaunas lietas, ko tiem iespējams nodot tālāk, lai kādam citam šī informācija nāktu par labu, kaut paši, iespējams, neapzinājušies sniegtās informācijas vērtību, nozīmību un svarīgumu. Šī rakstvieta parāda daudz labas nianses, kā Dievs mūs māca un audzina. Viņš parāda mums, ka nepieciešams dzīvot paklausībā un pazemībā, kad likdams doties konkrētā virzienā, konkrētā vietā un gaidīt, tad mēs spēsim saņemt apsolījumus. Tai pat laikā apsolot mums nodrošinājumu ar visu mums nepieciešamo uz to brīdi. Barību. Reizēm tā lai ir garīgā barība, kas ir informācija un reizēm tā var būt barība mūsu miesai, ko Viņš apsola. Bez barības ķermenim, mēs nespējam dzīvot, lai mūsu organisms funkcionētu, justu komfortu un neslimotu, spētu slavēt Dievu un priecāties par dzīvi, ko sniedz Dieva žēlastība. Dieva žēlastība parādās arī pret šiem pašiem kraukļiem, kur /Ījaba 38:41/ Dievs parāda Savu raksturu, bezgalīgajā beznosacījuma mīlestībā pret ikvienu, kas sauc pēc Viņa palīdzības, kad Viņš mazuļiem, ja tie sauc pēc Dieva žēlastības- pabaro tos, kaut tajā pašā laikā norāda uz to nepastāvību klīstot apkārt un ķērcot, kaut paši būdami tuvu nāvei. Tuvu savai paša garīgajai un fiziskajai nāvei, dēļ klīšanas un vaimanāšanas. To nepastāvības dēļ tie nonāk tuvu nāvei. Šeit pat nav domāts kā nomirt garā, bet akcentēts vairāk uz nomiršanu bez cerības atdzimt, nomirt un nomirt. Nonākot tur, kur raudāšana un zobu trīcēšana. Ķērkšana un klīšana riņķī tāda mūsdienu bieža parādība baznīcās. Ir tādi cilvēki, kas izstaigājuši daudzas baznīcas, daudzas draudzes, kaut ko meklēdami, kaut ko ar pārliecību atrazdami, tas ir- ķērkdami, un atgriezušies, tad ar skandāliem atkal devušies prom, atkal atgriezušies itkā nekas nebūtu noticis, aizvainodami tuvos cilvēkus, bez sirdsapziņas pārmetumiem un bez nožēlas, Dievu nesastapdami. Bībele mūs māca iekarsies, atgriezies un pieķeries, bet ne sākt un nepabeigt. Iestājaties, lūdziet viens par otru /Jēk. vēstule 5:16/. Topiet līdzīgi Jēzus raksturam, kura balsi uz ielām nedzirdēs, kurš ne bārsies ne brēks, kad Viņu sita un saukāja, mocīja un nepatiesi apvainoja. Tā Kunga Vārda dēļ /Mateja 12:19-20/  Labais aspekts kraukļa raksturam ir aktivitāte, kaut potenciāli īsa, projektu uzsākšana, neskatoties uz paaugstinātiem riskiem, vēlme darīt, neskatoties uz apstākļiem.
          Kraukļi ir dažādi, to pasaka Vārds- ikvienu pēc savas kārtas. Daba parāda, ka kraukļiem ir daudz pasugu, kas ārēji grūti atšķiramas, bet ģenētiski uzrāda nopietnas atšķirības. Tas lai ir kā brīdinājums, ka varam reizēm apmaldīties, varam neatšķirt, sajaukt. Interesanti, ka tuvākie radinieki ir no diezgan tālām teritorijām. Āfrika, Tuvie austrumi, Ziemeļamerika, no tuksneša vides līdz pilsētvidei. Tie spēj pielāgoties jebkādiem apstākļiem, kaut gan tajā pašā laikā uz zemeslodes sastopami tikai ziemeļu puslodē.
          Interesanti, ka Bībele norāda šo putnu kā negantu un neēdamu. Šķiet, labāk to neiztieciet, ja atpazīstat šādu raksturu. Ir barība, kas ir labāka, kā šis nepastāvīgā un nenopietnā kraukļa raksturs un dzīves modelis.
