svētdiena, 2013. gada 17. novembris

sestdiena, 2013. gada 16. novembris

meitenes / mans leņķis

Meitenēm matos jābūt ziediem. Lieliem. Karaliskās Peonijas. Angļu rozes lieliem kausveida ziediem. Ūdensrozes. Magnolijas. Pēc tiem var pazīt meitenes. Sārtiem vaigiem. Garām skropstām. Izbrīnītu skatienu, kas piemīlīgs. Matiem nav daudz noteikumu, bet ziediem ir galvenā nozīme. Ziedi, lai ir rādītājs.

angļu rozes `Pat Austin`
porcelāna magnoliums
rozes ūdensrozes

piektdiena, 2013. gada 15. novembris

ceturtdiena, 2013. gada 14. novembris

trešdiena, 2013. gada 13. novembris

otrdiena, 2013. gada 12. novembris

pirmdiena, 2013. gada 11. novembris

svētdiena, 2013. gada 10. novembris

vīrietis/ mans leņķis

Nopietna seja. Vīrieša ekipējums. Melnas klasiskas zeķes. Vai sarkanas klasiskas zeķes. Spalvainas rokas. Melna soma. Ādas. Jaka, kas vīriešu. Robusts rokas pulkstenis. Stalta stāja. Pārliecināta runa. Klusums. Kad nepieciešams. Sarunas. Kad nepieciešamas. Franču valoda. Krievu valoda. Pārliecinātība vēlreiz. Vīriešu hobiji. Sporta zāle. Peldēšana. Šahs. Džezs. Grāmatas. Drošība. Dziļums. Dzirksts acīs. Izaicinājuma gars. Piedzīvojuma prieks. Vēlme sekot. Vēlme, lai seko. Virsotnes. Kāpšana kalnos. Došanās pazemē. Pelēkie toņi. Kopā ar balto. Sarkano. Tumši zilo. Okeāna zaļo. Kopā un atsevišķi. Sejas grumbas liecina par piedzīvoto. Par mīlestību. Par skarbo. Vilkts pa grunti. Aiz Dieva rokas. Vilkts pa slepeno. Pa drošo. Tāpēc skrāpēts, ka gar akmeņiem. Tāpēc tās grumbas. Sejā. No piedzīvotā. No izdzīvotā. No patiesām bailēm un prieka. Miesa jārūda. Dievs mēdz sist. Ja neklausa. Ja slinkums. Ja neko nevēlies. Ja vienalga. Ja nedrīkst, bet dara. Ja ir tikai pats.
Nepārliecināts bez principa nekam neder. Tas nav vīrietis. Tas ir bērns. Vīrietim ir vīrieša tēls un sievietei ir sievietes tēls. Bērnam ir bērna. Vīrietis bērns ir jāsūta uz skolu. Labāk, ja viņu audzina vīrietis. Tur viņu var pat skolot sieviete. Viņam tas var nepatikt, jo viņš domā ka ir vīrietis. Bet ne vīrietis ne skolotāja paši neizvēlas viens otru. To izdara Dievs. Ja mīl, tad pāraudzina.

sestdiena, 2013. gada 9. novembris

ceļojumu piezīmes/ Notes of Travel

Stokholmas apgaitā cilvēks proporcija
 Sweden; Stockholm
karaliskais magnoliums plaukumā
 Magnolia in Italy; Rome
Indiešiāņu ķirzakas
India; Khajuraho Group of Monuments
Romas sajūtas
Italy; Rome
Marsa laukuma pakājē
 France; Paris Eiffel Tower
Eifelis nakts apgaismojumā, Marsa laukuma pakājē
 France; Paris Eiffel Tower
Roma, Vatikāna teritorija
Italy; Rome
mājas mīļās mājas
Home sweet home; Latvia