Interesants pants ir  /Salamana pam. 30:17/ kur acis jāizknābj jaunajiem kraukļiem- tas kā sods, ka ļaunais skatījums, nepareizība, kā melnais darbs ir jāpaveic šiem kraukļiem, kas iedegas idejās un tālāk tas kā barība lai tiek ērgļiem, kas lielas un nopietnas lietas veic savā lidojumā pāri visiem, virs pie un ap klintīm planēdami ar asu tālu skatienu. Tiem barību lai sagatavo tas kas pēc savas kārtas par to atbildīgs. Iespējams, paši neapzinādamies, kas nokļuvuši lomā kā trauki nešķīstībai. Spēcīgi vārdi par tēva un mātes godāšanu, kas ir pats pamats bauslībai, kas norāda mūsu izcelšanos. Dievs mūs ir radījis- Viņš ir mūsu tēvs. Negodājot savu izcelsmi mēs varam apgrēcināties. Tai pat laikā, mēs esam akli, būdami nepaklausībā vecākiem, kas ir mūsu priekšteči. Nepaklausība dara mūs aklus, mēs attālināmies no patiesības, paši būdami jauni nespējam iet pareizos ceļus, izvēlēties pareizos lēmumus, jo pietrūkst mums pieredzes, pietrūkst zināšanu. Jaunie kraukļi ir kā simbols nepieaugušiem, kas vēlas pēc iespējas ātrāk atdalīties no ģimenes, esot vēl nepilnīgi savā briedumā, kam patiesībā nepieciešams atrasties tuvumā pie vecākiem, vai pašiem meklēt Dieva, Svētā Gara plūstošās upes straumes, kas norādīts kā upe pie kā jāatrodas, lai pieaugtu; un ērgļi, kas kā personības pieaugošas var mācīties no šādām situācijām, tas kā barība tiem, lai tie kļūtu vēl stiprāki un pieaugtu gudrībā. Saņemtu sev piemēru, ko izdzīvojis kāds, lai mācītos no citu kļūdām ne savējām. Un tā ir Dieva žēlastības pazīme. Pasargāt savējos, kas uz Viņu paļaujas, tic un cer.
         Tā kā esmu iemīlējusi savā būtībā kontrastus, redzamus neredzamus, fons un priekšstats, kas izceļas, tam nepieciešams uz kā, tad /Salamana augstā dziesma 5:10-11/ par baltu draugu, kas līgavainis, kam sārta ādas krāsa, kurš izceļas starp tūkstošiem, kam melnas matu cirtas, kas melnas tik melnas kā kraukļi. Kraukļi nav balti, bet ir melni. Jēzus ir balts un kraukļi ir melni. Bībele parāda savu konstrukciju, kur teksti rakstīti kā mūra ķieģelīši, kas krāmēti kristālrežģos kā ķīmisko elementu struktūrās. Pamatprincipi. Melns ir velns un Jēzus ir gaisma, kas ir balta un ir kā zelts, kas vistīrākais un vissmalkākais. Kontrasti un pretstati. Tos mēs varam sastapt ik visur, ikdienā cilvēkos, to raksturos, uzvedībā, dabā, botānikā, visur ir krāsu un emociju gammas, kas saplūst kādā momentā kopā un veido apli, kam nostājoties vienā punktā vienmēr ir pretējais punkts, kas tajā momentā būs kontrasts jeb pretpunkts. Kā zemeslodes galējie poli. Planēta zeme mums parāda pati priekšā Dieva principus, struktūrelementus. Viņš liek mums domāt, ka  Viņu varam sastapt jebkur, pavērojot jebko, kas mums apkārt. Viss sastāv no pāris elementiem, no 3 vai 4 pamatkrāsām, no 5. ģeometriskām figūrām, no 3 garīgajiem pamatelementiem, no 12 mācekļiem. Kas saprot, kas nesaprot, bet mazāk ir vairāk. Pasaule pēc būtības sastāv no pāris elementiem, kas sabūvēti kopā, kļūst par visu, kas mums apkārt. Skaisti bez gala.
          Interesanti, ka kraukļi dzīvo tur, kur neviens cits ne īpaši tiecas dzīvot, tas ir tuksnesis, tie spēj pielāgoties atkritumu videi, kur viss izdeldēts. Pārtiku tie ēd visādu. Gaļu un sēklas. Tie pat mēdz pārmeklēt dzīvnieku fekālijas. Domājot paralēlēs ar cilvēka raksturu, kam krauklis pēc būtības, tad rakāties citu atkritumos, baroties ar tiem, medīt mazus dzīvnieciņus, ēst augļus, ogas, gan svaigus gan nesvaigus. Krauklis ir unikāls. Tas nešķiros, kas par personu ir tā, kuras atkritumus var izvilkt un izmētātus atstāt pie atkritumu tvertnes citiem redzot, vai kura problēmas pacelt un ost pēc tām. Viņu interesē ēdiens, enerģija no kā baroties. Pat izklausās pēc enerģētiskā vampīra iezīmēm. Vampīri, kā zināms nav prieku, laimi un mieru nesoši radījumi. Bet turpinot par kraukļa uzvedību-biologi izpētījuši, ka kraukļiem ir vienas no lielākajām smadzenēm starp putniem. Tiem raksturīga iezīme risināt neierastas situācijas, spēja imitēt un analizēt notiekošo. Interesanti putni tie kraukļi. Gudri, ar aprēķinu, neēdami, melni, tādi uz kuriem Dievam nav labs prāts, dēļ to pašu varenības, pašu vēlmes visu darīt, uz ko Dieva Vārds saka, ka Viņam nav nekāda prieka par zirga stiprumu un vīra lieliem, ja tie nebīstas Dieva un necer uz Viņa žēlastību, nebīstas Tā Kunga. /Psalmi 147:9-11/ Tas pieminēts kā kraukļiem piederīgā īpašība. Tie lido šurpu turpu, jo domā paši kur tiem būs labāk. Esot paklausībā un pazemībā Dievam, virzība uz priekšu no ticības uz ticību, no spēka uz spēku, bet ne atpakaļ, lai palūkotos, ja nu tomēr. Atgriežoties atpakaļ pagātnē, pārāk skatoties atpakaļ, kā Lata sievu tevi sagaida tapšana par sālstabu. Pārgudrajiem Dievs nav nepieciešams, tāpēc sanāk, ka tādi noliedz Dievu. Bet noliedzot Dievu, tiek noliegts viss, kur mēs dzīvojam, viss kas apkārt, viss, ko Dievs radījis, jo Viņš to ir radījis, kurā mēs dzīvojam, tādā gadījumā vairāk vai mazāk var sanākt dzīvot sātana pasaulē, kur ikdiena paiet bez savas jēgas un nozīmes, kur grēka alga ir nāve. Tamdēļ krauklis ir tas, kas bieži balansē uz robežas- sēd vārtos, vienu dienu iekšā, otru ārā. Tie sēdēs uz sliekšņa, jo templis būs nopostīts. To, kas pret Viņu, Viņa zobens nopostīs, Viņa roka iznīcinās, pārvērsts tas taps par neauglīgu kailatni, kas lai tā jau būtu nekas, bet vēl kailatne papildus tiks izkaltēta par tuksnesi. Un pie tā pieminēti kraukļi, kas sēdēs uz sliekšņa, tas pat nav ārā vai iekšā, bet pie durvīm, vai izmesti, vei neielaisti, tas nav tieši minēts. Slieksnis ir pa vidu. Tas nav ne jā ne nē. Var sanākt kā anekdotē, kad vārna sēd uz žoga un noskatās, kad Dievs atnāk paņemt savējos, kas Viņa pusē ganās un sātans, kas viņējā. Bet tad mirklis kad vārnai prieks un tā saka: re- varēja palikt arī neitrālajā zonā un tad pēkšņi ierodas sātans un saka: aizmirsu paņemt savu žogu!
Vairāk par kraukļu dabu, kas atklāti parāda to raksturu, lasi šeit.

Es zinu tavus darbus, ka tu neesi ne auksts, ne karsts. Kaut jel tu būtu auksts vai karsts. Tā kā tu esi remdens, ne auksts, ne karsts, Es tevi izspļaušu no Savas mutes. Tu saki: es esmu bagāts, un man ir pārpilnība, un man nevajag nenieka, bet tu nezini, ka tu esi nelaimīgs, nožēlojams, nabags, akls un kails. Es tev došu padomu: pērc no Manis zeltu, uguns kvēlē kausētu, lai tu būtu bagāts, un baltas drēbes, lai tu apsegtos un tava kailuma kauns neatklātos, un acu zāles tavas acis svaidīt, lai tu kļūtu redzīgs. Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies! Redzi, Es stāvu durvju priekšā un klaudzinu. Ja kas dzird Manu balsi un durvis atdara, Es ieiešu pie viņa un turēšu ar viņu mielastu, un viņš ar Mani. Tam, kas uzvar, Es došu sēdēt pie Manis uz Mana goda krēsla, tā, kā Es esmu uzvarējis un sēdu pie Mana Tēva uz Viņa goda krēsla. /Atklāsmes grāmata 3:15-21/