neauglīga

Auglība ir paredzēta pēc plāna

1. Un Ābrāms un Nahors ņēma sev sievas. Ābrāma sievas vārds ir Sāraja, bet Nahora sievas vārds ir Milka, Hārana meita. Viņš bija Milkas un Iskas tēvs. Bet Sāraja bija neauglīga, tai nebija bērnu. /1Mozus 11:29-30/
Un tavu vārdu turpmāk nebūs saukt: Ābrāms, bet tavam vārdam būs būt: Ābrahāms, jo par daudzu tautu tēvu Es tevi esmu nolicis. Un Es tevi darīšu ļoti auglīgu, un daudzām tautām un ķēniņiem būs nākt no tevis. /1Mozus 17:5-6/
Un Dievs sacīja uz Ābrahāmu: "Tavas sievas vārds turpmāk lai nav Sāraja, bet Sāra lai ir viņas vārds. Jo Es to svētīšu un no viņas tev došu dēlu; Es viņu tā svētīšu, ka viņa kļūs par tautām un tautu ķēniņi celsies no tās." /1Mozus 17:15-16/
Un Dievs sacīja: "Nē, Sāra, tava sieva, dzemdēs dēlu, un tu sauksi viņa vārdu: Īzāks, un Es celšu Savu derību ar viņu par mūžīgu derību ar viņa pēcnācējiem pēc viņa. /1Mozus 17:19/
Bet tas sacīja: "Es atgriezīšos pie tevis pēc gada šinī laikā, un redzi, tavai sievai Sārai būs dēls." Bet Sāra stāvēja, klausīdamās pie telts durvīm, kas bija aiz viņiem. Bet Ābrahāms un Sāra bija jau padzīvojuši, gados veci, un Dievs Sārai jau bija pārtraucis tās norises, kas sievām mēdz būt. /1Mozus 18:10-11/
Bet Tas Kungs Sāru uzlūkoja, kā Viņš to bija teicis; un Tas Kungs darīja Sārai, kā Viņš bija pavēstījis. Un Sāra tapa grūta un dzemdēja dēlu, Ābrahāmam vecam esot, laikā, kādu Dievs iepriekš viņam bija pateicis. Un Ābrahāms nosauca savu dēlu, kas viņam bija piedzimis, ko Sāra viņam dzemdēja, par Īzāku. /1Mozus 21:1-3/

2. Un Ābrahāms lūdza Dievu, un Dievs dziedināja Abimelehu, viņa sievu, viņa kalpones, ka tās atkal varēja dzemdēt. Jo Dievs bija slēgtin aizslēdzis ikvienu klēpi Abimeleha namā Ābrahāma sievas Sāras dēļ. /1Mozus 20:17-18/

3. Un Īzāks savas sievas dēļ stipri pielūdza Dievu, jo tā bija neauglīga, un Dievs ļāvās pielūgties, un viņa sieva Rebeka kļuva grūta. Un divi bērni rozījās viņas miesās, un viņa sacīja: "Vai tam tā būt? Kāpēc gan man tā notiek?" Un Tas Kungs viņai atbildēja: "Divi tautas ir tavā klēpī, un divi ciltis izraisīsies no tavām miesām. Un cilts sacentīsies ar cilti varas dēļ, un vecākais kalpos jaunākajam." Un, kad viņas dienas piepildījās, lai tā dzemdētu, tad tiešām dvīņi bija tās klēpī. Tad pirmais iznāca, viss sarkans kā spalvains apģērbs, tāpēc tie nosauca viņa vārdu Ēsavs. Bet viņa brālis tam sekoja, un viņa roka bija satvērusi Ēsava papēdi, tāpēc viņa vārdu nosauca: Jēkabs; un Īzāks bija, tiem dzimstot, sešdesmit gadus vecs.   1Mozus 25:21

4.  Tad Jēkabs sacīja Lābanam: "Dod man tagad manu sievu, jo mans laiks ir pilns, ka es ietu pie viņas."  Un Lābans sapulcēja visus tās vietas ļaudis un sarīkoja dzīres.  Un vakarā viņš ņēma savu meitu Leu un ieveda pie viņa, un Jēkabs gāja pie tās. /29:21-23/
Un Jēkabs gāja arī pie Rahēles, un viņš mīlēja Rahēli vairāk nekā Leu. Un viņš kalpoja Lābanam vēl otrus septiņus gadus. Un Tas Kungs redzēja, ka Lea tika nicināta; tad Viņš atvēra tās klēpi, bet Rahēle bija neauglīga. /1Mozus 29: 30-31/
Kad Rahēle redzēja, ka viņa Jēkabam nedeva bērnus, tā sāka apskaust savu māsu un teica Jēkabam: "Gādā man bērnus, ja ne, es miršu." /1Mozus 30:1
Tad Dievs pieminēja Rahēli un paklausīja viņu, atverot tās klēpi. Un viņa tapa grūta un dzemdēja dēlu, un sacīja: "Dievs man ir atņēmis manu kaunu." Un viņa nosauca viņa vārdu: Jāzeps, sacīdama: "Lai Tas Kungs man pieliek vēl vienu dēlu." /1Mozus 30:22-24/

5. Un tur bija kāds vīrs no Coras, Dana cilts, tā vārds bija Manua, un viņa sieva bija neauglīga, un tā nebija vēl dzemdējusi. Tad Tā Kunga eņģelis parādījās šai sievai un sacīja viņai: "Redzi, tu domā, ka tu esi neauglīga, jo tu neesi dzemdējusi, bet tu kļūsi grūta, un tu dzemdēsi dēlu. /Soģu 13:2-3/
Jo, redzi, tu kļūsi grūta un dzemdēsi dēlu, un skujamam nazim nebūs nākt pār viņa galvu, jo zēns būs nazīrietis, novēlēts Dievam; lai viņš ir tāds, no mātes klēpja nākot, un viņš sāks glābt Israēlu no filistiešu rokas."/Soģu 13:5/
Un sieva dzemdēja dēlu un nosauca viņu vārdā Simsons; un zēns pieauga, un Tas Kungs viņu svētīja. /Soģu 13:24/

6.  Jūdejas ķēniņa Hēroda laikā dzīvoja priesteris no Abija vienības Caharija un viņa sieva no Ārona cilts, vārdā Elizabete Viņi abi bija taisni Dieva priekšā un staigāja nevainojami visos Tā Kunga baušļos un likumos.Tiem nebija neviena bērna, jo Elizabete bija neauglīga, un abi bija jau labi gados.  /Lūkas 1:5-7/
Bet eņģelis uz viņu sacīja: "Nebīsties, Caharija, jo tava lūgšana ir paklausīta, un tava sieva Elizabete dzemdēs dēlu, un tu viņa vārdu sauksi: Jānis. /Lūkas 1:13/
 Jo viņš būs liels Tā Kunga priekšā, vīnu un stipru dzērienu viņš nedzers, un Svētais Gars viņu piepildīs jau no mātes miesām. Un daudzus Israēla bērnus viņš atgriezīs pie Tā Kunga, viņu Dieva. /Lūkas 1:15-16/
Zini, tu tapsi mēms un nevarēsi runāt līdz tai dienai, kad šās lietas notiks, tāpēc ka tu neesi ticējis maniem vārdiem, bet savā laikā tie piepildīsies. /Lūkas 1:20/
Un pēc šīm dienām Elizabete, viņa sieva, tapa grūta un nerādījās ļaudīs piecus mēnešus. /Lūkas 1:24/
Zini, Elizabete, tava radiniece, savā vecumā arī ir grūta ar dēlu un iet tagad sestajā mēnesī - tā, ko dēvē neauglīgu,  jo Dievam nekas nav neiespējams." /Lūkas 1:36-37/

7Un tam bija divas sievas, vienai bija vārds Anna, bet otrai bija vārds Penīna; un Penīnai bija bērni, bet Annai bērnu nebija. /1Samuēla 1:2/
Un tanī dienā, kad Elkana nesa kaujamo upuri, viņš deva savai sievai Penīnai un visiem viņas dēliem un viņas meitām devas, bet Annai viņš deva divkāršu devu, jo viņš Annu mīlēja, bet Tas Kungs bija viņas klēpi aizslēdzisBet viņas sāncense to daudz apbēdināja, to kaitinādama, pat novezdama līdz dusmām viņas miesas neauglības dēļ, jo Tas Kungs bija aizslēdzis viņas klēpi. /1Samuēla 1:4-6/
Un viņas dvēsele bija pilna skumju, tā lūdza nepārtraukti To Kungu un gauži raudāja. Tad viņa deva solījumu, sacīdama: "Kungs Cebaot! Ja Tu Savas kalpones bēdas uzlūkotu un ja Tu mani atcerētos un Tu arī neaizmirstu Savu kalponi, un piešķirtu Savai kalponei dēlu, tad es to novēlētu uz visu viņa mūža laiku Tam Kungam, un skujamais nazis nenāktu pār viņa galvu." /1Samuēla 1:10-11/
Un Elkana atzina savu sievu Annu, un Tas Kungs viņu pieminēja. Un pēc kāda laika Anna kļuva grūta un dzemdēja dēlu, un nosauca viņu vārdā Samuēls, jo viņa sacīja: "Es to esmu izlūgusies no Tā Kunga." /1Samuēla 1:19-20/

_______________________________________________________________________________________

Ābrahama sieva / Ābrahams+Sāra= Īzāks
Ābrahama sievas dēļ Gerāras ķēniņa Abimeleha sievietes neauglīgas
Ābrahama dēla Īzāka sieva / Īzāks+Rebeka= Ēsavs un Jēkabs
Ābrahama dēla Īzāka dēla Jēkaba sieva / Jēkabs+Rahēle=Jāzeps
Manua+sieva=Simsons
Caharija+Elizabete=Jānis Kristītājs
Anna+Elkana=Samuēls
_____________________________________________________________________________

            Interesanti sanāk- Dievs aizslēdz klēpi. Mūsdienu medicīna ir labs jautājums. Cik tālu mēs drīkstam tajā iejaukties? Vai mēs vispār bez Dieva ziņas drīkstam paši noteikt savu bērnu skaitu, dzimumu, ādas krāsu, piedzimšanas laiku? Varbūt mēs spēlējam Dieva lomu? Liekas itkā, kurš būtu tiesīgs to tagad pateikt? Bet, vai esat jautājuši Dievam, kāpēc ir noticis tā kā ir noticis? Es domāju, ka Viņš atbildētu uz visiem 100%. Bībele pati jau sniedz atbildes no daudziem gadījumiem, pastāsta iemeslus, saka, ka pienāks tādi laiki, jo cilvēki atkāpušies no Tā Kunga. Bībele saka, ka reizēm tā, kurai nav savu bērnu, tā izaudzina citus labāk un vairāk. Iespējams, ka mirklī, kad mums ir savs bērniņš, tad mēs mēdzam skatīties šaurāk, skatīties tikai uz šo vienu, bet apkārt ir daudz bērnu, kam nepieciešams iepriecinājums, mīlestība, rūpes, uzmanība un mūsu siltums. Un ilgodamies pēc sava, mēs nespējam šo mīlestību noturēt sevī un dāvinām to apkārtējiem. kas nav dzemdējusi, tai itkā vieglāk, tā liktos, bet mēs nevaram tā vispārināt, jo katram ir savs uzdevums no Dieva un katrs dzīvo savus jautājumus, iziet savus tuksnešus.   Kas bija paēduši, sader par maizi, bet izsalkušie nav vairs izsalkuši; pat neauglīgā ir dzemdējusi septiņus, bet bērniem svētītā ir sakaltusi. /1 Samuēla 2:5/  "Gavilē, tu neauglīgā, kas neesi bērnus dzemdējusi! Priecājies un līksmojies, tu, kas nepazīsti dzemdību sāpes! Jo vientulei būs vairāk bērnu nekā precētai!" saka Tas Kungs. /Jesajas 54:1/  Njā, auglība -neauglība. Tas jau nav vienkārši. Dievs pats pasaka, ka tas kā sods reizēm, un reizēm kā iepriecinājums, pat kā izlīdzinājums. Slepenībā pasniegta dāvana remdē dusmas, bet tieši klēpī ielikts dāvinājums mīkstina jau jo spēcīgu niknumu. /Salamana pamācības 21:14/ . Klēpis- tas ir kaut kas mums ļoti tuvs, ko nevēlamies atklāt nevienam, tikai kādam, kas esam mēs, bet tomēr ir otrs. Klēpī mēs auklējam. Auklējam mazuļus, šūpinām tos, mierinām. Tādus, kas mums tuvi sirdij. Dāvana ir izlīdzinājums, solis uz samierināšanos, iepriecinājums. Iespējams Salamans bija domājis par bērniņa ieņemšanu. Domāju, ka tādu pāru nav mazums, kad dzīvojot laulībā, pienāk krīze, un pēkšņi piesakās mazulis, kas visu izlīdzina. Nav runa par bērnu kā mierinājuma iemeslu- mums pašiem jāpieaug saprāta gudrībā, jāattīstās, jāsamierinās, jāpiedod, jāiemīl, tikai tad laulība spēs pastāvēt. Attiecības ir jākopj, tas ir kā dārziņš, kurā mēdz izaugt nezāles. Un pats apbrīnojamākais ir tas, ka Dievs mūs ir radījis, lai mēs spētu augt, attīstīties, saprast, piedot, mīlēt. Atbildība un jauna dzīvība spēj pavirzīt mūsu domāšanu daudz uz priekšu. Iemāca uzņemties atbildību, palīdz mums kļūt pieaugušiem. Kaut gan, izņēmumi mēdz būt visās jomās, visās tēmās. Dievam, priekš mūsu laulības ir plāns. Ja Viņš ir savienojis, tad cilvēkam nebūs to izšķirt. Dievs pašos pirmsākumos nebija paredzējis šķiršanos. Mīlestība ir lēmums un laulība ir mīlestības auglis, tāpēc var vispārināt un izteikties, ka veiksmīga laulība ir atkarīga no mūsu lēmuma.

             Daudz kas atkarīgs no mums. Tikpat daudz reizēm nav atkarīgs no mums. Vienmēr ir jāsaprot, ka pašos pirmsākumos Dievs mūs ir izraudzījis, mūs izveidojis Savam mērķim. Savs trauks godam un savs trauks negodam. Tāpēc, lai neiekļūtu slazdos un piemānīšanā, mums jāiepazīst Dievs, jāklausās, ko Viņš mums saka, jo šeit šķiet būtu tas moments, kad vienkārši ar cilvēcisku saprātu un domāšanu lietas izskaidrot nebūtu iespējams. Viņš pats ir tas, kas ielicis mūsos vēlmi radīt pēcnācējus. Katrai sievietei pienāk moments, kad vēlme iznēsāt, audzināt, lolot un mīlēt savu mazuli, kļūst par svarīgu tematu laulības dzīvē un attiecībās. Daba. Cilvēka daba tā iekārtota. Arī dzīvnieku pasaule tieši tāpat.
            Dieva Vārds saka ļoti interesanti, piedzimt- ..."Vai tad Es lai ļautu bērnam pārraut mātes klēpi, bet neļautu tam piedzimt?" saka Tas Kungs. "Jeb vai Es, kura rokā stāv dzimšana, lai aizkavētu piedzimšanu?" saka tavs Dievs. /Jesajas 66:9/   ..manī piedzima doma. Ne vienmēr runa ir par piedzimšanu no miesas. Te var mūsos piedzimt mūsu aicinājums, idejas, velosipēds, sprediķis. Vienā versijā ir tas, ko mēs sevī lolojam, sapni, ko vēlamies īstenot. Otrā versijā Dieva ielikto, mums paredzēto darāmo. Šīs divas lietas neizslēdz viena otru. Tās var pārklāties. Dievs var iedēstīt mūsu sirdīs savu sapni jau no pašiem pirmsākumiem. Vispār jau Viņš parasti tā arī dara, tik mēs drūzmā, ikdienā, starp sapņiem un realitāti pazaudējamies, sajaucamies, saputrojamies, taisām karjeru un pilnīgu izmisumu. Asinssūcējai ir divas meitas: dod šurp! Dod šurp! Trīs lietas nav piesātināmas, un arī ceturtā nesaka: diezgan! Elle, neauglīgas sievas klēpis, zeme, nekad nespēdama atdzerties ūdens, un arī uguns nesaka nekad: nu ir diezgan! /Salamana pamācības /30:15-16/  Kad iedzīvojamies ikdienas lietās un rītu neiesākam ar skatu uz augšu, tad elles vārti pienāk tuvu klāt un sāk grabināt savas eņģes.  Paceliet savas acis uz debesīm augšā un skataities lejup uz zemi! Jo debesis izkūpēs kā dūmi, un zeme sadils un sabirzīs kā drēbe, un tās iedzīvotāji nobeigsies kā odi. Taču Mana palīdzība paliks mūžīgi, un Mana taisnība nezudīs./ Jesajas 51:6/  Pats trakākais, ka mēdzam nepamanīt, negribēt pamanīt, ka atrodamies Ēdenes otrā pusē, kur darbs, sviedri, rūpes, pūles bez seguma, mērķis bez mērķa dzen domas un darbus. Pazaudējušies. Gājām, gājām, blakus teica ka svarīgāk ir tagad, karjera, visu var nauda,. pasaules mierinātājs, pasaules knupis- nauda. Kad tas pazuda vai tika atņemts, tad kliegšana pa visu pagastu. Bet tā bija reāla iespēja, ko Dievs dod, lai tu apstātos, padomātu, tu esi radīts, lai izvēlētos dzīvi. Es šodien piesaucu debesis un zemi kā lieciniekus pret jums, ka lieku jūsu priekšā dzīvību un nāvi, svētību un lāstu; tad nu izvēlies dzīvību, ka dzīvotu gan tu, gan tavi pēcnācēji / 5. Mozus 30:19/ 
           Tēma neauglība. Acīmredzami Bībeles sievietes, kuras bija neauglīgas 2. iemeslu dēļ. Vai nu nebija pienācis laiks dzemdēt, pēc Dieva plāna vai grēka dēļ kā sods. Jo neauglīga ir bezdievīgo saime, un uguns aprij teltis dāvanu izspiedējiem. / Ījaba 15:34/  Tad tie atzīs, ka Es esmu Tas Kungs, ja Es zemi padaru par tuksnesi un neauglīgu kailatni viņu negantību dēļ, ko tie darījuši./ Ecēhiēla 33:29/  Tiešām, Efraims kļūs par neauglīgu kailatni - dienā, kad Es viņus sodīšu. Par to Es jau sen Savā uzticībā esmu biedinājis Israēla ciltis! /Hozejas 5:9/  Dievs neauglīgajām, kam nav laiks vēl pienācis dzemdēt ir kaut ko sagatavojis īpašu. Samuēls, Īzāks, Jāzeps, Jānis Kristītājs, Simsons, Ēsavs un Jēkabs. Visi šie vīri, katrs ar savu ļoti īpašu uzdevumu Dievam. Caur katru mēs iepazīstam spēcīgas rakstura īpašības, spēcīgas parādības.  Jo, kurus Viņš sākumā nozīmējis, tos Viņš nolēmis darīt līdzīgus Sava Dēla tēlam, lai Viņš būtu pirmdzimtais daudzu brāļu starpā.  Bet, kurus Viņš iepriekš nolēmis atpestīt, tos Viņš arī aicinājis; un, kurus Viņš aicinājis, tos Viņš arī taisnojis; bet, kurus Viņš taisnojis, tos Viņš arī pagodinājis. /Romiešiem 8:29-30 / Viņš sagatavojis stipru cilvēku, spēcīgu karavīru, Viņš noteicis laiku, kad tam būs piedzimt. Bībele lieliski mums atklāj, ka Viņam ir plāns priekš mums. Mēs uz šīs zemes, nenākam tāpat vien aiz divu cilvēku nejaušas satikšanās. Viss ir daudz nopietnāk. Viss vienmēr ir bijis nopietni un reāli. Mums reizēm liekas, ka varam visu ieplānot, ka visu var aprēķināt, ka tas ir cilvēku rokās. Bet. Dievs visu kontrolē. Viņam nav nejaušību. Viņš savā vārdā pasaka, ka Viņa rokā stāv dzimšana.  "Jeb vai Es, kura rokā stāv dzimšana, lai aizkavētu piedzimšanu?" saka tavs Dievs. /Jesajas 66:9/  Kad uztverat visu pašu par sevi saprotamu, ka lietas nāk kad un kur vēlaties, tad skatieties, ka nekrītat; Tādēļ, kas šķietas stāvam, lai pielūko, ka nekrīt./ 1 Korintiešiem 10:12/  , jo Dievs parādīs, ka Viņš ir Tas Kungs, kas radījis debesis un sauszemi, ne cilvēks. Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izveda no Ēģiptes zemes, no vergu nama.  /5.Mozus 5:6/
         Sārajai šķiet bijis smagākais dzīves uzdevums piedzimšanas jautājumā. Dievs vēlējās viņu izmantot ļoti spēcīgi, specifiski. Atklāt caur viņu cilvēciskās vājības, un parādīt savu varenību. Tas Kungs vispirms Ābrāmam apsola darīt viņu par lielu tautu. Pa ceļam virzoties sanāca gadījums ar Ēģiptes faraonu, kad baiļu dēļ Ābrāms samelo, ka Sāraja ir māsa nevis sieva un šajā momentā Dievs pasargājot savu plānu, neļauj faraonam sagrēkot un  faraona namu pagodina ar lielām mocībām Sārajas dēļ. / 1Mozus 12/ Bailes paralizē personību. Līdzīgs gadījums notiek Gerārā, kur tieši tāpat Gerāras ķēniņam Abimeleham Dievs neatļauj sagrēkot, kur Ābrāms melojis par sievu, teikdams to par māsu. Dievs uzliek ķēniņam neauglības postu visam namam. Tas turpinās līdz Dievs liek Ābrāmam lūgt par Abimelehu. /1Mozus 20/. Neuzticība Dievam par apsolījumu ieved viņus abus nepatikšanās. Kaut gan, Bībelē var redzēt, ka viss tiek kontrolēts līdz sīkumam, ka ārpus plāna netiek pieļautas nobīdes. Dievs atklāti sapnī atklāj savu aizsardzības plānu ko sagatavojis dēļ saviem izredzētajiem. Interesanti Viņš darbojas, kad savas samelošanas dēļ, Dievs liek lūgties, svētīt cilvēku, kurš pat nenojauš par pravieša eksistenci, par svarīguma Dieva acīs. Interesanta paralēle ar Ābrāma  dēla Īzāka un Rebekas laulību- viņi tieši tāpat samelodami baiļu dēļ, ka ir sieva ar vīru, bet pasludinādami sevi par māsu ar brāli, censdamies pasargāt sevi no nogalināšanas. Arī Īzāka sieva Rebeka bija neauglīga, un Dievs ļāvās pielūgties, un viņa sieva kļuva grūta. Moments- kad Īzākam dēļ neauglības nācās stipri pielūgt Dievu. Stipri pielūgt. Un Dievs atbildēja uz viņa lūgšanām. Dieva atbilde kā uzsvars, tas nav maz. Dievs ļāvās pielūgties. Tas tikai nozīmē, ka vienmēr būs kādas lietas, par kurām Dievs neļausies pielūgties. Viņš dara kā grib. Atklājas Dieva raksturs. Viņš ļaujas un neļaujas. Sadraudzība ar Viņu ir nebeidzama saruna, tas ir ceļš. Sārajas nepacietība noved pie Ismaēla piedzimšanas. Viņa liek iet Ābrāmam gulēt ar savu kalponi. Nekur nav teikts, ka Dievs nebija to jau iepriekš ieplānojis. Viņa dēļ radās 12 valdnieki, /1 Mozus 17:20/ kas tikai apstiprināja Dieva apsolījumu par pēcnācēju skaitu cik zvaigžņu debesīs./1Mozus 15:5/  Paralēli atklājas arī Hagares raksturs, kad tā nicināja Sāraju un dēļ tā viņas kundze to pazemoja līdz asarām. Hagarei bēgot Dievs liek pazemoties Sārajas priekšā un apsola Ismaēla likteni. Kā darbojas Dievs. Hagare bēg tuksnesī. Dievs saka-stingri stāviet savā pārliecībā Jēzū Kristū. Mums ir jāapzinās sava identitāte, pozīcija Viņā. Beidzot - topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā.  Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām./Efeziešiem 6:10-11/   Kad kaut kas šķietami nav kārtībā vai gaida kaut kas jauns- mūs ievada vai mēs paši bēgam tuksnesī, tur atklājas daudz lietas par mums. Atklājas mūsu motīvi, tur mēs nometam savas spožās šova drēbes un kļūstam patiesi, ieraugām iespēju kā virzīties tālāk. Kalpone tiek paaugstināta, lai iznēsātu pravieša dēlu, un viņā iezogas negatīvs nicinājums, pārākuma sajūta un dēļ tā viņa saņem pazemojumu un pašai jāzemojas, lai izlīdzinātos. Lepnums ir lielākais nāves grēks. Mums vajadzētu ņemt paraugu kā nedarīt vai kā rīkoties, ja sanācis kādu pazemot. Pirms vārds un darbība ir atgriezusies, lai izdarītu to pašu vai vēl sliktāk, ir pašam vainīgajam jāzemojas apvainotā priekšā. Protams, ka tas nav vienkārši, jo cilvēka raksturs ir tāds dumpinieka raksturs, mūsu lielais egoisms neļauj mums tāpēc virzīties uz priekšu, pieaugt saprātā gudrībā un vēlmē izzināt un uzzināt. Un Mana tauta iznīkst kopā ar viņiem aiz atziņas trūkuma, un tā negrib neko mācīties. Ja tu, priesteri, esi atmetis Dieva vārdu, tad Es atmetīšu arī tevi, ka tu vairs nekalposi kā Mans priesteris./ Hozejas grāmata 4:6/. Dievs saka- atgriezies pie savas valdnieces un pazemojies zem tās rokas. Bēgšana no problēmām arī nav pareiza rīcība. Cilvēku rakstura īpašības Bībeles pirmsākumos, grāmatā, kas rakstīta 1600 gadus, par laikiem, kas bija pirms, bet šodien cilvēki nav mainījušies raksturā. Kā raksta Salamans Mācītājs /Kas ir jau bijis, tas atkal būs, un, kas ir jau noticis, tas atkal notiks, jo nekā jauna nav zem saules. Vai kaut kas kādreiz notiek, par ko varētu sacīt: redzi, tas ir kaut kas jauns! - Tas jau sen ir bijis laikos, kas ir bijuši ilgi pirms mums.  1:9-10/  Tie baidās, melo baiļu dēļ, nicina cits citu, apskauž, pazemo, sola, zvēr, rada pēcnācējus, aizsargā, lūdzas, panāk atbildes un risinājumus. Dieva principi nav mainījušies. Ja ir neauglība, skaties ko saka Bībele- stipri pielūdz Dievu, dari to neatlaidīgi un Dievs ļaujas pielūgties, Viņš dāvā iepriecinājumu. Protams, var būt, ka nav pienācis laiks, lai piedzimtu kas liels, tāpēc bruņojies ar pacietību un Dieva Vārdu. Bībelē visi varoņi, kas aprakstīti kā neauglīgi, tika iepriecināti. Palūkojies uz To Kungu- Viņš gaida tavu sarunu, tavu jautājumu, tavu lūgumu, Viņa atzīšanu, pateicību, ka esi radīts, ka nedzīvo trūkumā. Viņš ir dzīvs Dievs. Viņš nekad nenokavē un vienmēr pilda savas puses saistības. Svarīgs moments, ko nedrīkst palaist garām par Sāraju- Kad Dievs ceļ derību ar Ābramu un tas kļūst par Abrahamu un Sāraja par Sāru, kad Dievs viņiem personīgi atklājās, tikai tad pēc patiesas apgraizīšanas var tikt piepildīts apsolījums un Sāru un Ābrahāmu Dievs svētī ar dēlu, ko nosauc par Īzāku.
              Bībele, kā grāmata atklāj tik daudz aspektu, vēsturi, mūsu izcelsmi, cilvēka raksturu, Dieva raksturu, rīcības modeļus, Viņa domāšanas veidu, dzīvu grāmatu, kas pastāsta, uzrunā, pamāca, audzina, caur 2-3 nodaļām miljons dziļumu atklājas. Apstājies un iedziļinies.  Dievs ir varens Savā vienkāršībā un sarežģītībā vienlaicīgi.
              Par citiem varoņiem atsevišķs stāsts, arī šis vēl nebeidzas. Jā vēlies turpinājumu, tad raksti vai komentē. Visus dziļumus nav iespējams uzrakstīt, tik zini- ja Viņš ir atļāvis tev iemīlēt Sevi, tad nav nekā augstāka uz šīs zemes, ko cilvēks spētu paveikt, jo tikai mīlestība pārklāj visu.
______________________________________________________________________________


  • Un tev nebūs sievu tavā zemē, kas nelaikā dzemdē vai ir neauglīgas; Es darīšu pilnu tavu dienu skaitu.  / 2Mozus 23:26/
  • Svētīts tu būsi pār visām tautām; neauglīgu nebūs nedz tavu ļaužu, nedz tavu lopu starpā. /5Mozus 7:14/
  • Tiešām, šī nakts lai paliek neauglīga, tanī lai neizpaužas prieks! /Ījaba 3:7/
  •  Ne dienu, ne nakti tā neizdzisīs, mūžīgi kūpēs tās dūmi, tā paliks tukša uz radu radiem, neviens tur nestaigās nemūžam. Tur apmetīsies pelikāni un eži, tur mājos pūces un kraukļi; Viņš, Tas Kungs, izstieps pār to Savu mērījamo auklu tās pārvēršanai neauglīgā kailatnē un pakārs pār to tukšuma mērītāju - svina svērteni. /Jesajas 34:10-11/
  •  Jeruzālemei un citām Jūdas pilsētām, to ķēniņiem un to pārvaldniekiem, lai šīs vietas kļūst par neauglīgu klajumu, par atbaidītāju paraugu, par apsmieklu un lāsta vārdu, kā tas pašlaik ir; /Jeremijas 25:18/ 
  • Lieciet mirgot, jūs debesis, no augšas svētībai, un mākoņi lai izlej taisnību pār zemi! Lai zeme atver savu klēpi, lai uzplaukst pestīšana, un lai tai līdzi izaug taisnība! Es, Tas Kungs, pats to tā esmu radījis./ Jesajas 45:8/
  •  Jo, redziet, nāks dienas, kad sacīs: svētīgas ir neauglīgās un tās miesas, kas nav bērnus nesušas, un krūtis, kas nav zīdījušas. / Lūkas 23:29/
  • Tie sauca uz savām mātēm: kur ir maize un vīns? Tā viņi aiziet bojā kā ievainotie pilsētas ielās, tie izlaiž savu garu mātes klēpī. /Raudu dziesmas 2:12/

piektdiena, 2013. gada 8. novembris

trešdiena, 2013. gada 6. novembris

otrdiena, 2013. gada 5. novembris

svētdiena, 2013. gada 3. novembris

piektdiena, 2013. gada 1. novembris